Vai pēc vētras postījumiem Latvijā pieaugs arī produktu cenas veikalu plauktos? Skaidro eksperte
Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra. Pašvaldību aplēses liecina, ka zaudējumi mērāmi aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet lauksaimnieki vissmagākos zaudējumus cieta valsts centrālajā daļā - Jūrmalas, Bauskas un Dobeles teritorijā.
"Dabas stihija un smagie nokrišņi visbūtiskāk ietekmēja Latvijas centrālo daļu – Jūrmalu un teritoriju no Bauskas līdz Dobelei. Aptuveni 30 procenti no Zemgales rapšu laukiem cieta zaudējumus jeb tika izsisti, tomēr būtiski ir tas, ka līdz jūlija beigām jau bija nokulti aptuveni 70 procenti rapša," skaidro “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Stiprā lietus un vētras saplosītie Kauguri. Jūrmala, 29.07.2024.
Eksperte atklāj, ka "zemākās vietās, kas applūda un kur graudi ilgāku laiku stāvēja ūdenī, vairs nevarēs nokult, jo graudi pa šo laiku jau būs sadīguši, tomēr labā ziņa ir tā, ka "kopējā situācija neesot tik slikta, jo graudaugi neesot izsisti, bet gan dažviet noguldīti veldrē". Viņa skaidro, ka "vietās, kur tuvumā nebija upes, lauki nožuva un labību lauksaimnieki varēja novākt, nezaudējot graudu kvalitāti".
"Atsevišķas vietas, ko šobrīd nevar nokult – protams, kādam mazākam zemniekam tā var būt liela platība, bet uz kopējā Zemgales fona tas nav daudz," atklāj speciāliste.
Valsts lauksaimnieku zaudējumus nekompensē
Dzelzkalēja-Burmistre skaidro, ka "valstij nav instrumentu, kas palīdzētu segt lauksaimnieku zaudējumus, tādēļ būtiski ir sējumus apdrošināt". "Tie zemnieki, kas to bija izdarījuši, šobrīd strādā ar apdrošinātājiem – daļa jau ir saņēmusi zaudējumu aprēķinus, daļa – arī atlīdzību izmaksas," vēsta eksperte. Viņa atklāj, ka lielākā daļa rapšu lauku saimnieku īpašumus bija apdrošinājuši un tagad saņem atlīdzības, bet graudaugu sējumu īpašnieku atlīdzības būs atkarīgas no tā, kas katram zemniekam īsti bija apdrošināts".
Latvijas Apdrošinātāju asociācija ziņo, ka vētras un tās radīto seko rezultātā apdrošināšanas kompānijas jau 31. jūlijā bija saņēmušas 150 pieteikumus lauksaimniecības sējumu apdrošināšanā par 2,3 miljoniem eiro.
"Saimnieki ziņo, ka Zemgalē pēc vētras ir aptuveni par tonnu mazāka raža. Taču šogad raža šajā reģionā ir ļoti laba – virs septiņām tonnām, kas nozīmē, ka pēc vētras nokultā raža ir virs sešām tonnām. Līdz ar to zaudējumu apmērs par tonnu ražas varētu būt ap 200 eiro uz hektāru," skaidro Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa apstiprina, ka līdz ar to, vētras nodarītie postījumi produktu cenas veikalu plauktos neietekmēs.
Savukārt, kartupeļu audzētājiem vētra varētu būt radījusi 2500 līdz 4000 eiro zaudējamus uz hektāru, norāda Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Kraukle norāda, ka "reģionos, kur nolija visvairāk lietus - Olaines, Jelgavas un Dobeles pusē, visticamāk, kartupeļi būs cietuši no lielā mitruma un var strauji sākt pūt.
Daļa ražas aizies lopbarībā, bet kopumā situācija ir laba
Dzelzkalēja-Burmistre skaidro, ka Zemgalē visa labības raža vēl nav nokulta, un vairums lauksaimnieku to plāno darīt šonedēļ, ja laikapstākļi to atļaus. "Taču šonedēļ ievāktajiem graudiem," viņa norāda, "varētu būt zemāka kvalitāte – tie ir saņēmuši vairākas lietusgāzes, un graudos jau sācies dīgšanas process."
"Stāvošajiem graudiem viss būs kārtībā, bet tie, kas ir veldrē un tiks kulti šonedēļ, iespējams, būs izmantojami tikai lopbarībā. Lopbarība, protams, maksā mazāk – tās cena ir par aptuveni 20-30 eiro mazāka kā pārtikai. Tomēr kopējā raža Latvijā šogad noteikti ir labāka nekā pērn," viņa vēsta.
"Aizvadītais gads bija sauss, un raža bija salīdzinoši laba Vidzemē un Kurzemē. Taču lielākās lauku platības Latvijā ir Zemgalē, un šogad raža ir ievērojami lielāka nekā pērn. Šobrīd nav iespējams pateikt, par cik procentiem lielāka būs kopraža, konkrētus datus varēsim sniegt pēc pāris nedēļām," atklāj eksperte.
