Uz ko krīt aizdomu ēna par iedzīvošanos uz Milānas "Expo 2015" rēķina?
Komandītsabiedrības „Expo 2015” pārstāvji - valdes loceklis Ģirts Majors un paviljona direktore Elīna Vikmane.
Bizness un ekonomika
2015. gada 26. janvāris, 13:32

Uz ko krīt aizdomu ēna par iedzīvošanos uz Milānas "Expo 2015" rēķina?

Jauns.lv

Komandītsabiedrībai „Expo 2015” var nākties valsts budžetā atmaksāt nelietderīgi izmantoto naudu par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē „Expo” Milānā veiktajiem priekšdarbiem. Šim mērķim no valsts budžeta jau iztērēti ap miljons eiro. Kasjauns.lv skaidro, kas bija galvenie naudas tērētāji un uz ko krīt aizdomu ēna par iedzīvošanos.

Kas atbildīgs par „naudas pumpēšanu”?

Kasjauns.lv skaidro, kādas konkrēti personas slēpjas aiz komandītsabiedrības „Expo 2015” izkārtnes. Sabiedrības mājaslapā rakstīts: „Starp mums ir godalgoti arhitekti, mākslinieki un mūziķi, Baltijas lielākā mūzikas notikuma, „Positivus”, veidotāji, kā arī pieredzējuši vadības jomas profesionāļi.” Komandītsabiedrības „Expo 2015” vadošajā komandā ir SIA „MADE arhitekti”, SIA „McCann Rīga”, un SIA „Positivus Event” darbinieki, kopumā 16 cilvēki:

* Ekonomikas ministrijas „Expo” projekta vadītājs Roberts Stafeckis, kurš Latviju jau pārstāvējis iepriekšējā izstādē „Expo 2010” Šanhajā;

* Latvijas paviljona direktore, kultūras menedžmente Elīna Vikmane, kura pazīstama arī kā Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla „Tete-a-tete” direktore;

* projektēšanas vadītājs un autoruzraudzības vadītājs Jānis Zolbergs. Viņa uzraudzībā celtas tādas Latvijā pazīstamas celtnes kā Pārventas bibliotēka Ventspilī un Zirgu pasts jeb Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedra Rīgā;

* Latvijas paviljona komunikācijas vadītāja Dagnija Lejiņa, kura ir reputācijas vadības uzņēmuma „Lejiņa un Šleiers” līdzīpašniece;

* producents Andis Zusts, kurš ir Baltijas lielākā muzikālā notikuma, ikgadējā festivāla „Positivus”, izveidotājs un vadītājs;

* producents Ģirts Majors, kurš arī ir „Positivus” izveidotājs un vadītājs;

* producente Linda Andersone, kas arī strādā „Positivus” komandā;

* paviljona arhitekts Miķelis Putrāms, biroja „MADE Arhitekti” dibinātājs, kura viens no veiksmīgākajiem projektiem ir Latvijas Arhitektūras gada balvas ieguvēja - Saldus Mūzikas un mākslas skola;

* paviljona arhitekte Linda Krūmiņa, kura arī darbojas arhitektu birojā „MADE Arhitekti”;

* mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava, viens no Latvijas pazīstamākajiem diriģentiem, vairākkārtējs Lielās Mūzikas balvas ieguvējs;

* keramiķis Dainis Pundurs, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors;

*  skaņu mākslinieks, komponists Voldemārs Johansons;

* mākslinieks, idejas līdzautors Rolands Pēterkops, modes zīmola „MAREUNROL'S” līdzdibinātājs;

* paviljona videomākslinieks Roberts Rubīns, kura režisētā filma „Kā klājas, Rūdolf Ming?” saņēmusi Grand Prix ne vien Lielā Kristapa festivālā, bet arī plūkusi laurus Kanādā, Dienvidkorejā, Ēģiptē un citviet pasaulē;

* uzņēmējdarbības programmas koordinatore Rita Ozoliņa, kura kā ārējās tirdzniecības eksperte strādājusi gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā;

* konsultante gastronomiskā mantojuma un viesmīlības jomā Brigita Puriņa, kura gan kūrējusi banketu un konferenču organizēšanas jautājumus, gan vadījusi restorānus prestižākajās Rīgas viesnīcās.

Vispasaules izstādes „naudas pumpis”

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola (ZZS) paziņojusi, ka Latvijas paviljona starptautiskajā izstādē Milānā „World Expo 2015” risinājumiem atbildīgajai komandītsabiedrībai „Expo 2015” var nākties atmaksāt nelietderīgi izmantoto naudu. Savulaik Ekonomikas ministrija ar „Expo 2015” parakstīja 3,3 miljonus eiro vērtu līgumu par Latvijas paviljona projektēšanu un pasākumu producēšanu. Tagad ekonomikas ministre atzinusi, ka komandītsabiedrības līdz šim iztērētās naudas - aptuveni 800 000 eiro - izlietojums nav skaidrs. Tāpēc ministre uzdevusi ekspertiem precīzi izanalizēt, par ko komandītsabiedrība ir maksājusi.

Ministre vienlaikus atzinusi, ka līgumus par radošiem pakalpojumiem būs grūti izvērtēt: „Radošas lietas nav tik viegli novērtēt. Ja kaut kas sākotnēji šķiet liels un uzpūsts, pēc izvērtēšanas izrādās - nav nemaz tik traki. Bet pirmais iespaids (par „Expo 2015” līdz šim slēgtajiem līgumiem) - ir par traku. Rezultāts, kas patlaban ir piedāvāts, neatbilst tām summām, kas ir samaksātas. Ja summas būs samaksātas neatbilstoši padarītajam darbam, prasīsim kompensācijas likumā paredzētajos veidos. Tas nebūs vienkāršs process, bet ceram mēneša laikā noskaidrot.”

Tiek pieļauts, ka projekts kalpojis par „naudas pumpi” atsevišķiem uzņēmējiem. Uzpūsti cipari ar apaļām nullēm galā, paslēpti aiz svarīgām un skaistām frāzēm, veido Ekonomikas ministrijai piesūtītos un vairumā jau samaksātos rēķinus par 1 090 506 eiro no uzņēmējiem, kuri apvienojušies komandītsabiedrībā „Expo 2015” un nu jau vairāk nekā gadu saņem dāsnus avansus par Latvijas dalību „World Expo” izstādē.

Komandītsabiedrības „Expo 2015” valdes loceklis Ģirts Majors gan teic, ka publiski izskanējušie pārmetumi un nepatiesā informācija par tāmes pozīcijām Latvijas dalībai šī gada „World Expo 2015” izstādē ir nepatiesi un tendenciozi, turklāt šim jautājumam ir politisks raksturs.

Piemēram, no Ekonomikas ministrijas paredzētajiem 636 000 eiro paviljona kultūras programmas nodrošināšanai līdz šim brīdim ir samaksāti rēķini par 332 400 eiro apmērā, kas ir 52% no kopējās summas.. Komunikācijas pakalpojumiem kopumā paredzēts tērēt 529 000 eiro, no kuriem patlaban ir iztērēti 242 000 eiro.

Rezonanse ap “Expo 2015” (LTV „Panorāma”)

Elmārs Barkāns/Foto: Edijs Pālens/LETA, Ieva Lūka/LETA