Kas ir "dumjie telefoni?" Ārzemēs tie gūst popularitāti, bet Latvijā - vajadzīgi tikai pensionāriem

Kas īsti ir “dumjais telefons”?

Mēģinot latviešu valodā interneta meklētājā ierakstīt “dumjais telefons”, rezultāts nav pārāk plašs. Šis termins ir populārāks gadījumā, kad runa ir par angliski runājošu vidi, no kuras arī radies šis vārdu savienojums (“dumb phone”). Šāds skaidrojums ir pretējs mums visiem tik pazīstamajai iekārtai - viedtālrunim. “Dumjais telefons” jeb tradicionālais tālrunis ir mobilo tālruņu tips, kas saglabā iepriekšējo mobilo tālruņu paaudžu formas, parasti ar nospiežamām pogās balstītām datu ievadēm un nelielu bezskāriena displeju. Tālruņu funkcijas ir ierobežotas salīdzinājumā ar viedtālruņiem. Šobrīd “dumjie telefoni” iedalās divās kategorijās - tādi, kas atgādina deviņdesmitajos gados populāros podziņtelefonus un tādi, kas vizuāli imitē viedtālruņus, bet paredz ļoti ierobežotu izvēlni.

Pāreja no podziņtelefoniem uz viedtālruņiem bija acumirklis

Šogad aprit 17 gadi kopš iPhone ienācis tirgū. Skārienekrāna ienākšana mūsu dzīvēs diezgan strauji izmainīja dzīves un tehnoloģiju lietošanas paradumus. Ir izaugusi gandrīz vesela paaudze, kas nevar savu dzīvi iztēloties bez viedtālruņa. Pagājis pietiekami daudz laika, lai cilvēki būtu sapratuši kādas ir šo ierīču labās un sliktās īpašības. Kamēr mēs alkstam pēc jaunākā viedtālruņa modeļa un krājam naudu pirmajai iemaksai, ārzemēs cilvēki dažādu iemeslu deļ atgriežas pie “oldskūla” podziņtelefoniem.

Smalkas (un ne tikai) skolas aizliedz viedtālruņus

Elitāra britu internātskola no septembra liks skolēniem atgriezties pagātnē un saziņai izmantot vecos “Nokia” tālruņus. Pirmā kursa studentiem nebūs iespēja izmantot viedtālruņus. Ītonas koledža ir vēsturiska un elitārā britu internātskola ar tādiem slaveniem absolventiem kā princis Viljams un Harijs, rakstnieks Īans Flemings, aktieris Toms Hidlstons un citi. Skolas vadība, sākot no septembra, ir ieviesusi jaunu mobilo tālruņu politiku saviem pirmā kursa studentiem. Šiem skolēniem būs jāatstāj mājās viedtālruņi, bet uz skolu jāienes SIM karte un jāievieto vecā “Nokia” mobilajā tālrunī ar vienkāršu ciparu tastatūru, ar kuru var veikt tikai tālruņa zvanus un sūtīt īsziņas. Lielbritānijas internātskolas politika ir balstīta uz Apvienotās Karalistes valdības vadlīnijām, kas ļauj direktoriem ieviest viedtālruņu aizliegumus skolēniem mācību dienas laikā.

Latvijā šis jautājums vēl ir procesā

Viedtālruņu lietošana jau ir aizliegta Francijas, Lielbritānijas un Nīderlandes skolās, kur skolu vadībai ir iespējas ierobežot vai apturēt viedtālruņu izmantošanu mācību dienās. Latvijā šis jautājums kļuvis aktuāls samērā nesen, taču vēl nav nekādu valsts garantētu vadlīniju, kas aizliegtu skolu vadībām telefonu lietošanu mācību laikā. Vietnē "manabalss.lv" ir sākta iniciatīva par kvalitatīvu skolas laiku bez personiskajām viedierīcēm, kurā savākti jau 12 055 paraksti. Izglītības ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka par viedierīču izmantošanu skolās varēs izlemt pati mācību iestāde, kā tas šobrīd ir arī ārzemju izglītības iestādēs.

“UNESCO” Globālās izglītības uzraudzības ziņojumā, norādīts, ka vēl 20 minūtes pēc viedtālruņa lietošanas bērns nespēj koncentrēties mācībām. Respektīvi, pat gadījumā, kad bērni viedtālruņus izmanto tikai starpbrīžos, tiek traucēta viņu koncenrēšanās spēja vismaz pusei no mācību stundas.

Cilvēki alkst pēc digitālā detoksa

Pēdējos gados speciālisti uzsver domu, ka, ja ir vēlme uzlabot savu fizisko un garīgo veselību, vajadzētu vispirms sākt ar digitālo detoksikāciju. Tā nodēvēts laika posms, kurā cilvēks atturas no elektronisko ierīču, piemēram, viedtālruņa, planšetes vai datora, lietošanas, lai samazinātu stresu vai fokusētos uz sociālo mijiedarbību fiziskajā pasaulē.

Patiesībā mēs visi jūtamies vainīgi, ka esam pastāvīgi “pieslēgušies”. Mēs lieliski apzināmies, ka viedtālruņi neļauj kārtīgi koncentrēties, ka regulāra e-pasta vai “Instagram” pārbaudīšana samazina mūsu produktivitāti un ka visas šīs elektroniskās ierīces atrauj no reālās dzīves.
Šobrīd nav aplēšami visi tehnoloģiju radītie negatīvie efekti uz cilvēku uzvedību un veselību, jo šīs jomas pētījumi vēl nav aptvēruši pietiekamu laika nogriezni. Taču zinātniskie pētījumi, kas jau parādījušies, ir satraucoši. Sociālās vietnes veicina narcisismu, viedtālruņi var izraisīt bezmiegu, savukārt dzīve ekrānos var mazināt bērnu spēju empatizēt, kā arī pat veicināt autisma pazīmju izcelšanos. Pētījumos dominējošie atslēgas vārdi: miega problēmas, nemiers, depresija, zema pašapziņa.

Tendences runā pašas par sevi - atlokāmais telefons, zema jostasvieta un cita 2000. gadu sākuma atribūtika

Mode un tendences uzskatāmas par ciklisku parādību. Šķiet, šogad īpaši ievērojams 2000. gadu sākuma stila, Kristīnas Agileras, Britnijas Spīrsas un citu tobrīd populāro slavenību stila renesanse. Tas lielā mērā saistīts ar modes cikliskumu, jaunākajām aktualitātēm “Tik Tok” lietotāju vidū kā arī lietoto preču veikalos pieejamajām relikvijām. “Dumjie telefoni” vistiešākajā veidā iemieso tieši šo laika periodu, tāpēc nereti jaunieši, sekojot līdzi modes tendencēm, savu tēlu vēlas “spodrināt” ar podziņtelefonu kabatā.

Kāpēc ārzemēs “dumjie telefoni” gūst popularitāti?

Saskaņā ar Hārvardas universitātes pētījumu, izmantojot sociālo tīklu vietnes, tiek darbināta tā pati smadzeņu daļa, kas tiek iedarbināta, lietojot atkarību izraisošu vielu. Tas ir radījis bažas par tālruņa ieradumiem jauniešu vidū. Saikne starp pētījumu un realitāti ir likusi veikt ātrāku rīcību.
Ziemeļamerikā ir palielinājies podziņtelefonu pārdošanas apjoms. Uzņēmumā “Dumbwireless” Losandželosā veikalu īpašnieki par klientiem, kas meklē tehnoloģiski vienkāršas ierīces. "Pie mums vēršas daudz vecāki, kuri vēlas savam bērnam iegādāties pirmo tālruni, taču nevēlas, lai bērni pazustu interneta dzīlēs," norāda veikala īpašnieki.

Kas notiek Latvijas podziņtelefonu tirgū?

Podziņtelefoni, lai arī nav tik izplatīti kā pirms gadiem desmit, vienalga ir nopērkami arī mūsdienās un tie var būt neslikta izvēle cilvēkiem, kam nepieciešama vienkārša un lēta sakaru ierīce, kas nodrošina ilgu darbības laiku ar uzlādi, kā arī nomaināmu bateriju. Šādas ierīces būs arī ērtāk lietojamas, jo to piedāvāto funkciju klāsts nav pārlieku liels un fiziskas pogas var būt vieglāk nospiest, nekā bakstīties skārienjūtīgā ekrānā. Eksistē tādi podziņtelefoni, kas piedāvā arī FM radio klausīšanās funkciju un tas var būt noderīgi cilvēkiem, kas nevēlas klausīties mūziku izmantojot internetu.

Tehnoloģiju uzņēmums “TET” norāda, ka pašlaik fokusējas uz viedierīcēm un mobilajiem telefoniem, kuru izmantošanā ir iespējams lietot internetu. Šādu ierīču pieejamību ikdienā pieprasa arī lielākā daļa pircēju. Būtisks faktors telefonu izvēlē Latvijas iedzīvotāju vidū ir arī ekrāna izmēram, kas salīdzinājumā ar podziņtelefoniem viedierīcēs pārspēj gan pēc izmēra, gan kvalitātes parametriem. Tajā pašā laikā ir novērots, ka visu laiku ir neliela pircēju interese par tā saucamajiem podziņtelefoniem, tāpēc e-veikalā ir pieejami vairāku ražotāju mobilo tālruņu modeļi, ko lielākoties izvēlas seniori.

Vadošie Latvijā pieejamo mobilo sakaru operatori un pārdevēji ("Tele2", "LMT", "Bite") izceļ, ka podziņtelefonu īpatsvars kopējā mobilo telefonu tirgū, protams, ir ļoti neliels un tas turpina samazināties, jo tos ir izkonkurējuši viedtelefoni. Internets ir kļuvis par neatņemamu 21. gadsimta dzīves sastāvdaļu. Jo pieejamāks, plašāks un veiktspējīgāks ir mobilo datu pārraides tīkls, jo labprātāk un vairāk cilvēki to izmanto, tāpēc ik gadu tiek ieguldītas vērienīgas investīcijas 5G tīkla pārklājuma attīstībā, paverot jaunas iespējas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Likumsakarīgi tam seko arī saziņas ierīču attīstība, lai pilnībā spētu nodrošināt visas mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, un vien retais iedzīvotājs esot gatavs no tām atteikties.

Statistika rāda, ka pieprasījums pēc “dumjajiem telefoniem” ir zems: šogad, piemēram, “LMT” pārdod vidēji 250 šādu telefonu mēnesī. Pieprasījums esot palielinājies Covid-19 pandēmijas laikā – pat vairāk nekā divas reizes, kam gan grūti atrast tieši ar “podziņu telefonu” lietošanas paradumiem saistītu izskaidrojumu.

Tomēr arī podziņtelefoniem ir sava vieta tirgū un arī turpmāk šie telefoni tiks piedāvāti klientiem  Šos telefonus pārsvarā lieto seniori, kuri ar šādām ierīcēm jūtas drošāk, turklāt tām ir lielākas pogas, kas gados veciem cilvēkiem ir ērtāk. Tāpat ir klientu kategorija, kas šādus telefonus izmanto darba vajadzībām, ja ir nepieciešams tikai veikt zvanus.

Mēs vēl neesam tik noguruši no tehnoloģijām

Kopumā ir noprotams, ka Latvijas sabiedrība vēl nav gatava mainīt savus viedtālruņu lietošanas paradumus un neuzskata, ka ekrānā pavadītais laiks būtu pārlieku liels. Potenciāli tuvākās izmaiņas gaidāmas personīgo viedierīču regulējumos izglītības iestādēs, jo tieši jaunieši ir tie, kas atzīst, ka sociālie mediji (kas arī ir viens no galvenajiem viedierīču trumpjiem) ir viens liels FOMO (“fear of missing out” jeb “bailes palaist garām”).