No studenta sola līdz nakts cīņām par ES budžetu
Divi fotoattēli, uzņemti Eiropas Parlamentā ar gandrīz 30 gadu starpību. 1997. gadā – students Nils Ušakovs, kurš Dānijā maģistrantūrā mācās ekonomiku un Eiropas integrāciju. 2025. gadā – pieredzējis politiķis, kurš tajā pašā ēkā lemj par Eiropas Savienības budžetu.
Nils Ušakovs strādā ietekmīgajā Budžeta komitejā un ir vienīgais pastāvīgais loceklis no Baltijas valstīm. Šobrīd viņš ir galvenais sarunvedējs no sociāldemokrātu frakcijas puses par visu ES budžetu, bet nākamgad jau kļūs par galveno ziņotāju par ES 2027. gada budžetu.
Šie lēmumi tieši ietekmē Latviju, jo apmēram 16 % mūsu pamatbudžeta ir Eiropas nauda – ceļi, skolas, atbalsts jauniešiem, zinātnei, kultūrai, sociālai jomai.
“Ar rezolūcijām ceļu nesalabosi”
Ušakovs uzsver pragmatismu: “Ar rezolūciju ceļu nesalabosi un skolu nenosiltināsi. Savukārt Budžeta komitejā notiek darbs, kas dod taustāmu pienesumu katram Eiropas iedzīvotājam, tai skaitā pie mums Latvijā. Jo vai nu tev ir nauda konkrētai programmai, vai nav.”
Novembrī Briselē notika “budžeta nakts” – spraigas sarunas, kas ilga līdz diviem naktī. Deputātu uzdevums bija “izsist” pēc iespējas vairāk naudas tam, kas reāli skar cilvēkus. Rezultāts – papildu 267 miljoni. Šī nauda tiks, piemēram, jauniešu programmām, zinātnei, infrastruktūrai, militārajai mobilitātei, kiberdrošībai, sociālajām programmām. Daļa nonāks arī Latvijā.
“Kādreiz es saņēmu stipendiju no starptautiskās programmas un ieguvu iespēju aizbraukt mācīties uz Dāniju. Tagad mums, piemēram, izdevies palielināt finansējumu programmai “Erasmus+”, lai tostarp Latvijas jaunieši varētu mācīties vairākās Eiropas augstskolās,” saka Ušakovs.
Lielā cīņa: tilts vai traktors?
Tagad sākas cīņa par jauno septiņu gadu budžetu 2028.–2034. gadam. Ziņas Latvijas reģioniem un zemniekiem ir satraucošas. Pirmkārt, naudas būs mazāk, jo pieaug izdevumi drošībai. Otrkārt, tiek piedāvāts apvienot vienā “katlā” naudu ceļiem un atbalstu lauksaimniekiem. “Tas nozīmē, ka pilsētām un zemniekiem nāksies cīnīties savā starpā par šo naudu,” skaidro Ušakovs. “Kas ir svarīgāk – jauns tilts vai jauns traktors?”
Ušakovs savā frakcijā strādā darba grupā par jauno septiņu gadu budžetu un kopā ar kolēģiem aktīvi cīnās pret šiem plāniem.
Realitāte pie austrumu robežas
Vēl viens budžeta jautājums skar ES austrumu robežu. Pēc breksita tika izveidots īpašs 5,4 miljardu eiro fonds, lai palīdzētu pašvaldībām pie rietumu robežas. “Rietumos ir jauni muitas noteikumi tirdzniecībai ar Lielbritāniju. Austrumos, piemēram, Latgalē, mums ir dzeloņstieples, betona “pūķa zobi” un slēgti kontrolpunkti,” norāda Ušakovs.
Kopā ar kolēģiem no Baltijas, Polijas un Somijas viņš strādā, lai izveidotu līdzīgu atbalsta fondu austrumu robežai, tostarp Latgalei. Nepieciešami divi palīdzības veidi: ES naudai jāsedz daļa drošības izdevumu, kā arī jāsniedz īpašs atbalsts pierobežas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām, jo tur, kur būvē nocietinājumus, ekonomiskā attīstība sāk bremzēt.
Sagatavots ar Eiropas Parlamenta Progresīvo sociālistu un demokrātu alianses atbalstu. Par Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu un tiešā saziņa ar viņu: www.socialistsanddemocrats.eu/meps/usakovs-nils
POLITISKĀ REKLĀMA
Sponsorē: Nils Ušakovs “European Parlament S&D group Latvian Delegation”
Plašāka informācija: www.rigasvilni.lv
