FOTO: Cēsu Ruckas muižā nu ceps autentiskas Neapoles picas
Ja var ticēt runām, tad jau šobrīd, lai nobaudītu picu, kura cepta saskaņā ar gadsimtus senajām picas dzimtenes Neapoles tradīcijām, nebūt nav jāmēro garais ceļš uz Itāliju – atliek vien aizbraukt līdz tepat netālu esošajām Cēsīm.
Tur, Ruckas muižas kultūrtelpā uzņēmējs Renārs Sproģis ar ģimeni ir izveidojis picēriju “Trattoria”, kurā tiek ceptas picas, kas ir autentiskas Itālijas Neopoles reģionam.
“Tas ir unikāls koncepts, kā iedzīvināt Ruckas muižu, vienlaikus ar mākslu un kultūrtelpu izveidot arī picēriju. Manuprāt, Latvijai un pasaulei tā ir salīdzinoši interesanta pieeja – muiža ar picēriju. Mūsu mērķis ir veidot muižu, integrējot vienā telpā senās un mūsdienu tradīcijas un akcentus,” norāda Renārs Sproģis, kas no pērnā gada pārvalda Ruckas muižu.
Šī ir viena no retajām Latvijā picērijām, kurā picas tiek ceptas, pilnībā ievērojot itāļu receptūru un metodes. Picas mīkla tiek gatavota no dabīgā ierauga, līdzīgi, kā agrāk latviešu ģimenēs cepa rupjmaizi.
Speciāli Itālijā tika piemeklēta un atvesta uz Cēsīm picas krāsns, lai nodrošinātu vajadzīgo temperatūru un analogus cepšanas apstākļus. Šīs krāsns ražotāji ir ģimene, kas ar šo arodu nodarbojas vairāk nekā 150 gadus un vairākās paaudzēs. Arī visas picas sastāvdaļas tiek pasūtītas no Itālijas piegādātājiem, kas tās ražo atbilstoši picu specifikai. Tas nodrošina picām autentisko Neopoles picu garšu un kvalitāti.
Saglabāts arī Itālijai tik raksturīgais ģimenes biznesa koncepts - arī Renārs Sproģis šo vietu izvēlējās personalizēt un veidot kā ģimenes picēriju ar atbilstošu nosaukumu “Trattoria”. Tā Itālijā pieņemts saukt ēdināšanas iestādes, kuras savā stilā ir mazāk formālas kā restorāni.
Picērija šajā nedēļā strādā “pop-up” režīmā – no ceturtdienas līdz svētdienai. No 9. augusta tā strādās katru dienu, izņemot pirmdienu. Nākotnē plānots attīstīt arī piegādes iespējas Cēsu pilsētas iedzīvotājiem.
Svarīgi uzsvērt, ka jaunā picērija ir daļa no Ruckas muižas kultūrtelpas. Tajā ikviens var baudīt unikālās dzīvo gleznu izstādes, kurās mākslas darbi atdzīvojas multimediālā piedzīvojumā un katra detaļa paliek kustīga. Šis mūsdienās ir oriģināls koncepts, kas ļauj pārvērst mākslu piedzīvojumā. Pie šo izstāžu radīšanas strādājuši labākie Latvijas multimediālo risinājumu eksperti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.
Viena no izstādēm ir “Mīts – Cilvēks – Daba”, kurā multimediālā piedzīvojumā atdzimst Latvijas vecmeistaru gleznas – Jana Rozentāla, Vilhelma Purvīša un Riharda Zariņa un citu - ar Emīla Dārziņa mūzikas pavadījumu un ar Edvarda Virzas dzeju. Šie simbolisma laika darbi savulaik tika izstādīti Parīzē un tos apskatīja vairāk nekā 300 tūkstoši apmeklētāji. Šīs izstādes tapšanā piedalījās radošā producente Leonarda Ķestere-Kļaviņa un režisors un scenārija autors Māris Kalve.
Otra izstāde “Manas iedvesmas dārzi” tika atklāta šovasar – tajā multimediālā performancē atdzīvojas cēsnieces Baibas Feoktistovas gleznas Mocarta, Baha, Šopēna un Bizē mūzikas pavadījumā.
Tāpat muiža ir veidota pēc “atvērto durvju” koncepta – katrs viesis var izstaigāt muižu un neierobežoti baudīt tās viesmīlību, izņemot telpas, kurām durvis ir aizvērtas.
