“The Washington Post” ir izveidojis savu MI darbināto čatbotu, lai atbildētu uz lasītāju jautājumiem par klimata pārmaiņām

Rīks šobrīd spēj atrast informāciju rakstos, kas publicēti pēdējos astoņos gados. Čatbotu darbina lielie valodu modeļi (LLM), sistēma, kas apstrādā lielu datu apjomu, lai ģenerētu tekstu cilvēkiem viegli saprotamā valodā.

"Kurās vietas ASV jūras līmenis ceļas visātrāk?", "kā globālā sasilšana ietekmē bioloģisko daudzveidību?" un "vai var pārstrādāt picas kastes?" ir starp “The Washington Post” ieteiktajiem jautājumiem. Papildus MI ģenerētajai atbildei “The Washington Post” piedāvā saites uz rakstiem, kas saistīti ar uzdoto jautājumu, mudinot lietotājus izmantot tos, lai pārbaudītu čatbota sniegto informāciju. 

Sadaļā "Jautājumi un atbildes" darbinieki norādīja, ka bots var nesniegt atbildi, ja ir neskaidrības, lai izvairītos no nepareizas informācijas sniegšanas. Izdevums arī norādīja, ka čatbota mērķis nav aizstāt žurnālistus, bet gan mijiedarboties ar jau izveidoto saturu jaunā veidā.

Ģeneratīvais MI un ziņu redakcijas

Ģeneratīvais MI tiek pakāpeniski ieviests ziņu redakcijās, un vairāk nekā 70 procenti cilvēku saka, ka viņi kaut kādā mērā izmanto ģeneratīvo MI, saskaņā ar “Associated Press” aprīlī publicēto aptauju. Kad tirgū parādījās “ChatGPT”, daudzi izdevumi ātri ieviesa vadlīnijas par to izmantošanu. Vairāki izdevumi vienojās par sadarbību ar “genAI” uzņēmumiem. Piemēram, “The Financial Times” piešķīra “OpenAI” piekļuvi savam saturam, lai apmācītu tā lielo valodu modeļus, apmaiņā pret nenorādītu samaksu. Šis darījums sekoja tiem, ko “OpenAI" jau bija noslēdzis ar “Associated Press”, franču izdevumu “Le Monde” un spāņu izdevumu “El País”, un vairākiem citiem.

Tomēr laikraksts “the New York Times” nolēma juridiski cīnīties pret “genAI” uzņēmumiem. 2023. gada decembrī laikraksts “The Times” iesniedza prasību tiesā pret “OpenAI” un “Microsoft”, apgalvojot, ka to valodu apmācības modeļi balstās uz milzīgu daudzumu teksta datu, kas iegūti no tā rakstiem.