Daiga Mieriņa: Koka ēku būvniecībai Latvijā ir liels potenciāls
Pēc Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas ierosinājuma pagājušajā nedēļā tika sasaukta tikšanās ar atbildīgo ministriju un nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu koka ēku būvniecības veicināšanas stratēģiju un nepieciešamo normatīvu pilnveidošanu. Kā arī, panāktu politisko vienošanos par koka ēku būvniecības un ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībai un ekonomiskajai izaugsmei.
”Koka ēku būvniecībai Latvijā ir potenciāls, kas veicinātu vietējo un reģiona ekonomiku, kā arī ļautu sasniegt klimata mērķus," stāsta Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Koka ēku un to konstrukciju būvniecība un ražošana ir izplatīta Eiropas ziemeļos, tomēr Latvijā šis potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. Vietējo kokmateriālu izmantošana ēku būvniecībā un ražošanā veicina CO2 samazināšanos, kas ir būtiski klimata mērķu sasniegšanai, kā arī ļauj izmantot vietējos būvmateriālu resursus, veicinot valsts ekonomisko attīstību kopumā.
Kā norādīja nozares pārstāvji, būtiskākos šķēršļus nozares attīstībai šobrīd rada normatīvi ugunsdrošības prasību izpildei. Tāpat nepieciešams pilnveidot ugunsdrošības prasības liela apjoma koka ēku būvniecībai un dažādu materiālu savstarpējā izmantošanā. Papildu tam nozares pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka par ilgtermiņa mērķi nozares attīstībai ir jāizvirza izglītība – sabiedrības, būvkonstrukciju projektētāju un arhitektu izglītošana par koka ēku būvniecību.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēja, ka paralēli būvniecības normatīvo aktu uzlabošanai ir uzsāktas sarunas ar kredītiestādēm, lai rastu risinājumus koka privātmāju kreditēšanas noteikumu uzlabošanai, jo koka konstrukciju ēku būvniecības cikls un naudas plūsma atšķiras no klasiska ēkas būvniecības cikla.
Jau šobrīd Latvijā tiek ražoti kokmateriāli koka ēku būvniecībai, kas tiek eksportēti uz ziemeļvalstīm un atbilst tur noteiktajām ugunsdrošības prasībām. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis apliecināja ministrijas gatavību iesaistīties un pieaicināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjus, lai pārrunātu regulējums attiecībā uz ugunsdrošības prasībām koka ēkām.
Sanāksmes dalībnieki apliecināja nozares būtisko lomu Latvijas ekonomikas attīstība un klimata mērķu sasniegšanā, kā arī vienojās par kopīgu starpministriju politisku atbalstu nozares attīstībai. Tāpat arī tika definēti pirmie veicamie uzdevumi un panākta vienošanās par regulārām tikšanās reizēm, lai labākos rezultātus sasniegtu maksimāli īsos termiņos.
Tikšanās ietvaros nozari pārstāvēja Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Dzirkalis, Latvijas koka būvniecības klastera valdes loceklis Intars Dīcmanis un Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs. Savukārt Ministru Kabinetu pārstāvēja zemkopības ministrs Armands Krauze un ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un valsts sekretāra vietniece klimata politikas jomā Aiga Grasmane, kā arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
