Latvijas Banka: finanšu sektora riski saistīti ar vāju aktivitāti ekonomikā un stingriem kreditēšanas nosacījumiem
Būtiskākie sistēmiskie riski Latvijas finanšu sektora stabilitātei joprojām ir saistīti ar ilgstoši vāju aktivitāti ekonomikā un kopumā stingriem kreditēšanas nosacījumiem, kas var ietekmēt banku klientus, īpaši uzņēmumus, un ierobežot tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos vidējā termiņā, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.
Pārskatā minētss, ka iekšzemes kreditēšana kopumā saglabājas gausa, īpaši nefinanšu sabiedrību segmentā. Vāja investīciju vide un nepietiekams kreditēšanas atbalsts investīcijām ilgstoši ir būtiska sistēmiska strukturāla nepilnība, kas kavē Latvijas attīstību un konkurētspēju.
Papildu iepriekšējos "Finanšu stabilitātes pārskatos" minētajiem galvenajiem vāju investīciju un kreditēšanas iemesliem, tostarp strukturālo politiku trūkumiem būvniecības un citos segmentos un nepietiekamai banku konkurencei nelielo kredītu segmentos, investīcijas un kreditēšanu kavē arī strauji pieaugušās procentu likmes un vājā izaugsme Latvijai nozīmīgajās tirdzniecības partnervalstīs.
Latvijas Bankā norāda, ka ģeopolitiskā spriedze ir avots vēl arvien aktuālajai sistēmiskajai ievainojamībai saistībā ar kiberuzbrukumiem un citiem liela mēroga negaidītiem traucējumiem finanšu starpniecībā.
Lejupslīde nekustamā īpašuma tirgos rada papildu spiedienu uz kreditēšanu un izaugsmi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā, skaidro Latvijas Bankā. Iegādes aktivitāte Latvijas mājokļu tirgū ir mazinājusies un mājokļu cenu pieaugums kopumā pakāpeniski palēninās. Mājokļu tirgū joprojām dominē energoneefektīvu mājokļu piedāvājums. Tas rada lejupvērstu spiedienu uz šādu mājokļu cenām.
Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums jau ilgu laiku ir nepietiekams, ēku renovācijas temps ir lēns, kā arī - inflācijas un augušo procentu likmju ietekmē - jauno mājokļu pieejamība ir pasliktinājusies. Latvijas Bankā norāda, ka riski komercīpašumu tirgū saglabājas paaugstināti, lai gan nav vērojama strauja komercīpašumu darījumu cenu samazināšanās vai piespiedu pārdošanas gadījumu skaita pieaugums.
Kopumā Latvijas aizņēmēju noturība joprojām ir laba, secināts Latvijas Bankā. Inflācijai strauji mazinoties un saglabājoties spējai ienākumu izaugsmei, mājsaimniecību finansiālā situācija pakāpeniski uzlabojas. Arī hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsts mazina mājsaimniecību kredītņēmēju maksātnespējas riskus.
Vienlaikus nefinanšu sabiedrību maksātspēja un parāda apkalpošanas spēja nedaudz vājinājusies strauji pieaugušo darbaspēka un finansēšanas izmaksu ietekmē, teikts pārskatā. Uzņēmumu kredītportfeļa kvalitātes rādītāji nedaudz pasliktinājās.
Kopumā aizņēmēju kredītu maksājumu disciplīna ir laba, un ienākumus nenesošo kredītu pieaugums pagaidām vērojams nelielam uzņēmumu lokam, turpretī pārskatīto kredītu kāpums ir daudziem uzņēmumiem vairākās nozarēs.
Latvijas Bankā atzīmē, ka pandēmijas periodā straujš pārskatīto kredītu pieaugums neizraisīja turpmāku ienākumus nenesošo kredītu kāpumu. Taču kredītiestādēm ir svarīgi turpināt kredītportfeļa uzraudzību, laikus atzīt potenciālos problēmkredītus un veidot atbilstošus uzkrājumus paredzamajiem zaudējumiem.
Kredītiestāžu likviditātes rādītāji saglabājas labā līmenī, teikts "Finanšu stabilitātes pārskatā". Arī banku sektora noturība pret šokiem kopumā ir laba, un to pozitīvi ietekmē labāka pelnītspēja. Straujais tirgus procentu likmju kāpums, kredītu ar mainīgo procentu likmi dominance banku kredītportfelī kopā ar joprojām noturīgo kredītportfeļa kvalitāti un relatīvi lēnāku procentu izdevumu pieaugumu ir noteikuši nozīmīgu kāpumu banku pelnītspējā.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīma pārmaiņas un hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieviešana mazina banku peļņu, taču arī pēc šo pasākumu ietekmes banku peļņa saglabājas izcila, atzīst Latvijas Bankā.
Būtiskais peļņas pieaugums un pārmaiņas UIN režīmā mudinājušas nozīmīgās bankas pārskatīt dividenžu izmaksas politiku un veikt iepriekšējo gadu peļņas sadali lielākā apmērā nekā iepriekš. Šādai tendencei saglabājoties, banku brīvprātīgo kapitāla rezervju apjoms varētu mazināties, prognozēts pārskatā. 2023.gadā banku kapitalizācija kopumā bija augsta.
Makrouzraudzības politika kopumā vērsta uz to, lai, ņemot vērā banku labos finansiālos rādītājus un negaidītu šoku riskus nākotnē, laikus nostiprinātu banku noturību, kā arī veiktu mērķētus grozījumus regulējumā ilgtspējas un kreditēšanas attīstībai. 2023.gada decembrī Latvijas Banka pieņēma lēmumu par jaunu - pozitīvas neitrālas - pretcikliskās kapitāla rezerves piemērošanas pieeju un šīs rezerves prasības pakāpenisku palielināšanu līdz 1%.
Latvijas Bankā skaidro, ka kredītiestāžu pašreizējie labie finansiālie apstākļi ļauj nostiprināt noturības rezerves bez negatīviem procikliskiem efektiem. Vienlaikus ir rasta iespēja līdzsvarot regulējumu attiecībā uz riska pakāpi riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciāla nekustamā īpašuma hipotēku, kredītiestādēs, kuras kapitāla prasību aprēķinā izmanto standartizēto pieeju.
Latvijas Banka pārskatīja arī uz aizņēmējiem vērstos pasākumus. Lai motivētu aizņēmējus izvēlēties energoefektīvu mājokli, tādējādi sekmējot energoefektīvāka dzīvojamā fonda attīstību un arī ēku renovāciju, 2024.gada atviegloti uz ienākumiem balstītie kreditēšanas standarti kredītiem, kas izsniegti energoefektīva mājokļa iegādei. Ieviesta elastīgāka pieeja attiecībā uz kreditēšanas standartiem kredītiem mājokļa iegādei ar mērķi to izīrēt vai citādi gūt ienākumus no operācijām ar nekustamajiem īpašumiem.
Lai atvieglotu klientu kredītsaistību pārkreditēšanas iespējas no vienas kredītiestādes uz citu, Latvijas Bankas "Kredītriska pārvaldīšanas noteikumos" atbilstīgi pārskatītas prasības attiecībā uz kredītu nodrošinājuma novērtējumu.
Tautsaimniecību un finanšu sistēmu vidējā un ilgākā termiņā apdraud vairāki dabas riski, norāda Latvijas Bankā. Papildu banku pakļautībai klimata pārmaiņu riskiem Latvijas Banka sāka vērtēt to pakļautību bioloģiskās daudzveidības riskam un citiem dabas riskiem. Sākotnējā novērtējuma rezultāti norāda uz uzņēmumu kredītportfeļa lielo atkarību no ekosistēmas pakalpojumiem, kā arī uz daudzu banku finansēto nozaru ietekmi uz dabas kapitālu.
