"Elektrum Drive" uzlādes stacijas iekaro Baltiju
Parasti latvieši mēdz ar skaudību skatīties uz kaimiņiem, pie kuriem taču viss allaž ir labāk, vērienīgāk un skaistāk. Taču patiesībā ir jomas, kurās mēs esam apsteiguši kaimiņus – un viena no tām ir elektroauto uzlādes tīkla veidošana, kur Latvenergo zīmols "Elektrum Drive" ir līderis visā Baltijā.
Lai sasniegtu Eiropas Savienības zaļā kursa mērķus, ļoti svarīga loma ir transportam un elektromobilitātes attīstībai, tādēļ ļoti svarīgi ir būvēt plašu un lietotājiem ērtu uzlādes staciju tīklu. Jo – kāda gan jēga no elektromobiļa, ja to nevar uzlādēt? Vēl pirms dažiem gadiem publiskās uzlādes tīkls Latvijā nebija plaši attīstīts, taču tagad situācija strauji mainās, un lielā mērā tas notiek tieši ar "Elektrum Drive" investīcijām.
Jau 500 staciju visā Baltijā. Būs 3000!
Ar uzlādes tīkla attīstīšanu Latvenergo nopietni sāka darboties 2019. gadā, kad atklāja pirmās trīs uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā. Nākamajos gados staciju skaits pamazām auga, līdz 2023. gada beigās jau bija vairāk nekā 500 uzlādes vietu, turklāt tās atrodas ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā.
Taču tas ir tikai sākums. "Elektrum Drive" jau ir saņēmis Eiropas finansējumu, lai vēl 90 stacijās izbūvētu 300 kilovatu jaudas uzlādes laukumu, katrā pa četrām pieslēgvietām. 30 no šiem laukumiem atradīsies Igaunijā, bet pārējie 60 Latvijā. "Patlaban mēs jau esam lielākais spēlētājs elektroauto uzlādes biznesā Baltijā, taču, kad realizēsim šo projektu, tad būsim arī jaudīgākais un pārklājuma ziņā kvalitatīvākais," lēš "Elektrum Drive" vadītājs Ansis Valdovskis. Taču arī ar to plāni neaprobežojas, jo paredzēts, ka 2030. gadā visās trijās Baltijas valstīs kopā varētu būt apmēram 3000 dažādas jaudas "Elektrum Drive" uzlādes staciju.
Pēc kāda principa tiek veidots uzlādes staciju tīkls? "Mēs veidojam savu uzlādes tīklu tā, lai atbilstu klientu pieprasījumam. Tādēļ uzmanības centrā ir Baltijas valstu lielākās pilsētas, bet tajās savukārt ir lielākie automašīnu koncentrācijas punkti – tirdzniecības centri, izklaides vietas, biroju centri, daudzdzīvokļu masīvi un tamlīdzīgi. Taču mūsu stratēģija paredz arī strādāt, lai radītu plašāku pārklājumu, jo parasti cilvēkiem izveidojas paradums izmantot kādu noteiktu pakalpojuma sniedzēju. Piemēram, pildīt degvielu kādā noteiktā uzpildes staciju tīklā. Mēs gribam kļūt par elektroauto uzlādes tīklu, kas spēj lietotājiem piedāvāt mūsu stacijas visa maršruta garumā, lai viņiem pietiktu noslēgt līgumu tikai ar mums un nevajadzētu meklēt citus uzlādes punktus," skaidro Valdovskis.
Tātad plāns paredz izveidot tik plašu uzlādes punktu tīklu visās trijās Baltijas valstīs, lai ikvienam elektroauto īpašniekam, vienalga, vai viņš brauc no Viļņas uz Liepāju vai no Tartu uz Ventspili, visa ceļa garumā būtu pieejami "Elektrum Drive" uzlādes punkti un nebūtu jālauza galva, kur tad nākamajā pieturvietā lādēt automašīnas bateriju.
Ievērības cienīgs ir fakts, ka Latvijas uzņēmums veiksmīgi iekaro abu kaimiņvalstu tirgu. Lietuvas īpatnība gan ir tā, ka tur ilgu laiku darbojās bezmaksas uzlādes stacijas, kas teorētiski varētu apgrūtināt citu operatoru ienākšanu šajā tirgū, jo kurš elektroauto lietotājs gan gribēs maksāt par to, ko var dabūt par velti? Taču dzīvē šīm bezmaksas uzlādes stacijām tomēr ir arī savi trūkumi: uz tām pastāvīgi ir rindas, turklāt tās arī ir izvietotas ne pašās izdevīgākajās vietās. Tādēļ maksas stacijām ir sava vieta, jo daudzi lietotāji ir gatavi drīzāk samaksāt par kvalitatīvu pakalpojumu, kas turklāt pieejams viņam ērtā vietā, nevis braukt uz kaut kurieni, lai pastāvētu rindā. "Tirgus potenciāls arī ir augsts gan Igaunijā, gan arī Lietuvā; mēs tur esam atraduši labus sadarbības partnerus, un mums tur iet labi. Jau tagad var pa diagonāli izbraukt cauri visām Baltijas valstīm, uzlādējoties tikai mūsu stacijās – tālākā uz ziemeļaustrumiem atrodas Narvā, bet dienvidos – Druskininkos. Taču staciju skaits vēl pieaugs. Es teiktu, ka mūsu tīkls patlaban ir stabilākais un pārdomātākais Baltijā," saka Valdovskis.
Maksā ar vienu lietotni
Tie elektromobiļu īpašnieki, kuri pabraukājuši pa Eiropu, zina, ka publiskajiem uzlādes punktiem ir viens būtisks trūkums – dažādu operatoru stacijas piedāvā norēķināties tikai ar šo konkrēto operatoru kartēm vai lietotnēm. Bet tāda norēķinu kārtība ir diezgan apgrūtinoša, jo lietotājam nepieciešamas neskaitāmas lietotnes un kartes. Tādēļ šajā ziņā ļoti labs risinājums ir "Elektrum Drive" izstrādātā lietotne, kas elektroauto īpašniekiem Baltijas valstīs ievērojami atvieglo dzīvi.
"Mūsu izstrādātā "Elektrum Drive" lietotne ļauj veikt uzlādi gan ar priekšapmaksu, gan pēcapmaksu, un šī funkcionalitāte ir pieejama visās trijās Baltijas valstīs," stāsta Ansis Valdovskis. Pēcapmaksa, mūsuprāt, ir visērtākais risinājums, pie tam darbojas visās trīs Baltijas valstīs, ar pēcapmaksu nebūs jāmaksā pēc katras uzlādes sesijas, bet gan pietiks reizi mēnesī apmaksāt rēķinu, ko, starp citu, var pievienot mājas vai dzīvokļa elektrības rēķinam. Bez tam rēķinā būs iekļauta arī samaksa par uzlādi, kas veikta "Elektrum Drive" partneru uzlādes stacijās, piemēram, "E-mobi" vai "LIDL". Atšķirībā no dažiem citiem tīkliem "Elektrum Drive" jāmaksā tikai par reāli ielādētajām kilovatstundām, kas nenoliedzami ir loģiskāk nekā maksāt par laiku, ko esi pavadījis pie uzlādes stacijas, kaut gan uzlādes ātrums bijis ne tas lielākais.
Vēl viens "Elektrum Drive" darbības virziens ir uzlādes staciju ierīkošana pie biznesa centriem un lielveikaliem – gan publiskās, gan arī iekšējai lietošanai domātās – tikai ēkas iedzīvotāju vajadzībām. Šādi piemēri ir "Skanste Elemental", "Jaunā Teika", "Spice", "Domina" un citi.
Sākot ar šo gadu, uzlādi var veikt arī "LIDL" veikalos visā Baltijā un norēķināties ar "Elektrum Drive" lietotni.
Uzlādes staciju tīkla veidošana prasa lielas investīcijas, tādēļ ir vietā jautājums – kad ieguldījumi sāks atmaksāties? Īpaši jau, ja ņemam vērā visai piesardzīgās pēdējā laika prognozes par elektromobiļu tirgus izaugsmi. Skaidrs, ka šis ir ilgtermiņa projekts, kas tuvākajos pāris gados peļņu nesola, taču tādam uzņēmumam kā "Latvenergo" tas ir viens no stratēģiski svarīgākajiem virzieniem. Pēc "Latvenergo" speciālistu aprēķiniem apmēram desmit gadu laikā "Elektrum Drive" projektam vajadzētu kļūt rentablam un pēc tam jau arī pelnošam.
Kliedējot mītus
Pats Ansis ar elektroauto brauc jau vairāk nekā desmit gadu un, kā pats saka, ir personīgi izgājis cauri visai līdzšinējai elektromobiļu attīstības vēsturei, vidēji gadā nobraucot 35 000 kilometru, kas elektromobilim nav maz, tādēļ arī par elektromobiļa plusiem un mīnusiem var spriest no personīgās pieredzes un dažnedažādu modeļu izmēģinājumiem. "Mēs ilgi domājām, kā labāk cilvēkiem pastāstīt par elektroauto priekšrocībām, līdz sapratām, ka saprotamākais variants ir vienkārši testēt Latvijā pieejamās mašīnas ziemā un vasarā. Skatāmies, cik ar kuru var nobraukt, ar kādu ātrumu var uzlādēt un vai tas, kas rakstīts specifikācijās, tiešām atbilst īstenībai. "Elektrum" mājaslapā ir testu sadaļa, kur ikviens, kurš plāno iegādāties elektroauto, var apskatīties, vai iecerētie plāni sakrīt ar realitāti. Galvenie no parametriem ir nobraucamais attālums un uzlādes ātrums dažādos laika apstākļos, piemēram, cik tukša ir automašīnas baterija," iesaka Valdovskis.
Kā elektromobiļu pasaules zinātājs viņš arī ir gatavs kliedēt mītu par to, ka elektroauto jau pēc kādiem 100 000 nobrauktajiem kilometriem vajadzēs mainīt ļoti dārgo akumulatoru: "Savā pieredzē es līdz šim neesmu redzējis baterijas veiktspējas zudumu, kas būtu lielāks par diviem vai trim procentiem. Savulaik nobraucu 100 000 kilometru ar elektrisko "Peugeot 2008", un pēc visiem lietošanas gadiem nobraucamās distances garums praktiski nebija mainījies. Man arī šķiet, ka autoražotāji savās prognozēs ir bijuši ļoti piesardzīgi, jo pat pirmās un otrās paaudzes baterijām vēl joprojām veiktspējas rādītāji ir ļoti labi. Vēl jāņem vērā, ka elektroauto uzturēšanas izmaksas ilgtermiņā ir būtiski mazākas, jo tajā vienkārši ir trīs reizes mazāk detaļu nekā iekšdedzes automašīnā. Tātad, ja tu ikdienā nobrauc vairāk nekā vidējais latvietis, tad elektroauto ļaus ievērojami samazināt izmaksas."
Protams, elektroauto vēl ir diezgan tāls ceļš ejams, lai kļūtu par masu produktu, jo pagaidām galvenie šķēršļi, kas daudzus attur no elektromobiļa iegādes, ir trīs: elektroauto cenas, kas, lai arī pamazām krītas, tomēr ir augstākas nekā iekšdedzes dzinēja mašīnām; akumulatora ietilpība un ar vienu uzlādi veicamais attālums, kas arī katru gadu pieaug; un uzlādes staciju pieejamība. Ja pirmos divu faktorus mēs Latvijā nekādi ietekmēt nevaram, tad trešo gan – un tieši ar to strādā "Elektrum Drive".
