Eksperts: "Dziļviltojumi radīs haosu mūsu sabiedrībā. Mēs tam neesam gatavi"

Reklāma tika veidota izmantojot tajā laikā modernākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas, un tā bija viens no pirmajiem dziļviltojumu jeb "deepfake" piemēriem publiskajā vidē. Vienkāršiem vārdiem runājot, dziļviltojumi ļauj ikvienam, kam mājās ir dators un interneta pieslēgums, izveidot reālistiskus fotoattēlus un videoklipus, kuros cilvēki saka un dara lietas, ko viņi patiesībā nav teikuši vai darījuši.

Jau sākotnēji dziļās viltošanas tehnoloģija bija iespaidīga, tomēr 2020. gadā tā vēl nebija gluži līdzvērtīga autentiskam videomateriālam — vērīgi aplūkojot materiālu parasti bija iespējams noteikt, ka videoklips ir dziļviltojums. Tomēr tehnoloģija uzlabojas elpu aizraujošā tempā un mūsdienās dziļviltojumus jau ir grūti atšķirt no reāliem video. 

Vairums dziļviltojumu ir pornogrāfiska rakstura

Industrija, kurā visplašāk tiek izmantota dziļviltojumu tehnoloģija ir seksa industrija. Kā liecina "Deeptrace" apkopotā informācija, 96 procenti no dziļviltojumiem, kas pieejami tiešsaistē ir pornogrāfiska rakstura. Šādi dziļvietoti klipi nereti tiešsaistē savāc miljoniem skatījumu, jo tajos bieži tiek atainotas slavenības vai sabiedrībā zināmi cilvēki.

Amerikas Savienotajās Valstīs pamatīgu skandālu izraisīja viltus Teilores Sviftas parādīšanās porno filmā, bet pēdējā no plaša mēroga skandāliem iesaistīta bija Itālijas premjerministre Džordža Meloni. Viņas viltotais porno video bija atrodams internetā vairākus mēnešus un savācis miljoniem skatījumu visā pasaulē. Tomēr politiķe iesniedza sūdzību policijā un izmeklētāji atklāja, ka video autori ir divi vīrieši - kāds 73 gadus vecs tēvs un viņa 40 gadus vecais dēls. Pret viņiem ierosināta lieta par neslavas celšanu un Meloni tiesā pieprasījusi 100 tūkstošu eiro lielu kompensāciju, kuru apsolījusi ziedot labdarības organizācijai, kas iestājas par sievietēm, kuras kļuvušas par vardarbības upuriem.

Tomēr, lai kļūtu par dziļviltojuma upuri nebūt nav jābūt slavenībai - šī gada februārī pamatīgs skandāls izcēlās Ņūdžersijas Vestfīldas vidusskolā, kad vīriešu kārtas klasesbiedri savā starpā sāka dalīties ar savu klasesbiedru kailfoto. Viltoto foto autors bija kāds 15 gadus vecs pusaudzis, kurš ar mākslīgā intelekta palīdzību bija pārveidojis meiteņu sociālajos tīklos atrodamos foto.

"Kailfoto praktiski neatšķiras no īstām fotogrāfijām. Šajā gadījumā nodarīts nopietns kaitējums meiteņu reputācijām. Viņas cieš un turpinās ciest no trauksmes zinot, ka no interneta vides šie attēli, visticamāk, pilnībā nepazudīs nekad."

Savukārt, ASV štatu ģenerālprokurori kopīgā vēstījumā pauduši, ka dziļviltojuma tehnoloģijas var izmantot, lai radītu pornogrāfiskos materiālus, kuros iesaistīti bērni. Ar minētajām tehnoloģijām iespējams apvienot vairākus interneta vidē pieejamus bērnu fotoattēlus un no tiem radīt jaunus attēlus ar bērniem, kuri reāli neeksistē, bet nav atšķirami no īstiem bērniem.

Zelenskis aicina Ukrainu atdot krieviem, Rinkēvičs - tirgo "Latvenergo" akcijas

"Kādreiz, ja kāda valsts vēlējās apdraudēt ASV, tai vajadzēja 10 lidmašīnu bāzes kuģus, kodolieročus un tālās darbības radiusa raķetes," noāda ASV senators Marko Rubio. "Šodien viss, kas jums nepieciešams, ir spēja izveidot ļoti reālistisku viltus video, kas var iedragāt valsts vēlēšanas un novest mūs pie dziļas iekšējās krīzes".

Senatora izteiktie vārdi skan baisi, tomēr nav nekāds brīnums, ka dziļviltojumi no seksa industrijas izplatījušies arī politiskajā arēnā, kurā tie var nodarīt daudz nopietnāku kaitējumu - radīt nemierus, iekšējos konfliktus vai pat izraisīt karus. Mūsdienās sociālajos medijos strauji izplatījušies videoklipi, kas it kā atspoguļo karadarbību Ukrainā, Izraēlā un Gazas joslā. Lai gan eksperti pēc rūpīgas analīzes mūsdienās vēl spēj pierādīt dziļviltojumu klātesamību, cilvēku viedokļus pēc tam, kad viltus video izplatījušies sociālajos tīklos pēc tam izmainīt var izrādīties sarežģīti.

"Ja mēs vairs nevaram uzticēties tam, ko redzam un dzirdam, tas ir nopietns drauds valsts drošībai," norāda viens no pasaulē zināmākajiem dziļviltojumu ekspertiem Hani Farids.

Kā vienu no viltus video piemēriem var pieminēt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padošanos karā. 2022. gadā neilgi pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā tika uzlauzta Ukrainas medija "Ukraine 24" mājaslapa. Pēc uzlaušanas tajā tika translēts minūtes garš viltus ziņojums no Zelenska, kurā Ukrainas prezidents "aicināja" "Ukrainas karavīrus nolikt savus ieročus un padoties Krievijai".

"Mēs aizstāvam savu zemi, savus bērnus un savu ģimeni. Mēs neplānojam nolikt ieročus līdz negūsim uzvaru," pēc viltus video publikācijas savā oficiālajā kontā mikroblogošanas vietnē "X" paustos melus centās kliedēt Zelenskis.

Lai gan karadarbība Tuvajos Austrumos ir pavisam īsta, sociālos medijus ir pārpludinājuši viltus foto no Gazas joslas. Attēlu mērķis parasti ir izraisīt sociālo tīklu lietotājos spēcīgu emocionālu reakciju, atainojot tajos zīdaiņu, bērnu vai veselu ģimeņu mirstīgās atliekas. Vēlāk šie viltus foto tiek izmantoti kā "pierādījumi" otras puses nežēlībai.

Konstatēti arī vairāki centieni ietekmēt valsts politiskos procesus ar dziļviltojumu palīdzību. Piemēram, aprīlī Franciju pāršalca video, kurā it kā politiķes Marinas Lepenas radinieki aicina iedzīvotājus atbalstīt Francijas radikāli labējās partijas. Bet 2023. gadā Slovākijas prezidenta vēlēšanu laikā sociālajā tīklā "Facebook" tika nopludināti viltus liberālās partijas līdera Mihaēla Šimečkas video, kuros politiķis klāsta, ka plāno viltot vēlēšanu rezultātus un pacelt valstī alkohola cenas. Video izraisīja dusmas vietējo iedzīvotāju vidū un, iesmējams, mudināja vairākus iedzīvotājus nostāties prokrievisko spēku pusē. 

Latvijā dziļviltojumu ar politiķu piedalīšanos īsti vēl nav novēroti, tomēr šāds drauds pastāv gaidāmo Eiroparlamenta vēlēšanu laikā. Tomēr daži Latvijas iedzīvotāji norāda, ka sociālajos tīklos manījuši reklāmas video, kuros Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina iedzīvotājus iegādāties uzņēmuma "Latvenergo" akcijas.

Dziļviltojumi tiek izmantoti arī naudas izkrāpšanai

"Kiberuzbrucējiem dziļviltojumi ir kā vēl viens rīks viņu “mūķīzeru” komplektā, lai, piemēram, apmānot mūsu maņas – redzi, dzirdi, liktu noticēt sagatavotajam saturam, kā rezultātā viņiem izdotos, piemēram, izkrāpt naudu. Ļaunprātīgiem mērķiem tos var izmantot, piemēram, lai ģenerētu daudz ticamāku un pielāgotāku saturu arī krāpniecības kampaņām, vai lai “klonētu” citas personas identitāti."

"Viens no pirmajiem šādiem gadījumiem Eiropā tika fiksēts jau 2019.gadā Lielbritānijā, kad krāpnieki izmantoja mākslīgā intelekta risinājumu, lai nokopētu kādas starptautiskas enerģētikas kompānijas vadītāja balsi un panāktu, ka uzņēmuma darbinieks pēc telefonsarunas ar it kā priekšnieku, veic 220 000 EUR lielu pārskaitījumu," norāda CERT.LV speciālisti.

Kā Eiropa un Latvija cenšas procesu kontrolēt?

"Šī gada martā Eiropas Parlaments pieņēma Mākslīgā intelekta (MI) aktu, kas ir pirmais visaptverošais MI tiesiskais regulējums pasaulē, tajā paredzēti ierobežojumi par tādu tehnoloģiju izmantošanu, kas pārkāpj vai var būtiski aizskart cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju. Šādā kontekstā skatoties, tas ir saistošs arī Latvijai un tur ietilpst arī dziļviltojumu tematika."

"Salīdzinoši nesen, 22. maijā stājās spēkā grozījumi Latvijas Krimināllikumā, kas nosaka, ka tiek ieviesta kriminālatbildība par vēlēšanu procesa ietekmēšanu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju. Saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu un vēlēšanu tematiku pēc E. Rinkēviča aicinājuma notiek vēl citu potenciālo variantu izskatīšana un diskusijas par regulējumu un ierobežojumiem," norāda CERT.LV speciālisti.

Mākslīgā intelekta speciālists Robs Toevs norāda, ka "īstermiņā visefektīvākais risinājums varētu būt ultimāts lielākajām tehnoloģiju platformām kā "Facebook" ("Meta"), "Google" un "X" ("Twitter"),  veikt vēl stingrākas darbības, lai ierobežotu kaitīgo dziļo viltojumu izplatību". Tomēr vairāki eksperti norāda, ka cilvēki uzsākuši cīņu ar vējdzirnavām.

"Mēs šādām tehnoloģijām neesam gatavi," norāda mākslīgā intelekta speciālists V.S. Subrahmanians.