Noskaidrots, kādu summu Baltijas valstu iedzīvotāji gatavi tērēt ikmēneša auto maksājumam
foto: Shutterstock
Auto un tehnoloģijas

Noskaidrots, kādu summu Baltijas valstu iedzīvotāji gatavi tērēt ikmēneša auto maksājumam

Biznesa nodaļa

Jauns.lv

Ja šobrīd plānotu iegādāties automašīnu, vairāk kā puse jeb 59 % Latvijas iedzīvotāju ikmēneša līzinga maksājumam būtu gatavi atvēlēt līdz 300 eiro, secināts "Citadele Leasing" veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.

Ikmēneša auto līzinga maksājumam visbiežāk iedzīvotāji Baltijas valstīs gatavi atvēlēt līdz 200 eiro – šādu izmaksu slieksni norāda 37 % Latvijā, 34 % Lietuvā un 28 % Igaunijā. 
Tikmēr maksājumu 201 – 300 eiro apmērā varētu atļauties 22 % Latvijā, 20 % Lietuvā, kā arī 25 % Igaunijā, liecina aptaujas dati. 

"Rēķinot, cik varētu izmaksāt auto iegāde līzingā, jāņem vērā tas, kurš no auto līzinga veidiem tiks izmantots – finanšu līzings vai operatīvais līzings (noma), cik liela būs pirmā iemaksa un uz kādu termiņu ir vēlme slēgt līzinga līgumu. Mūsu pieredze rāda, ka klienti lielākoties izvēlas 60 mēnešu līgumu. Tāpat, lai aprēķinātu kopējās izmaksas, jāņem vērā arī tā uzturēšana – apkopes, riepu iegāde, apdrošināšana, kā arī neparedzēti izdevumi. 200 eiro ir pietiekami populāra ikmēneša maksājuma robeža, ko liela daļa mājsaimniecību ir gatava atvēlēt sava auto iegādei. Ja nav vēlmes pēc līzinga termiņa beigām auto iegādāties savā īpašumā, tad, izmantojot operatīvā līzinga iespējas, jaunu vai mazlietotu auto var iegādāties par summu līdz pat 30 000 eiro un maksāt par to ne vairāk kā 300 eiro mēnesī", aptaujas datus komentē Ģirts Glāzers, "Citadele Leasing" valdes priekšsēdētājs.

Kā liecina aptaujas dati, mēnesī auto līzinga maksājumam atvēlēt 301 – 400 eiro varētu 9 % Latvijā, 10 % Lietuvā un 12 % Igaunijā. 

Tikmēr vairāk par 400 eiro mēnesī var atļauties pavisam neliela sabiedrības daļa, proti, 4 % Latvijā un 7 % Lietuvā un Igaunijā.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par auto iegādes izmaksām banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada maijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk kā 3000 respondentus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 

Tēmas