Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanu līmenis stagnē jau septiņus gadus
Neskatoties uz to, ka mūsdienu tehnoloģiski attīstītajā pasaulē ir teju bezlimita piekļuve visādiem informācijas avotiem un rīkiem, kas atvieglo cilvēka ikdienas darbības ar naudu, Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanas atrodas ilgstošas stagnācijas periodā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) "Finanšu pratības indeksa" dati liecina, ka kaut gan Latvijas iedzīvotāju rīcība ar finansēm gadu gaitā ir palikusi nedaudz prasmīgāka – vērojami uzlabojumi aizņemšanās, uzkrājumu veidošanas un finanšu plānošanas paradumos – taču finanšu zināšanas joprojām ir būtiski zemākas, nekā citās Eiropas valstīs. Eksperti saka, ka šajā jomā valstī gandrīz nav vērojams progress kopš 2015. gada. Turklāt Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība (59%) ir nedaudz zem vidējā OECD dalībvalstu līmeņa (63%). Mūsu iedzīvotāji sliktāk izprot, kā veidojas ilgtermiņa uzkrājumi un ieguldījumi un mēdz biežāk iekrist finanšu krāpnieku lamatās.
Finanšu pratība palīdz izvairīties no naudas zaudēšanas finanšu krāpniecības ceļā, ļauj droši un atbilstoši lietot finanšu produktus, palīdz palielināt uzkrājumus, veidot ieguldījumus, labāk organizēt savas ikdienas finanses un sasniegt ilgtermiņa finanšu mērķus. OECD pētījums atklāj, ka iedzīvotāji, kuriem ir kaut minimālās finanšu prasmes, sasniedz būtiski augstāku finansiālās labbūtības līmeni. Latvijas iedzīvotāju finansiālā labbūtība (43%) ir zemāka nekā vidēji OECD dalībvalstu lokā (47%). Īpaši zemas ir mūsu tautiešu zināšanas par ieguldījumu produktiem, pensiju līmeņiem un ilgtermiņa uzkrāšanas rīkiem. Taču šīs zināšanas ir būtiskas, lai nodrošinātu labklājīgu dzīvi nākotnē. Tāpat pētījuma rezultāti parādīja, ka Latvijā būtiski vairāk nekā citviet cilvēki lieto digitālos finanšu produktus bez minimālām prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas, lai to darītu droši un atbilstoši saviem mērķiem. Minimālais digitālās finanšu pratības līmenis Latvijā (46%) ir zemāks nekā OECD dalībvalstīs vidēji (55%), kas nav pieņemami, ņemot vērā FinTech produktu un pakalpojumu daudzveidību, plašu izplatību un arvien pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc digitalizētiem finanšu risinājumiem.
Situācijas uzlabošanai vietējo iedzīvotāju finanšu pratības jomā valstī tiek realizētas dažādas finanšu izglītības programmas, ko organizē gan nevalstiskās organizācijas un interešu izglītības iestādes, gan arī kreditēšanas iestādes. Viena no tām ir mācību programma 12. klašu skolēniem “Finanšu prasmes”, ko Profesionālās tālākizglītības centrs "Digitālo prasmju centrs" realizē sadarbībā ar nebanku kreditēšanas tirgus līderi AS “4finance”.
“Lai arī Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība, salīdzinot ar citām valstīm, kopumā ir viduvēja, OECD pētījums identificēja vairākas jomas, kurās nepieciešams veikt uzlabojumus. Pirmkārt, par prioritārām ir jāizvirza jomas, kurās ir vērojams zemāks iedzīvotāju zināšanu līmenis - finanšu krāpniecība, ieguldījumu un pensiju jomas. Otrkārt, ir nepieciešams fokusēties uz to sabiedrības daļu, kurai palīdzība ir nepieciešama visvairāk. Latvijā vājākās finanšu zināšanas ir 18–19 gadu veciem jauniešiem un iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni. Treškārt, ir jāstiprina sadarbība ar formālās un neformālās izglītības sektoru, lai veicinātu iedzīvotāju finanšu zināšanas, kas šobrīd atrodas salīdzinoši zemā līmenī. Šeit ir svarīgi integrēt finanšu pratības pamatus jau skolas programmās, un secīgi strādāt ar jauniešiem arī visās turpmākās izglītības pakāpēs,” uzsver AS “4finance” reģionālais vadītājs Gvido Endlers.
Mācību kursu vada pieredzējuši "Digitālo prasmju centra” pasniedzēji un vieslektori - attiecīgo nozaru eksperti. Kursa ietvaros skolēni tiek iepazīstināti ar personīgā budžeta plānošanas pamatprincipiem, atbilstošas informācijas meklēšanas un analīzes tehnoloģijām, mūsdienu finanšu tirgus funkcionēšanas īpatnībām, izdevīgu uzkrājumu un investīciju iespējām, kā arī saistītu risku novērtēšanas un mazināšanas metodēm. “Finanšu prasmes” mācību kurss 18 akadēmisko stundu garumā šogad tiek organizēts divās Latvijas skolās. Šomēnes kursa nodarbībās piedalījās Jelgavas 4. vidusskolas 26 audzēkņi, kas palīdzēja viņiem apgūt nepieciešamās finanšu pratības pirms brīvlaika un potenciālajiem vasaras darbiem vai pilnvērtīgas integrācijas darba tirgū pēc vidusskolas absolvēšanas. Skolēni un skolas administrācija augsti novērtēja tēmu dažādību un aktualitāti, kā arī praktiskus piemērus no lektoriem.
“Bērni un jaunieši ir atvērtāki jaunām zināšanām, daudz vieglāk apgūst jaunas prasmes un izrāda lielāku iniciatīvu iegūtās iemaņas pielietot dzīvē. Tāpēc mēs turpinām darbu ar vecāko klašu skolēniem, lai attīstītu viņu finanšu prasmes un audzinātu izglītotu topošo ekonomikas sistēmas dalībnieku paaudzi, kas spētu patstāvīgi pieņemt gudrus un tālredzīgus, ar naudu saistītus, lēmumus”, norāda G. Endlers. Mācību kursa apguvi rudenī turpinās arī Ikšķiles vidusskolas skolēni.
Mācību kurss “Finanšu prasmes” tiek īstenots kopš 2022. gada un tā mērķis ir nodrošināt skolēniem praktiskās iemaņas finanšu lēmumu pieņemšanā, lai, uzsākot darba gaitas, viņu rīcībā būtu gan pietiekamas zināšanas par ekonomiskiem procesiem, gan tehniskas prasmes zināšanu pielietošanai praksē.
Par “4finance”
AS “4finance” ir patēriņa kredītdēvējs ar vadošajiem zīmoliem, kas piedāvā vienkāršus, ērtus produktus Latvijas patērētājiem. 4finance arī sniedz vadības un IT pakalpojumus 4finance grupas uzņēmumiem un tam pieder vairāki citi grupas uzņēmumi Eiropā.
