Vai vairāk mācīties nozīmē vairāk pelnīt? Saruna ar Valsts izglītības attīstības aģentūras direktori Ditu Traidās

Noslēgumam tuvojas Eiropas Prasmju gads, un VIAA izdara secinājumus par šajā laikā paveikto un turpmāk darāmo.

Gan nozarēm, gan valsts iedzīvotājiem pašiem ir savas intereses un vajadzības, ja runājam par pieprasītajām prasmēm darba tirgū un papildu izglītošanos. Šo vajadzību apmierināšana ir un paliek izaicinājums ne vien Latvijai, bet visai ES.

Par to, kādas prasmes tiecas apgūt Latvijas iedzīvotāji, un par viņiem pieejamajām iespējām sarunājāmies ar VIAA direktori Ditu Traidās.

Vai pieaugušo izglītība vispār ir populāra un atpazīstama iniciatīva Latvijā?

Laika posmā no 2016. līdz 2023. gadam pieaugušo izglītībā ir izdevies lauzt priekšstatu, ka tā pieejama tikai nelielai sabiedrības daļai, kurā tikai ierobežots loks darba devēju, pašvaldību vai paša maks var atļauties to apmaksāt. Mūžizglītības kultūras iedzīvināšana kā viens no svarīgākajiem ES prasmju politikas virzieniem pēdējos sešos gados Latvijā patiešām ir piedzīvojis nopietnu kāpumu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn Latvijā ievērojami augusi pieaugušo dalība izglītībā. Vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas piedalījušies izglītībā, ir pieaudzis no 6,6 % 2020. gadā līdz 10,7 % 2023. gadā, tādējādi ar uzviju sasniedzot arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs noteikto rādītāju.

Tomēr katra desmitgade liek mainīties izglītības un prasmju politikai, jo to nepieciešams pielāgot aizvien jauniem ekonomiskajiem izaicinājumiem. Tāpēc jaunajā ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju piedāvājam būtiskas izmaiņas un jauninājumus pieaugušo izglītības attīstībā.  Jaunais projekts paredz nodrošināt integrētu pieeju pieaugušo izglītībai, novērš atbalsta dublēšanos un skaidri iezīmē katra iesaistītā resora lomu un pienākumus. Izmaiņas balstītas VIAA iepriekšējo septiņu gadu darba pieredzē un Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumos.

Jāatceras, ka izglītības politikas veidotāja Latvijā ir Izglītības un zinātnes ministrija. Tā nosaka profesionālās un pieaugušo izglītības politiku, organizē un uzrauga tās īstenošanu, izveido kvalitātes rādītājus un reglamentē ietvaru izglītības saturam dažādos kvalifikāciju līmeņos. Pieaugušo izglītībai radītās vai pielāgotās programmas pēc būtības ir profesionālās izglītības likumdošanā nostiprinātās sistēmas un satura daļa, kas ievēro nozaru kvalifikāciju struktūru, profesiju standartus, profesionālās kvalifikācijas prasības, izglītības programmu pamatprincipus un prasmju daļu tajās. Tas ir faktors, kas sistēmiski vieno profesionālo un pieaugušo izglītību.

Satura attīstībai jābūt dienaskārtībā pastāvīgi, jo pretējā gadījumā mācībām pieejams būs tikai aizvakardienas saturs. Šādi raugoties, izglītības nozares uzdevums visos tās līmeņos ir veicināt un ieviest saturu atbalstošus mehānismus, aktualizēt regulējumu un uzturēt modernizācijas centienus gan augstākajā, gan profesionālajā izglītībā tā, lai pieaugušo vajadzībām būtu gan vide, gan plašas darba tirgū aktuālo prasmju ieguves iespējas. Uz to arī būs mērķēts mūsu nozares turpmākais darbs, atbalstot nodarbinātos iedzīvotājus gan viņu personiskajai izaugsmei, gan darbspējai un produktivitātei uzņēmumos, kuros tie strādā.

Nedaudz jau ieskicējāt plānotās izmaiņas pieaugušo izglītības attīstībā. Vai varat nedaudz papildināt, kas vēl iecerēts?

Mūsu mērķis ir ar atbalstu pieaugušo mācībām turpināt nodarbināto mācību piedāvājuma veidošanu tā, lai ar koledžu, tehnikumu, augstskolu un privāto izglītības iestāžu palīdzību veicinātu pieejamību programmām, kuras atbilst valsts, pašu nozaru un uzņēmumu definētajam mērķim – redzēt darbinieku, kas prot mācīties, pielāgoties jaunām tehnoloģijām un profesijas attīstības prasībām, būt digitāli izglītots un motivēts apgūt aizvien jaunas prasmes, kas noderētu pašam, piemēram, izvēloties savas profesionālās karjeras un mobilitātes ceļus darba tirgū, gan arī atbildēt uz uzņēmumu definētām vajadzībām cilvēkresursu produktivitātes audzēšanā.

Atbalstam, ko esam sagatavojuši, ir plānotas gan mērķstipendijas, gan transporta izdevumu segšana braucieniem uz mācību vai prakses vietu, gan atbalsts ar nodarbinātā izvēlētās dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai programmas apguves laikā, ieskaitot atbalstu bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai. Plānojam arī cilvēku individuālās uzrunāšanas pieeju, karjeras konsultāciju nodrošināšanu, pašvaldībās piesaistot tur jau vairākus gadus izveidoto mūžizglītības koordinatoru tīklu un citus pieaugušo izglītības speciālistus.

No izglītības kvalitātes viedokļa, īpaši neformālo programmu un privāto izglītotāju piedāvājuma izmantošanai, ir plānots paplašināt izglītības kvalitātes uzraudzību,  izstrādājot atbilstošu metodiku un regulējumu. Akcents tiks likts arī uz aktīvākiem risinājumiem personu ar zemu izglītības līmeni sasniegšanai, attīstot pasākumus, kas motivē mācīties.

Šī ir atbilde arī uz nebūt ne vienkāršo pieaugušo izglītības galveno izaicinājumu – nevienu pieaugušo nevar piespiest ne mācīties, ne mainīt darbavietu, ja kādam komersantam vai nozarei tas liekas vitāli. Tas ir kopdarbs – nozarei rūpēties par savu uzņēmumu tēlu un darba apstākļiem, lai motivētu pieaugušos un jauniešus papildināt tieši šīs nozares vai uzņēmuma strādājošo rindas, savukārt izglītībai – veicināt spēju un vēlmi mācīties, radot ilgtspējīgu ietvaru izglītības un prasmju pilnveides praktiskajām iespējām.

Kādas ir galvenās prasmes, kuras strādājošajiem cilvēkiem bijušas vispieprasītākās pēdējos 5–6 gados?

Tagad, kad arvien vairāk dzīvojam un strādājam tiešsaistē un pieaugošas visu profesiju digitalizācijas apstākļos, tās, protams, ir digitālās un horizontālās caurviju prasmes – datu iegūšana, analīze un digitālo rīku izmantošana, vadības un komunikācijas prasmes, spēja organizēt, plānot darbu, darbs komandā, lēmumu pieņemšanas prasmes. Tās visas ir prasmes, kas nepieciešamas jebkurā nozarē. Neatkarīgi no tā, vai tā ir celtniecība, tekstilrūpniecība vai servisa un pakalpojumu sfēra, pašu uzņēmēju definētais nepieciešamo prasmju apjoms ir ļoti līdzīgs. Aizvien mazāk tas saistās ar konkrēta komersanta tā brīža tehnoloģijām, jo ne tikai tehnoloģijas, bet arī uzņēmumu biznesa jomas mainās daudzu ārēju apstākļu ietekmē: noieta tirgi, nodokļu politika, darbaspēka migrācijas politika, izejvielu piegādes ķēdes maiņa utt.

Tāpēc projektā “Mācības pieaugušajiem”, kuru VIAA īstenoja no 2016. līdz 2023. gadam un kurā iesaistījās ap 80 000 cilvēku, pērn tika piedāvāts apgūt prasmes datu analīzē, projektu vadībā, mārketingā, finansēs un grāmatvedībā, tātad digitālās prasmes, kas nepieciešamas visās tautsaimniecības nozarēs. Kopumā VIAA projektā 2023. gadā dažādas digitālo prasmju izglītības programmas apguva teju 7000 nodarbināto. Aktīvākā prasmju apguvēju vecuma grupa bija no 25 līdz 44 gadiem. Otra lielākā grupa bija cilvēki, kas izvēlējās paaugstināt prasmes būvniecības un kokrūpniecības nozarē. Statistiski vairāk mācījās tie, kuriem jau bija augstākā izglītība. Tomēr jautājums par augstāko izglītību kā pazīmi, kas prioritāri pazeminātu iespēju izmantot atbalstu tālākizglītībai turpmāk, ir riskants un neviennozīmīgs. Iedomāsimies bijušo sporta skolotāju (noteikti ar augstāko izglītību), kurš 60 gadu vecumā šo priekšmetu fiziski nevar vairs mācīt, tāpēc tagad strādā veikalā par kasieri. Vai tomēr nav jāmācās kas cits? Un, kad par šāda vecuma cilvēku aktīvāku iesaistīšanu ekonomikai svarīgās jomās vai par pensionāru iedrošināšanu atgriezties darba tirgū runā darba devēji un ekonomisti, tad jāatceras, ka,  pirmkārt, katrs otrais pieaugušais vecumā pēc 55 gadiem jums pateiks, ka tiek pastāvīgi noraidīts darba intervijās, jo ir “par vecu”. Otrkārt,  ne visi pensionāri alkst atkal strādāt, zinot, cik darba gadu veltījuši, lai beidzot atpūstos un, piemēram, palīdzētu audzināt mazbērnus. Manuprāt, būtiski palielināt darbaroku skaitu ar pensionāriem vai “tūlīt” pensionāriem ir virziens ar mazu ietekmi uz darbaspēka un prasmju kapitālu, jo primāri tas saistīts ar  personas brīvo izvēli, tad – ar darba devēja de facto izvēli. Un  rezultātā mēs runājam ne tik daudz par prasmju deficītu, kā par fizisko cilvēku deficītu Latvijā.

Kādu prasmju mums trūkst? Cik ļoti izglītības programmas un attīstības iniciatīvas atbilst nozaru vajadzībām?

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm visvairāk trūkst augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, inženierzinātņu speciālistu, tāpat trūkst arī speciālistu ar profesionālo vidējo izglītību. No katras nozares, pat ar pievienotās vērtības ekonomiku tiešā veidā nesaistītas, nāk pieprasījumi nodrošināt speciālistu apmācību. Te minēšu veselības aprūpi, kultūras nozarē pieprasījums ir pēc bibliotekāru profesionālās pilnveides, ņemot vērā to, ka digitālajā laikmetā arī šīs profesijas aprises ir stipri mainījušās. Augsti tiek vērtētas un tāpēc pieprasītas ir uzņēmējdarbības prasmes. Mūsu pieredze rāda, ka cilvēki, kas interesējas par šo jomu, ir vai nu nesen sākuši komercdarbību un jūt zināšanu trūkumu, vai arī viņiem ir padomā tādu sākt. Šeit tātad ir piemērs par sabiedrības daļu, kurai nav saskarsmes ar kādu nozaru asociāciju vai darba devēju organizāciju, bet kas plāno un veido savu karjeru patstāvīgi.

Ceļš līdz VIAA mācību piedāvājumam nodarbinātajiem bija samērā garš, jo ir būvēts uz koleģiāla lēmuma principiem. Tika analizētas dažādas Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes, vakanču portāli, Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Kad redzējums par nepieciešamo mācību piedāvājumu bija uzlikts uz papīra, tas tika piedāvāts Pieaugušo izglītības pārvaldības padomei, kur to savukārt vērtēja Ekonomikas, Labklājības, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, citi resori, izsakot savu spriedumu un viedokli par vienas vai otras nozares prasību pamatotību. Tātad nekad septiņos gados mūsu programmā nav piedāvāts nekas, kas nebūtu nozaru, darba devēju un resoru prasītais, un mēs paļaujamies uz viņu paustajām ekonomiskajām un prasmju vajadzībām. Pēc lēmumu pieņemšanas padomē sākās mūsu darbs ar izglītības iestādēm, kuru uzdevums bija sagatavot aktuālajam pieprasījumam atbilstošu mācību piedāvājumu. Vēlos atzīmēt, ka patiesībā darbs ar pieaugušo izglītības auditoriju ir mainījis mūsu formālās izglītības iestāžu ikdienu un “pamatbiznesu”. Tās ir sākušas veidot īpašas izglītības programmas, moduļus un studiju kursus pieaugušo auditorijai.

Vai prasmju uzlabošana izpaužas kā labākas nodarbinātības iespējas Latvijas iedzīvotājiem?

Vienmēr, protams, būs izņēmumi, kad kāds ar labu izglītību pelna maz, un otrādi. Taču kopējā ES statistika (2013.–2022.) liecina, ka vidējais atalgojums nodarbinātajiem ar augstu izglītības līmeni ir divreiz lielāks nekā nodarbinātajiem ar neiegūtu vidējo izglītību.

Mēs gandrīz 17 000 projekta “Mācības pieaugušajiem” dalībnieku jautājām, kā dalība programmā ir ietekmējusi viņu profesionālo dzīvi. Puse aptaujāto atzina, ka pēc mācību pabeigšanas viņi savu darbu spēj darīt efektīvāk, desmitā daļa norādīja, ka, pateicoties mācībām, ir augstāks atalgojums, un 9 % apgalvoja, ka ir izdevies saglabāt savu darba vietu. Protams, šos skaitļus ietekmē arī darba devējs un tā iespējas, tomēr, ņemot vērā lielo atsaucību programmas piedāvājumam, pašu cilvēku motivācija un izpratne par prasmju vērtību uzskatāma par sabiedrības izaugsmi un vēlmi būt produktīvākiem. Jāatzīmē, ka tiešām daudzi lēmumu par kvalifikācijas maiņu vai papildināšanu pieņem paši. Pieaugušo strādājošo auditorija ir plaša un dažāda, tikai daļa nāk no uzņēmumiem, kas pārstāvēti divās darba devēju organizācijās. Valstī ir arī publiskais sektors – slimnīcas, poliklīnikas, pansionāti, izglītības, kultūras, sporta iestādes un tiesībsargājošās iestādes, televīzijas un radio institūcijas, iekšlietu un drošības iestādes, pašvaldības un to dienesti, kā arī pašnodarbinātie, mazie un mikro uzņēmēji. Manuprāt, daļai strādājošo labākas nodarbinātības iespējas pēc mācībām savos uzņēmumos var nodrošināt uzņēmēji, tomēr ļoti liela daļa ir tādu cilvēku, kas nav ne darba devēju, ne nozaru asociācijām piederīgi. To nevajadzētu ignorēt, tāpēc lēmumu izglītoties, lai noturētos darbavietā vai mainītu to uz perspektīvāku, ir jāpalīdz pieņemt un izvelēties pašiem – arī, pastāvīgi atgādinot, ka mācīšanās vienmēr paplašinās iespēju iegūt labākas perspektīvas dzīvē.

Vai cilvēki aktīvi apgūst jaunas prasmes, piemēram, izrāda vēlmi pieteikties jaunām programmām vai iniciatīvām? Vai tas ir atkarīgs no vecuma? Kāpēc tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem ir svarīgi apgūt jaunas prasmes?

Pamatā ir divi iemesli, kas vienmēr ir kavējuši nodarbinātos mācīties: maksātspēja, jo kvalifikācijas paaugstināšanas kursi nav lēti, un nespēja savienot darbu ar mācībām. Mūsu valstī nav mehānismu, kas liktu obligātā kārtā darba devējam piešķirt papildu apmaksātu atvaļinājumu mācību nolūkos. Kamēr mūsu izglītības iestādēm nebija atbalsta, lai pārkārtotu savas programmas izglītības nodrošināšanai vakaros un brīvdienās, strādājošo izglītībai valsts mērogā praktiski nebija ne vietas, ne iespēju. Citās ES valstīs strādājošo pieaugušo izglītība tiek atbalstīta un realizēta jau sen, bet pie mums tā sākās tikai 2016. gadā līdz ar programmu “Mācības pieaugušajiem”.  Projekta laikā Latvijā 90 % izmaksu sedza Eiropas Sociālais fonds un valsts budžets, bet cilvēkiem ar maznodrošinātā statusu mācības tika apmaksātas pilnībā. Ja šāda atbalsta nebūtu, cilvēku interese un iespējas iesaistīties būtu krietni mazākas.

Pastāvīga izglītošanās jebkurā vecumā ir svarīga, jo īpaši gados vecākiem cilvēkiem ar novecojušām prasmēm, un nav svarīgi, vai viņš strādā veikalā, muzejā vai ir izbijis skolotājs. Iespējams, viņus gaida pavisam cita, turklāt tajā brīdī ekonomikai akūti nepieciešama darba vieta un nozare ar labākām pelnīšanas iespējām. Tomēr ievirzīt šo cilvēku viņa nākamajā darba vietā ir daudzu institūciju kopīgs darbs, un īpaši jāuzsver pašvaldības, kurām pieeja savā teritorijā nodarbinātajiem cilvēkiem ir daudz tiešāka un ātrāka. Arī reģiona, novada vai pagasta ekonomiskās intereses šādos dinamiskos laikos ir labs motivators palīdzēt saviem iedzīvotājiem ar mācību piemeklēšanu, informēšanu un iesaistīšanu. Par to, ka īpaši gados vecākiem tas ir svarīgi, jau runājām; pirms 40 gadiem iegūta izglītība (pat augstākā), zināšanas un kvalifikācija ļoti daudzās profesijās šodien izskatās citādi. Piemēram, kādam ir iepriekš iegūta apdares darbu tehniķa kvalifikācija, ir darbs, tomēr izvēli par mācībām no darba brīvajā laikā, lai iegūtu citu kvalifikāciju, viņš izdarījis pats. Mēs šo cilvēku ieraugām savā programmā, apgūstot namdara kvalifikāciju. Pēc pusgada viņš jau strādā pie cita darba devēja, saņem lielāku algu un pastāvīgu noslodzi bez dīkstāvēm.

Kādi pasākumi tiek īstenoti, lai veicinātu un sekmētu mūžizglītību Latvijā?

Svarīgi ir un vienmēr būs turpināt atbalstu daudzpusīgai un dažādu sabiedrības daļu prasmju attīstīšanai. Šis izaicinājums nezudīs. Mūžizglītības atbalstam Latvijā ir plānoti Eiropas fondu līdzekļi, pieaugušajiem ir iespējas mācīties ar valsts un ES fondu līdzfinansējumu. Ir izveidots pieaugušo izglītības koordinatoru tīkls visās Latvijas pašvaldībās, kas arī informē un darbojas, lai veicinātu mūžizglītību.

Jaunums, kas faktiski ir Eiropas Komisijas visaptveroša rekomendācija dalībvalstīm jau no 2021. gada, ir VIAA īstenotais Atveseļošanās fonda Individuālo mācību kontu projekts, kura mērķis ir  beidzot izveidot un normatīvajā bāzē nostiprināt ilgtspējīgu un arī sociāli atbildīgu sistēmu pieaugušo izglītības atbalstam. Tā ietvaros plānojam radīt plašākas iespējas un tiesības personām no 18 gadiem saņemt individualizētu piedāvājumu pēc viņu dzīves mērķiem un prasmju līmeņa, izvēloties apgūt prasmes, kas atbilst tā brīža darba tirgus perspektīvām. Individuālais mācību konts būs personīgs virtuāls konts, kas pieaugušajiem nodrošinās piekļuvi savam personīgajam profilam, mācību piedāvājumiem ar valsts atbalstu, karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem un finansējumam atbilstoši valsts atbalsta pasākumiem un prioritātēm. 

Tam vajadzētu motivēt arī nozares un darba devējus gan ieguldīt, gan sekot tam, kas notiek pieaugušo mācību vidē. Jaunā pieeja arī nodrošinās vienotu piekļuvi profesionālās kvalifikācijas dokumentiem par iegūto izglītību, sertifikātiem un apliecinājumiem. Citviet pasaulē, piemēram, Singapūrā un Francijā, jau ir šādi rīki, daudzas Eiropas valstis steidz tādus izstrādāt un jau dalās ar pieredzi šajā attīstībā. Eiropas Komisija ir izveidojusi īpašu ekspertu forumu, kurā dalībvalstis par progresu informē gan cita citu, gan Eiropas Komisiju. Šobrīd šajā kontekstā radusies vēl viena jauna iniciatīva – Eiropas Komisija analizē valstu iespējas un scenārijus darba devēju iemaksu vai nodokļu daļas novirzīšanai īpašos mācību fondos pastāvīgai izmantošanai. Šāds instruments jau vairākus gadu desmitus darbojas vecajās Eiropas valstīs kā stabils resursu avots pieaugušo nodarbināto profesionālai izglītošanai mūža garumā.   

Kā Eiropas Komisija veicina prasmju uzlabošanu? Kādas programmas un iniciatīvas darbojas Latvijā?

Jau teicu, ka pēdējās desmitgades vienīgais prasmju uzlabošanas resursu avots ir Eiropas Savienības fondi un tiem pielīdzinātie finanšu instrumenti, līdz ar to līdzekļu izlietošanu dažādām sabiedrības daļām un to vajadzībām – gan sociālām, gan ekonomiskām – Latvija saskaņo ar Eiropas Komisiju. Eiropas Komisija izstrādā arī vienotus mūžizglītības politikas mērķus un speciālas rekomendācijas, tādējādi lielā mērā ietekmējot katras dalībvalsts atbalsta pasākumus pieaugušajiem. 2016. gadā, nozarē sākot īstenot 2014.–2020. gada fondu plānošanas periodu, viens no uzstādījumiem bija paaugstināt mūžizglītībā iesaistīto pieaugušo skaitu ar mērķi sasniegt 12 % darbspējīgo. Pašlaik ar projekta “Mācības pieaugušajiem” palīdzību ir sasniegta  10,7 % pieaugušo iesaiste mācībās, un tas ir pamats nākamo investīciju iespējamībai pieaugušo izglītošanā. Prasmju pilnveides un jaunu prasmju apguves koncepciju atbalsta dažādas Eiropas Komisijas iniciatīvas, kas veicina pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, palīdzot cilvēkiem apgūt iemaņas, kas nepieciešamas, lai atrastu kvalitatīvu darbavietu. 

Ja runājam par Latvijas līmeņa iniciatīvām prasmju un talantu attīstībā, ir būtiski minēt nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursus “SkillsLatvia”, ko VIAA īsteno kopš 2017. gada, un arī šī ir Eiropas Komisijas atbalstīta iniciatīva, jo tiek finansēta no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Konkursos piedalās profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi līdz 22 gadu vecumam, savstarpēji sacenšoties un demonstrējot savu sagatavotību, talantus un zināšanas dažādās profesijās.  Konkursus “SkillsLatvia” un to pusfinālus VIAA organizē sadarbībā ar tehnikumiem, nozaru uzņēmumiem un ar nozaru profesionālo asociāciju un apvienību atbalstu. Tieši konkursi ir vieta, kur darba devējs satiekas ar izglītību, atbalstot to materiāli un intelektuāli, veidojot darba uzdevumus un vērtējot prasmes. Tur uzņēmumu pārstāvji vēro profesionālās izglītības kopējo sniegumu valstī, ierauga lietas, kas ir maināmas, un, kas nav mazsvarīgi, noskata sev arī nākamos darbiniekus. VIAA šajā jomā strādā nepastarpināti ar uzņēmumiem, kuri ar katru gadu kļūst aizvien motivētāki sadarboties ar izglītības nozari, lai produktīvi ietekmētu tās procesus un sniegumu. Ieguvums ir abpusējs, jo no uzņēmumu vidus mēs savukārt iegūstam Latvijas ekspertus prestižajiem starptautiskajiem WordlSkills un EuroSkills konkursiem, kuros mūsu labākie jaunieši no tehnikumiem sacenšas ar Eiropas un pasaules valstu jaunajiem profesionāļiem.  

Ja pēc vidusskolas beigšanas nav skaidrības, ko iesākt, un nav plāna savai profesionālajai nākotnei, aicinu šogad 9. un 10. maijā atnākt uz Ķīpsalas izstāžu zāli, kur norisināsies “SkillsLatvia” nacionālais fināls. Tur vienkopus varēs ieraudzīt 20 dažādu profesiju konkursus, atbalstošos uzņēmumus un vienaudžu izpildījumā redzēt, ko mūsdienās nozīmē būt profesionālim un strādāt, piemēram, ar smago tehniku, ko iemāca  šuvējam, pavāram un citām profesijām.

Ko cilvēki var darīt, lai piekļūtu jaunām apmācības un attīstības iespējām? Kur viņi var atrast informāciju?

Kamēr top Individuālo mācību kontu platforma, vērtīga datubāze ir niid.lv. Tur atrodama informācija par Latvijas izglītības iestāžu piedāvātajām izglītības iespējām, tajā skaitā mūžizglītību, pieejami arī karjeras testi. Vietnē profesijupasaule.lv var iepazīties ar profesiju darba vidi aprakstos un attēlu galerijās. Mājaslapas mērķis ir sniegt informāciju par dažādu profesiju darba saturu, prasībām profesijās strādājošajiem un profesiju apguves iespējām. Līdz 2023. gada 27. decembrim mājaslapā iekļautas 20 nozares ar 66 darbavietām un 410 profesijām, kā arī resursi karjeras izvēles atbalstam: kā pašam izpētīt profesiju; kur meklēt informāciju, kas varētu palīdzēt rast atbildes uz karjeras izvēles jautājumiem; kas jāņem vērā, ja vēlas sākt uzņēmējdarbību, un citi resursi.

Vēl informāciju par mūžizglītību var meklēt visu Latvijas izglītības iestāžu, nozaru asociāciju un pašvaldību mājaslapās.

Eiropas Prasmju gads beigsies maijā. Kādi ir secinājumi, atziņas?

Sabiedrība noveco visā Eiropā, un visās ES valstīs faktiski trūkst ne tikai prasmju, bet paša darbaspēka, tāpēc dienaskārtībā ir iedzīvotāju maksimāli ilga atbalstīšana, lai palīdzētu viņiem noturēties aktīvajā darba tirgū, kā arī, lai nodarbinātībā iekļautu dažādu iemeslu dēļ tur joprojām neiesaistītos iedzīvotājus. Protams, kā jau minēju, svarīgs ir darbs ar jauniešiem, viņu izglītības karjeras izvēles ietekmēšana ar labu un mūsdienīgu profesionālās izglītības piedāvājumu. Tas ir ātrākais un produktīvākais veids, kā papildināt darba tirgu ar jaunām un prasmīgām darbarokām.

Eiropas Prasmju gada mērķis bija pievērst politiķu, administrāciju, resoru un izglītotāju uzmanību jautājumam par pieaugušo izglītības un prasmju attīstības pieaugošo nozīmi. Visā Eiropā notika ļoti daudz šai tēmai veltītu augsta un lokāla līmeņa pasākumu un notikumu (ES oficiālajā tīmekļvietnē var apskatīt karti ar katras valsts piedāvātajiem pasākumiem).

Galvenais vēstījums, kas, manuprāt, ir veiksmīgi nodots tālāk, – vārdu salikums “pieaugušo izglītība“ ir  nodrošinājis sev stabilu un ilglaicīgu vietu gan politiķu, gan ministriju dienaskārtībā visā Eiropā.  Vēstījuma amplitūda nav maza – pieaugušo mācībām jākļūst par fundamentālu un konstantu izglītības politikas un sistēmas daļu. Vajadzības ir daudz un dažādas – daudziem jāstrādā, lai izveidotu sistēmu, kurā ikvienam ir iespēja atrast sev piemērotāko izaugsmes ceļu un darba pasaulē pielietojamas prasmes. 

Eiropas Prasmju gadā Eiropas Savienība visiem Eiropas iedzīvotājiem piedāvā vairākas iespējas uzlabot savas prasmes vai apgūt jaunas. Prasmju pilnveides un jaunu prasmju apguves koncepciju, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas vai mainītu karjeru, atbalsta arī Eiropas Komisijas iniciatīva “Īstenosim pārmaiņas”

Ar ES atbalstīto prasmju pilnveides programmu palīdzību ikviens var atrast savai kvalifikācijai un dzīves situācijai atbilstošu apmācību, kas var palīdzēt sasniegt vēlamo karjeras līmeni. Plašāku informāciju par pieejamajām iespējām var uzzināt šajā tīmekļa vietnē.