Mājīgs Itālijas ciemats pēc "Netflix" seriāla iznākšanas gatavojas tūristu pieplūdumam
Statistika liecina, ka vairāk nekā trešdaļa tūristu kaut reizi mūžā rezervējuši ceļojumu uz galamērķi, to ieraugot filmā vai seriālā. Savulaik ceļojumu uzplūdi uz vienu vai otru valsti notika pēc filmu "Troņu spēle", "Wednesday", "Pēdējais no mums", Baltais lotoss" un daudzu citu iznākšanas. Tagad pienākusi kārta vēl vienam populāram "Netflix" seriālam.
2024. gada 4. aprīlī viena no lielākajām straumēšanas platformām psiholoģiskā trillera žanrā laida klajā melnbalto mini seriālu "Riplijs" ar Endrjū Skotu un Dakotu Feningu, kura pamatā ir amerikāņu rakstnieces Patrīcijas Haismitas romānu sērija.
Pēc seriāla sižeta, harizmātisko sīko blēdi Tomu Ripliju algo bagātais uzņēmējs Herberts Grīnlīfs, lai tas dotos no ASV uz Itāliju un pierunātu viņa mantinieku Dikiju atgriezties mājās, pametot bohēmisko dzīvi ģimenes lietas labā. Taču Tomam rodas cits nežēlīgs plāns.
Lai gan oriģinālajā 1955. gada romānā "Talantīgais misters Riplijs" Dikijs Grīnlīfs dzīvoja izdomātā Mondžibello, jaunās seriālās ekranizācijas autori nolēma notikumus pārcelt uz reāli eksistējošo Atrani ciematu, kas atrodas netālu no Neapoles.
Kā norāda izdevums 'The Guardian", kad Endrjū Skota personāžs no Neapoles uz Atrani ciematu brauc ar veco autobusu, pa ceļam viņam gadās tikai viens auto, bet, kad viņš pludmalē izseko Dikiju Grīnlīfu, bagātais amerikānis un viņa meitene izrādās vienīgie cilvēki, kas sauļojas smiltīs.
Mūsdienās tūristi, kas dodas uz Amalfi piekrasti, pamanīs kontrastu - tagad ceļš starp Pozitāno un Salerno ir pazīstams arī ar sastrēgumiem. Lai gan Atrani, iespējams, šobrīd ir mazāk noslogota nekā kaimiņpilsēta Amalfi, tomēr vasarā tās pludmale ir arī pieblīvēta ar saulessargu un atpūtas krēslu rindām.
Vietējā biznesa pārstāvji ir apmierināti ar intereses palielināšanos par Atrani pēc seriāla iznākšanas.
"Nevainojamie kadri noteikti mūsu mazajam ciemam ir devuši papildu atpazīstamību," norāda pludmales restorāna "Le Arcate" īpašnieks Antonio Buonokore.
