Valdība neatbalsta ieceri samazināt PVN pārtikai

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone valdības sēdē atzina, ka valsts finansiālā situācija patlaban neatļauj samazināt PVN pārtikai, tomēr darba devēju pārstāve aicināja šo jautājumu nenoņemt no dienaskārtības pavisam, bet pie tā varētu atgriezties, kad būs iespējams.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure FM ziņojumu nodēvēja par subjektīvu, jo tajā netika ņemti vērā citi pētījumi par PVN mazināšanu pārtikai, kuros, piemēram, secināts, ka, samazinot PVN pārtikai, ēnu ekonomika pārtikas nozarē samazinātos par 8%. Tāpat Šure pārmeta ministrijai, ka tā ziņojumu nav saskaņojusi ar nozari.

Valdība šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par samazināto PVN likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un fiskālo ietekmi uz valsts budžetu" un lēma neatbalstīt priekšlikumu piemērot pārtikai samazinātu PVN likmi.

FM norādīja, ka, izvērtējot iespēju samazināt PVN likmi pārtikas produktiem no standarta likmes 21% uz samazināto likmi 12%, fiskālā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem 2015.gadam ir novērtēta negatīvi - budžeta ieņēmumi samazinātos par 194,8 miljoniem eiro. Lielāko fiskālo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem veido PVN ieņēmumi no gaļas, piena, siera un olu, kā arī dārzeņu, maizes un graudaugu izstrādājumu realizācijas - budžeta ieņēmumi samazinātos par 142,5 miljoniem eiro.

Kā norāda FM, ņemot vērā, ka samazināto PVN likmju ieviešana samazina valsts budžetā iemaksājamo PVN summu, valstij ir jābūt skaidram virzienam, kādiem mērķiem un ar kādu nolūku tiek izmantota šīs valsts budžetā neiegūtā vai no valsts budžeta atmaksātā PVN summa. "Samazinātā PVN likme ir jāizmanto mērķtiecīgi, tas ir, precīzi nosakot ekonomisko rezultātu, ko ar šo likmju ieviešanu ir domāts sasniegt," uzsver ministrija, piebilstot, ka nodokļa atvieglojumi var traucēt nodokļu sistēmu, samazinot tās pārskatāmību un sarežģījot PVN administrēšanu.

Iespējamā PVN likmes pārtikas precēm samazināšana ir vērtēta jau vairākkārt, un secināts, ka PVN likmes samazināšana praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā. Turklāt, nosakot tikai vienas pārtikas grupas produktu piegādēm samazināto PVN likmi, šo likmju administrēšana radītu papildu slogu gan valsts iestādēm, gan uzņēmējiem.

FM uzskata, ka, ņemot vērā līdzšinējo starptautisko pieredzi, samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai. Mazāk turīgo iedzīvotāju grupa daudz efektīvāk ir atbalstāma ar tiešo nodokļu atvieglojumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās PVN likmes piemērošanas gūst tādus pašus fiskālos labumus, kādus gūst personas ar maziem ienākumiem. Ministrijā piebilst, ka personām ar lielākiem ienākumiem ir tendence izvēlēties dārgākus pārtikas produktus, tādējādi šai iedzīvotāju kategorijai ieguvums no PVN likmes samazinājuma pārtikas produktiem būtu lielāks.

Kā ziņots, šā gada janvārī finanšu ministrs Jānis Reirs (V), tiekoties ar lauksaimnieku organizāciju vadītājiem, noraidījis priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, argumentējot to ar situāciju valsts budžetā, informēja organizāciju pārstāvji.

Savukārt 2014.gada decembrī Saeima noraidīja partijas "No sirds Latvijai" (NSL) rosināto likuma grozījumu projektu, kurā bija paredzēts, ka no 2016.gada tiks noteikta pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme piena, dārzeņu un graudaugu piegādēm.

LETA / Foto:  Ieva Lūka, LETA