“Facebook” divu stundu laikā zaudē 100 miljonus dolāru. Kam tīkla pārrāvums bija izdevīgs?

Vienīgais skaidrojums par nedienu cēloni no “Facebook” puses bija “Meta” komunikācijas vadītāja Endija Souna skopais ieraksts mikroblogošanas vietnē “X’.

"Pie vainas bija tehniska ķibele. Mēs atvainojamies visiem lietotājiem un norādām, ka problēmu atrisinājām tik ātri, cik tas bija iespējams," vēstīts paziņojumā.

Tā kā vietni “Facebook” ikdienas saziņai izmanto aptuveni 2 miljardi pasaules iedzīvotāju, saprotams, ka liela daļa iedzīvotāju publiski pauda neapmierinātība ar kompānijas publiskoto, trūcīgo skaidrojumu par vietnes darbības pārrāvumu un izteica savus minējumus, kas tam varētu būt pie vainas – sākot ar informatīvā kara pieteikumu Rietumu pasaulei, beidzot ar bagātākā cilvēka pasaulē, Īlona Maska, atriebību “Facebook” vadītājam Markam Zakerbergam.

“Meta” divās stundās zaudē 100 miljonus ASV dolāru

Uzņēmumam “Meta” aizvadītās dienas pārrāvums izmaksāja dārgi – “Facebook” akciju vērtība biržā pēc pārrāvuma nokritās par 1.6 procentiem.

Savukārt, “The Financial Express” lēš, ka uzņēmumam šīs divas stundas izmaksājušas aptuveni 100 miljonus eiro.

Minētā summa uz papīra šķiet iespaidīga,  tomēr ņemot vērā uzņēmuma peļņu, kas aizvadītajā gadā sasniedza 134.90 miljonus ASV dolāru, “Meta” to par būtisku zaudējumu uzskatīt nevar. Šādi pārrāvumi drīzāk ietekmē uzņēmumu uzticamību un var radīt informācijas vakuumu, jo kā liecina “The Pew Research Center” 2023. gadā veikta aptauja, 43 procenti respondentu tieši šo sociālo tīklu ikdienā izmanto kā primāro ziņu avotu.

Ja daļā sabiedrības “Facebook” pārrāvumi radīja neuzticamību vai īslaicīgas komunikācijas problēmas, daļai uzņēmumu tas nāca tikai par labu.

Īlona Maska uzvaras gājiens

Lielākie ieguvēji no “Meta” pārrāvuma bija konkurējošās sociālo mediju platformas “X”, “Telegram” un “Discord”.  Tas saistīts ar to, ka daudzi iedzīvotāji meklēja alternatīvas iespējas informācijas ieguvei un saziņai ar ārpasauli.

“Business Insider” norāda, ka mikroblogošanas vietnes “X” vadītāja Īlona Maska attiecības ar “Facebook” radītāju Marku Zakerbergu jau izsenis bijušas saspīlētas. Jo sevišķi tās saasinājās pēc tam, kad aizvadītā gada 5. jūlijā Zakerbergs platformā “Instagram” ieviesa “Meta Threads”, kas uzskatāms par tiešu “X” konkurentu.

Abi sāncenši jau iepriekš publiski kritizējuši viens otra platformas. Arī pēc “Meta” darbības pārrāvumu konkurentu ķircināt steidzās Īlons Masks.

“Ja tu šo lasi, tas nozīmē, ka mūsu serveri strādā,” ironizēja miljardieris.

Tāpat viņš dalījās ar amizantiem foto norādot, ka “X” izrādījies pārāks par saviem konkurentiem.

Tomēr bez sociālajiem tīkliem, ieguvēji bija arī digitālie mediji, kuri nepārpotami ir uzticamāks ziņu ieguves avots nekā sociālie tīkli. Tāpat ieguvējas bija dažādas kiberdrošības organizācijas, jo pārrāvums kalpoja kā atgādinājums par kiberdrošības pasākumu nozīmi uzņēmumu darbībā.

Tehniskās problēmas vai kiberuzbrukums?

“Facebook” ir sena vēsture ar dažādām tehniskas dabas problēmām – plašāko pārrāvumu tas piedzīvoja 2021. gada 4. oktobrī, kad uzņēmuma inženieri nejauši atvienoja visus “Facebook” datu centrus, 6 stundu garumā liedzot iedzīvotājiem piekļuvi sociālajam tīklam. Tāpat uzņēmums piedzīvojis plašus datu aizsardzības pārkāpumus 2018., 2019., un 2021. gadā, kad miljoniem lietotāju sensitīvie dati tika nopludināti trešām kompānijām.

Un, lai gan “Meta” komunikācijas vadītājs Endijs Souns norādījis, ka pie uzņēmuma nedienām vainojama “tehniska ķibele”, vairāki iedzīvotāji par zīmīgu uzskata faktu, ka “Meta” pārrāvums sakritis ar 5. martā ASV notiekošo “Lielo otrdienu” jeb dienu, kad ASV priekšvēlēšanās tiek noskaidrots republikāņu un demokrātu oficiālais prezidenta amata kandidāts.

"Šis bijis ģenerālmēģinājums novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām," mikroblogošanas vietnē "X" norāda ASV konservatīvais politiķis Rogans O'Hendlijs .

Tomēr Lielbritānijas kiberdrošības eksperts Džeiks Mūrs iedzīvotājus mierina, norādot, ka “kiberuzbrukumu, protams, izslēgt pilnībā nevar nekad, tomēr šoreiz, visticamāk, pie vainas bijušas uzņēmuma tīkla problēmas”. Arī kiberdrošības monitoringa uzņēmums “ThousandEyes” paudis līdzīgu vērtējumu norādot, ka “problēmas uzņēmumam radušas ar autentifikācijas procesu, bet uzņēmuma serveru darbībā tās nav tikušas novērotas”.

Tomēr liela daļa ekspertu ir vienisprātis, ka dažādu spekulāciju un sazvērestības teoriju pamatā ir uzņēmuma “Meta” trūcīgā komunikācija ar lietotājiem un nevēlēšanās par piedzīvotajam ķibelēm runāt publiski.

“Atklātība rada uzticamību. Ja “Facebook” piedzīvo darbības traucējumus, tad problēmas izklāsts parādītu, ka viņi pret saviem lietotājiem izjūt atbildību un cieņu,” vēsta kiberdrošības firmas “CyberSaint” izpilddirektore Sjūzena Brennere.