LDDK prezidents: darba tirgū atgriežot mūžīgos parādniekus, valsts budžets palielinātos par 400 miljoniem eiro
Latvijā ir ap 40 000 mūžīgo parādnieku, kurus no "pelēkās ekonomikas" nepieciešams atgūt atpakaļ darba tirgū, piektdien, 16. februārī, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
"Šobrīd redzam skaidru un skarbu ainu, un pētījumi apliecina - gana daudz iedzīvotāju un uzņēmēju nodokļus nemaksā trīs iemeslu dēļ:
— LDDK (@darbadeveji) January 25, 2024
👉negrib maksāt, jo neuzticas valdībai;
👉nevar samaksāt, jo darbaspēka nodokļu slogs ir pārāk liels;
👉nemāk samaksāt – izglītības, finanšu…
Bite atzina, ka Latvija gan ekonomiskā, gan investīciju piesaistīšanas, gan arī labklājības ziņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, un šī brīža situācija valstī ir jāmaina.
LDDK prezidents uzsvēra, ka ir trīs stratēģiskās pamatlietas, ar kuru palīdzību uzlabot iepriekš minēto situāciju. Pirmkārt, cilvēkkapitāla attīstība, ko Latvijā patlaban neizmanto un neattīsta. LDDK ir izveidojuši plānu, kā darba devēji var piesaistīt darba tirgū Latvijā pieejamos resursus: pensionārus, jauniešus, ilgstošos bezdarbniekus, cilvēkus ar veselības traucējumiem, radot vidi, kurā viņi jūtas novērtēti un svarīgi.
LDDK prioritāte ir darba tirgus prasībām atbilstoša cilvēkkapitāla pieejamība Latvijas uzņēmējdarbības vidē.
— LDDK (@darbadeveji) January 30, 2024
Šodien apstiprinātie @EM_gov_lv ministrijas piedāvātie grozījumi MK noteikumos "par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības… pic.twitter.com/sIOgofEqJR
Otrkārt, jānodrošina konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, tas ir valsts nozīmes jautājums, kā tautsaimniecībai augt un attīstīties, pauda Bite. Uzņēmējiem Latvijā jākļūst konkurētspējīgiem, lai strādātu un iekļautos globālajā tirgū.
Treškārt, pēc viņa teiktā, ir būtiski stiprināt sociālo dialogu, kas nozīmē - ir jāspēj pāriet no viedokļa izteikšanas uz pamatotiem argumentiem. Vienlaikus Bite atzinīgi novērtēja, ka patlaban sociālā dialoga stiprināšana starp uzņēmējiem un valsti ir vērtējama pozitīvāk nekā līdz šim.
LDDK Politikas plānošanas nodaļas vadītājs Rihards Blese iepazīstināja ar, viņaprāt, steidzamām iniciatīvām valstiskā līmenī - jāpievērš uzmanību ekonomikas un uzņēmējdarbības videi, tostarp nodokļu politikai, birokrātijas mazināšanai, enerģētikas, klimata un vides politikai.
LDDK ieskatā, būtiska ir arī uzmanība izglītībai un nodarbinātībai, veicinot cilvēkresursu pieejamību un profesionālo ievirzi jauniešu izglītībā.
2023. gadā LDDK apritēja 30 gadu jubileja, tāpēc konfederācija nākamajā desmitgadē plāno spert soļus organizācijas darba uzlabošanā un jaunu mērķu sasniegšanā.
Pasākumā LDDK prezentēja arī tās jauno atjaunotā zīmola identitāti, kuru veido četras krāsas, kas akcentē tās dažādās darbības jomas - karmīnsarkans simbolizē Latvijas valsti, tumši zilais - atbildību, līderību, kompetenci un godprātību, tirkīza zilais – devēju tonis, kurš sniedz līdzsvaru un enerģiju, gaiši zilais - LDDK biedru saliedētību un sadarbību ceļā uz racionāliem risinājumiem.
Piektdien, 16. februārī, LDDK iepazīstināja ar tās biedru - Latvijas lielāko darba devēju - izvirzītajām prioritātēm 2024. gadam un prezentēja organizācijas atjaunoto zīmola identitāti.
