Eksperti vērš uzmanību satraucošai tendencei - jaunieši vairs nemācās vidusskolā un nesteidz meklēt darbu
Aizvien mazāk jauniešu izvēlas mācīties vidusskolā, kā arī nesteidzas meklēt darbu, kas negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku un darba tirgu, trešdien, 14. februārī, paneļdiskusijā “Darba spēka pieejamība un piesaistes risinājumi” pauda Latvijas Republikas finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Latvijā ievērojami samazinās to cilvēku skaits, kuri ir spējīgi aizpildīt darba tirgus brīvās vakances. Eksperti sākuši spriest par ārvalstu studentu iesaistīšanu darba tirgū.
Patlaban Latvijā ārzemju studentu skaits veido aptuveni 14% no kopējā valstī studējošo skaita un augstskolas strādā pie risinājumiem, lai radītu programmas ar mērķi piesaistīt vairāk ārzemju studentu. Patlaban ārzemniekam dzīvot Latvijā ir grūti - izglītība angļu valodā maksā daudz un arī latvieši un paši darba devēji nav atsaucīgi, uzskata Ašeradens.
Programma jeb risinājums, kas vairāk piesaistītu ārzemju studentus, varētu būt piedāvājums no valsts atmaksāt studiju kredītu, ja pēc tam students Latvijā nostrādā vismaz sešus gadus, tas būtu labs pienesums Latvijas ekonomikai un arī pašam studentam uzskata, Biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.
Problēma, ar kuru Latvijā nākas saskarties, – liela daļa studentu pēc izglītības iegūšanas nepaliek dzīvot Latvijā, jo skatās ne tikai uz algu, bet arī citiem noteicošiem faktoriem, kuri ietekmē dzīves apstākļus, piemēram, modernas dzīves vietas iegādi, uzskata Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis, Biznesa augstskolas “Turība ” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.
LDDK prioritāte ir darba tirgus prasībām atbilstoša cilvēkkapitāla pieejamība Latvijas uzņēmējdarbības vidē.
— LDDK (@darbadeveji) January 30, 2024
Šodien apstiprinātie @EM_gov_lv ministrijas piedāvātie grozījumi MK noteikumos "par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības… pic.twitter.com/sIOgofEqJR
Ja valsts spētu nodrošināt labvēlīgus dzīvošanas apstākļus, tad būtu jādomā ne tikai par ārzemju studentu piesaistīšanu darba tirgum, bet arī, kā atgūt aizbraukušos Latvijas iedzīvotājus, spriež Lingebērziņš.
Cilvēku skaits valstī turpina samazināties. Lai valstī būtu līdzsvars, pusei no iedzīvotājiem ir jāstrādā un jāspēj uzturēt otru pusi, taču statistikas dati rāda, ka patlaban tā nav, atklāj Ašeradens.
Latvijas darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite vērš uzmanību, ka ekonomiskā situācija ir ļoti mainīga, Latvijā darba tirgū ir nepieciešams ievirzīt ilgstošos bezdarbniekus, kuri izmanto pabalstu doto brīvību. Tāpat darba tirgū jāiesaista studentus, kuri nav motivēti strādāt, piemēram, piedāvājot samazināt nodokļus. Vēl viens risinājums varētu būt iesaistīt darba tirgū arī tā saucamos mūžīgos parādniekus, kā arī mainīt noteikumus, lai dotu iespēju strādāt cilvēkiem ar veselības traucējumiem, uzskata Bite.
Lingebērziņš gan nepiekrita, ka jauniešiem mūsdienās ir grūti atrast darbu. Pēc viņa teiktā, patlaban Latvijas darba tirgus ir kardināli mainījies un visa uzmanība tiek vērsta nevis uz cilvēka izglītību, bet gan uz to, vai konkrētais darbinieks ieradīsies darbā, kad tas būs nepieciešams.
“Accenture” vadītājs Ivo Almanis akcentē - jo vairāk Latvijā būs darba vietu, jo vairāk naudas ienāks Latvijas ekonomikā: “Jāskatās ir uz vajadzībām, kuras būs valstī nepieciešamas pēc gada vai diviem. Pārāk ilgs laiks paiet, ieviešot izmaiņas, kas palielina risku ieviest kaut ko, kas vairs nav aktuāls.”
Jau ziņots, ka biznesa augstskolas "Turības" biznesa indeksa konferences ietvaros notiek paneļdiskusija par darbaspēka pieejamību un piesaistes risinājumiem Latvijā.
