Viens no sliktākajiem periodiem mājokļu tirgū ir beidzies; sagaidāms aktivitātes pieaugums

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs intervijā portālam Jauns.lv, atskatoties uz pagājušo gadu nekustamo īpašumu jomā, sacīja: “Pagājušā gada pirmā puse pagāja sliktu ekonomisko apstākļu iespaidā. Atceramies, ka 2022. gada beigās bija milzīgs energoresursu, elektrības, apkures un visa pārējā cenu kāpums.

2023. gada pavasarī situācija sāka stabilizēties. Likās, ka visa attīstība notiks straujākā tempā, un darījumu skaits pieauga praktiski visos segmentos.

Viens no sliktākajiem periodiem nekustamā īpašuma jomā

Atgriežoties vēsturē, 2022. un 2023. gads (2022. gada otrā puse un 2023. gada pirmā puse) bija pēdējo desmit gadu sliktākais periods nekustamā īpašuma jomā.

Pagājušā gada pavasarī likās, ka viss ir ieskrējies un apjomi pieauga, bet tad nāca ziņa par kredītlikmju celšanu.

Būtiski samazinājās darījumi ar dārgākajiem īpašumiem

Ja vēl sākumā (līdz vasaras mēnešiem) tas īpaši neietekmēja procesu, tad vasaras otrajā pusē būtiski samazinājās [nekustamā īpašuma] pārdošanas apjoms, it sevišķi tā sadaļa, kas ir saistīta ar kreditēšanu.

Protams, tas nozīmēja, ka segments, kas bija salīdzinoši dārgāks, piemēram, privātmāju būvniecība un jaunie [daudzdzīvokļu ēku] projekti, īpaši lielāki dzīvokļi, kam tirgus vērtība tuvojās 200 tūkstošiem eiro, būtiski samazinājās. Darījumu bija tiešām ļoti maz.”

Aktīvi pirka dzīvokļus par 30-50 tūkstošiem eiro

Laukalējs turpināja: “Tajā pašā laikā jāsaka, ka sērijveida dzīvokļu tirgus kopumā pagājušajā gadā bija stipri aktīvs, pat aktīvāks nekā 2022. gadā.

Mans un mūsu analītiķu skaidrojums ir tāds, ka sērijveida dzīvokļi nav tik dārgi. Mums joprojām ir dzīvokļi, kas maksā 30, 40 un 50 tūkstošus eiro.

Pretstatā jaunajiem un dārgajiem projektiem tā bija summa, kas laikam joprojām bija paceļama, tāpēc šis segments neizjuta nekādu samazinājumu, drīzāk pieaugumu.

Lētākos dzīvokļus iegādājās bez banku aizdevumiem

Te noteikti ir atsaukšanās uz EURIBOR likmi, jo sērijveida dzīvokļu iegādē, īpaši par mazākajām summām līdz 50 tūkstošiem eiro, lielo banku kredīti netiek iesaistīti. Tādējādi šeit EURIBOR ietekmes principā nebija.”

Taču normālu jauno dzīvokļu un it īpaši privātmāju iegādē jārēķinās ar 200 tūkstošiem eiro. Turklāt var pieļaut, ka lielākā daļa vajadzīgās naudas tiek ņemta kredītā. 

Nauda ir, bet īpašumus pagaidām nepērk

“Runājot par nākotnes prognozēm, vairāku firmu iekšējos pētījumos mēs redzam, ka klienti, kas vēl pagājušā gada sākumā bija gatavi iegādāties jauno projektu dzīvokļus vai arī bija saņēmuši dokumentus, lai sāktu privātmāju būvniecību, to atlika vismaz par gadu, kaut arī viņiem bija pietiekami liela nauda, lai veiktu pirmo iemaksu vai papildu maksu.

Tas notika tāpēc, ka ļoti pievilcīgas ir likmes, ko Latvijas Banka piedāvā valsts obligācijām, kā arī visas lielākās kredītbankas krājtermiņa noguldījumiem pacēla likmes.”

Gatavi nogaidīt gadu vai pusotru

Šie klienti savu iepriekš sakrāto naudu ieguldīja obligācijās un noguldījumos un bija gatavi nogaidīt gadu vai varbūt mazliet ilgāk, lai pēc tam iegādātos nekustamo īpašumu. Viņi tobrīd nolēma nepirkt salīdzinoši dārgo nekustamo īpašumu, bet noteikti to darīs pēc gada vai pusotra, kad redzēs, ka likmes iet uz leju.

Var teikt, ka daļa cilvēku nolēma ļaut savai naudai papildus pelnīt un tikai pēc gada vai pusotra iegādāsies nekustamo īpašumu. “Šobrīd ir pauze.”

Gada otrajā pusē segments varētu atdzīvoties

Laukalējs norādīja: tas liek domāt, ka tiešām notiks tā, kā daudz ekonomistu patlaban prognozē.

Šī gada otrajā pusē, kad EURIBOR likmes varētu sākt kristies, nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte jauno un dārgāko dzīvokļu, kā arī privātmāju segmentā varētu būtiski pieaugt.

Vairāki attīstītāji atteicās no būvniecības ieceres

“Ir vēl kāds interesants moments. Mēs zinām, ka tieši likmju pieauguma dēļ vairāki lielie jauno projektu [daudzdzīvokļu] māju attīstītāji 2022. un 2023. gadā atlika būvniecību vai vispār atteicās no projektiem, kas jau bija apstiprināti un kurus bija paredzēts būvēt.

Bet tā kā biznesa plāns nešķita tik reāls (un varbūt arī nebija reāls pie pirkšanas apjomiem, kas samazinājās), tad ne visi jauno projektu dzīvokļi, par kuriem bija ieplānots, ka tie pēc gada vai šā gada beigās ienāks tirgū, protams, tirgū ienāks.

Varētu samazināties jauno dzīvokļu piedāvājums

Savukārt tas nozīmē: pēc gada vai diviem gadiem mēs jutīsim (it sevišķi tāpēc, ka aktivitāte atsāksies jau šajā gadā), ka mums vienkārši būs jauno projektu dzīvokļu iztrūkums. Tur cenas varēs ļoti strauji kāpt.”

Uzņēmuma vadītājs skaidroja, ka nav sagaidāms tik liels jauno projektu dzīvokļu trūkums, ka pircēji varētu saskarties ar grūtībām atrast sev piemērotu mitekli.

“Ņemot vērā [jauno dzīvokļu] apjomus, kas šobrīd jau ir uzbūvēti un kas vēl ir būvniecības stadijā, tad skaita ziņā jauno projektu dzīvokļu [tuvākajā laikā] netrūks, bet izvēle būtiski sašaurināsies.

Iekavējums var atsaukties uz nākotnes cenām

Pēdējos gados bija tā, ka pircēji apskatīja daudz un dažādus projektus un variantus, kamēr izvēlējās to, kas viņiem ir vistīkamākais.” Ja cilvēkam bija pieejami vismaz 200 tūkstoši eiro, viņš līdz šim varēja brīvi izvēlēties sev vispiemērotāko mitekli, bet, iespējams, turpmāk piedāvājums būs mazāks.

Speciālists piebilda, ka jaunās ēkas tik ātri nenonāk tirgū. Pat tad, ja šī gada beigās attīstītāji sāks darbu pie to būvniecības, ēkas tirgū parādīsies pēc pusotra, diviem vai pat trim gadiem. “Te iekavējums ir tāds, kas var atsaukties uz nākotnes cenām.”