Mainīsies "Latvijas valsts mežu" zāģbaļķu cenu indeksācija
AS "Latvijas valsts meži" 2024. gadā skujkoku zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos piemēros vidējās svērtās zāģbaļķu cenas, kas attiecīgam periodam noteiktas LVM īstermiņa pārdošanas procedūrā, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) atzina, ka Latvijas zāģbaļķu tirgus patlaban ir izkropļots, un to galvenokārt veicinājusi nepareiza LVM ilgtermiņa izsoļu politika, kas organizēta pirms vairāk nekā diviem gadiem. Tās rezultātā Latvijas kokmateriāli nespēj kandidēt ar Skandināvijas kokmateriāliem.
"Šī politika ir novedusi pie situācijas, kad uzņēmējam ir izdevīgāk nopirkt baļķus Norvēģijā, atvest uz Latviju un sazāģēt. Tā ir nenormāla situācija," norādīja Krauze.
Viņš uzsvēra, ka esošā politika kropļo konkurenci un padara uzņēmumus konkurēt nespējīgus eksporta tirgos. Tāpat vairāki uzņēmēji ziņojuši par samazinātām maiņām zāģētavas, kā arī ienāk pirmās ziņas, ka tiek atlaisti darbinieki.
Skaidrojot ZM iniciatīvu mainīt LVM cenu indeksāciju, Krauze norādīja, ka īstermiņa izsolēs zāģbaļķu cena sen ir nokritusies un ZM vēlas, lai tirgus kropļošana izbeigtos un arī ilgtermiņa izsolēs cenu indeksācija notiktu atbilstoši tirgus situācijai.
Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss skaidroja, ka ilgtermiņa cenu indeksācija ir vispārpieņemta prakse un normālos, miera apstākļos tā strādātu, bet matemātiska formula nevar paredzēt pēdējos gados pieredzētos tirgus kāpumus un kritumus. Piemēram, patlaban, ēku būvniecībā novērojama recesija, kas būtiski ietekmē kokapstrādi.
2021. gadā ilgtermiņa līgumus LVM noslēdza 2022., 2023. un 2024. gadam. To rezultātā līgumu turētājiem pēc līguma ir jāmaksā krietni augstāka cena nekā tā ir tirgū, norādīja Klauss.
Viņš atzīmēja, ka jau 2022. gadā tika vērsta atbildīgo personu uzmanība uz to, ka indeksācija nav situācijai atbilstoša, bet tad vēl pastāvēja nogaidoša attieksme un cerība, ka tirgi sakārtosies.
Tāpat Klauss uzsvēra, ka nozarei ir būtiski, lai šajos līgumos tiktu atainota aktuālā zāģbaļķu cena tirgū, neatkarīgi vai tirgū cena kāpj vai krītas.
Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka gan LVM, gan ZM, gan pati nozare būs mācījusies un guvusi vērtīgas atziņas no nestabilajiem tirgus apstākļiem.
Savukārt LVM pārstāvji norādīja ka Latvijas koksnes produktu eksportā atspoguļojas ekonomiskās aktivitātes samazināšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos Eiropā. Tostarp ar izņēmumiem atsevišķās produktu grupās samazinās kopējie produkcijas realizācijas apmēri, kā arī krītas pieprasījums un cenas.
LVM atzīmēja, ka dati par skujkoku zāģbaļķu pārstrādes segmentu liecina, ka Latvijā 2023. gada deviņos mēnešos skujkoku zāģmateriālu eksportētās vienības vērtība samazinājās par trešdaļu, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu.
LVM vērtības kritumu skaidroja ar izteiktu būvniecības nozares pieprasījuma samazināšanos.
Vienlaikus LVM pārstāvji piebilda, ka arī Somijas un Zviedrijas būvkonstrukciju materiālu ražotāji saskaras ar līdzīgu lejupslīdošu cenu tendenci, salīdzinot ar iepriekš piedzīvotajiem rekorda augstajiem līmeņiem, bet Zviedrijas būvkonstrukciju ražotāju konkurētspēju pozitīvi ietekmē Zviedrijas kronas kursa vājināšanās. Tādējādi Zviedrijas ražotājiem izdevies nesamazināt pārstrādes jaudas, pretēji tendencei, kas novērojuma Latvijā.
Uzņēmumā norādīja, ka tirgū turpinās augsta nenoteiktība, tādējādi, krītoties apaļo kokmateriālu cenām, privāto mežu īpašnieki ir samazinājuši mežizstrādes apmērus. Vienlaikus LVM apliecināja, ka turpinās nodrošināt stabilu, prognozējamu piegāžu plūsmu gan ilgāka termiņa partneriem, gan īstermiņa darījumu ietvaros.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka 2024. gadā, nepārdodot plānotos koksnes apmērus atbilstoši piegādes līgumiem, bet realizējot apjomus publiski organizētā pārdošanas procesā, LVM ieņēmumu apmērs saruks par 12 miljoniem eiro.
Kokrūpniecības un mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš gan norādīja, ka kokrūpniecībā šobrīd ir grūtības visā produktu klāstā, gan ilgāka termiņa otrās šķiras zāģbaļķu segmentā, gan arī klientiem īstermiņa pārdošanas programmās.
"Mūsu ieskatā, nevar atdalīt tikai vienu izredzētu grupu, bet šādas politikas izvēles gadījumā valstij godīgi jāatbalsta visi kokrūpnieki proporcionāli. Tikai tad jārēķinās, ka atbalsta summa būs 30-50 miljonu eiro robežās, nevis LVM aprēķinātie 12 miljoni eiro," norādīja Ramoliņš.
Viņš arī pauda uzskatu, ka labākais risinājums būtu neatbalstīt nevienu.
"Nedrīkst mainīt godīgi notikušas pārdošanas rezultātus un neviena noslēgtā līguma cenu, jo šis būtu bīstams precedents nākotnē, kas būtiski kropļotu konkurenci un neveicinātu investīciju ieplūšanu nozares attīstībā. Mums būtu skola rokā pārsolīt, jo zinātu, ka būs iespēja ar valsts atbalstu no neproporcionāliem riskiem izglābties," pauda "Stiga RM" īpašnieks.
Jau ziņots, ka LVM apgrozījums 2022.gadā bija 566,612 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 242,193 miljoni eiro.
LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.
