Influenceri iejūtas pensionāru lomās un saprot, ka par labām vecumdienām jāsāk rūpēties jau šodien

Diemžēl ir ļoti izplatīti atlikt jautājumu par savām vecumdienām, jo tās taču ir kaut kad tālu nākotnē. Skaidrs gan ir viens: darāmie darbi nepazūd, ja mēs novēršam no tiem savas acis un uzmanību.

Ekonomiskā situācija jau labu laiku dod skaidrus signālus, ka iedzīvotājiem būs nepieciešams izkopt paradumu – pašiem daudz aktīvāk iesaistīties savas pensijas veidošanā, ja ir vēlme vecumdienas sagaidīt labklājībā.

Pašu iedzīvotāju uzkrājumu veidošana, nepaļaujoties tikai uz valsts garantēto pensiju, kļūst arvien būtiskāka. Ar “valsts pensiju” diemžēl visdrīzāk nebūs pietiekami, lai nodrošinātu esošo dzīves kvalitāti. Tāpēc par krāšanu savām vecumdienām un šim mērķim piemērotāko metodi jādomā jau šobrīd.

Abonē labas vecumdienas tāpat kā straumēšanas vietnes

“Swedbank” Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina stāsta, ka ir arī pozitīvas tendences, kas priecē – mūsdienās aug to cilvēku skaits, kuri apzinās saikni starp šī brīža ieguldījumiem un savu dzīves līmeni nākotnē.

“Cilvēki jau iegulda vai gatavojas to darīt, kā ieguldījumu mērķus izvēloties nekustamo īpašumu, pensiju 3. līmeni vai sevis izglītošanu, jo apzinās, ka valsts pensija vien nespēs segt visas vajadzības vecumdienās. Cilvēki ir gatavi veikt regulāras iemaksas, kas salīdzināmas ar ikmēneša izdevumiem, piemēram, par izklaides platformu abonēšanu. Var teikt, ka šī ir “abonentmaksa” par kvalitatīvu dzīvi nākotnē,” salīdzina speciāliste.

Ideja ļoti vienkārša, un varētu būt īpaši saprotama jaunajai paaudzei, kuras pievēršana vecumdienu plānošanai ir ļoti svarīga.Pienācīgas vecumdienas var “abonēt” tāpat, kā to ik mēnesi darām ar dažādām interneta satura vietnēm vai video un mūzikas straumēšanas pakalpojumiem.

Iedzīvotāju aptaujas rāda, ka starp populārākajiem ieguldījumu veidiem, kas nodrošinātu papildu kapitālu vecumdienām, ir ieguldījumu veikšana nekustamajā īpašumā, informē “Swedbank” pārstāve.

Taču tas nebūt nav pieejamākais ieguldījumu veids lielākajai daļai sabiedrības dēļ lielā starta kapitāla, kas nepieciešams tā iegādei.

Populārs ir arī ieguldījums savā izglītībā vai hobijā, kas ļautu strādāt ilgāk, tostarp vecumdienās.

Tas noteikti ir vērtīgs ieguldījums, ko neviens nevar atņemt, taču paļauties uz spēju strādāt visu pensijas laiku noteikti nevajadzētu, jo tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kāda būs mūsu veselība. To diemžēl paredzēt nevar neviens.

Tāpēc teju katrs piektais iedzīvotājs jau šobrīd paļaujas arī uz iemaksām pensiju 3. līmenī, skaidro speciāliste.

Tas ir sistemātiski veidots uzkrājums konkrētam mērķim, kas tālāk tiek ieguldīts finanšu tirgos ar mērķi nopelnīt vairāk, turklāt tiek atbalstīts no valsts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas iespēju.

Kā darbojas pensiju līmeņi?

Daudzus no pensiju jautājumiem atbaida pārlieku sarežģīti skaidrojumi, tamdēļ izklāstīsim tieši. Tavu nākotnes pensiju veidos trīs dažādi “naudas grozi”:

•    pensiju 1. līmeņa – tā ir nauda, ko, tev kā pensionāram, maksās no tā brīža strādājošo sociālajām iemaksām;

•    pensiju 2. līmeņa – tā ir daļa (patlaban 6%) no tavas algas pirms nodokļu nomaksas, ko šobrīd katru mēnesi automātiski ieskaita tevis izvēlētajā pensiju plānā,

•    pensiju 3. līmeņa – tā ir nauda, ko vari brīvprātīgi krāt jau šodien, lai, sasniedzot pensijas gadus, tavi ikmēneša ienākumi no visiem trim pensiju līmeņiem kopā būtu līdzvērtīgi tam ienākumu līmenim, pie kura esi pieradis šobrīd.

Pārtikušām vecumdienām ir vajadzīgi visi trīs pensiju “naudas grozi”, un tieši pensiju 3. līmenis noteiks to, cik nodrošināta būs tava dzīve, noslēdzot darba gaitas.

Krāšanai pensiju 3. līmenī ir arī citi visnotaļ tīkami bonusi, proti:

•    Par iemaksām pensiju 3. līmenī var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā. Tas padara pensiju 3. līmeni par izdevīgu ieguldījumu veidu, no kura var saņemt papildu labumu.

•    Iemaksu brīvība – izvēlies uzkrājuma iemaksu lielumu un biežumu pats, protams, paturot prātā, ka dāsnākas iemaksas ir dāsnums pret sevi pašu vecumdienās.

•    Veikt ieguldījumus pensiju plānos ir izdevīgi arī zemo komisiju dēļ, kas pēdējos gados ir ievērojami samazinājušās. Tāpēc ir vērts veidot pensiju 3. līmeņa ieguldījumus gan šobrīd, gan ilgtermiņā.

•    Saņem uzkrāto kapitālu pa daļām vai visu uzreiz jau no 55 gadu vecuma. Protams, ka šo var uzsākt arī vēlākā dzīves posmā.

Šobrīd vidējais privātās pensijas krājējs Latvijā ir 47 gadu vecs. Taču laikam pensijas uzkrājuma veidošanā ir izšķiroša nozīme: jo ātrāk sāk krāt, jo lielāks tas būs.

Tiesa gan, aizvien izplatīts ir salīdzinoši “rožains” skats uz potenciālajiem ienākumiem pensijas vecumā, jo lielākā daļa iedzīvotāju pensijā vēlētos saņemt vismaz 1100 eiro mēnesī, kas ievērojami pārsniedz gan šodienas vidējo pensiju, gan nākotnes prognozes.

Kā liecina Latvijas Bankas aplēses, pēc 30 gadiem nākotnes senioriem ienākumi no pensiju 1. un 2.līmeņa varētu sasniegt vien 25% - 30% salīdzinājumā ar šī brīža ienākumiem.

Influenceri iejūtas pensionāru lomās

Lai rosinātu izpratni par nepieciešamību veidot uzkrājumus vecumdienām, “Swedbank” rīkoja visnotaļ interesantu “pensijas eksperimentu”, kurā sabiedrībā zināmas personas – Rūta Dvinska, Iveta Simsone un satura veidotājs Roberts Silavs “pārcēlās uz dzīvi” vecumdienās.

Eksperimenta dalībnieki divas nedēļas izdzīvoja divus dažādus scenārijus – dzīvi tikai ar potenciālo valsts pensiju un dzīvi, kurā par vecumdienām viņi laikus būtu rūpējušies paši, krājot pensiju 3.līmenī.

“Gribēju piedalīties pensiju eksperimentā, lai pārbaudītu sevi. Man ir tendence atlikt un nedomāt par nepatīkamo. Vecumdienas nešķiet kaut kas saistošs, tāpēc līdz šim esmu izvairījies par tām domāt. Bet tās pienāks. Un par ienākumiem jāsāk domāt jau tagad,” ar stāstu par sevi dalās ”TikTok” satura veidotājs Roberts Silavs.

Viņš ar saviem iespaidiem par eksperimentā pieredzēto dalās internetā.

Prognozētā valsts pensija Roberta gadījumā atļauj 111,92 eiro tēriņus nedēļā, savukārt otrais scenārijs, kurā puisis pats rūpējies par vecumdienām dzīves garumā, krājot pensiju 3. līmenī – 350, 93 eiro nedēļā.

“Pirmais, kas man nāk prātā, pēc pensijas eksperimenta laikā uzzinātā - kāpēc man šo kāds nepateica agrāk?! Un noteikti jau teica, bet, visticamāk, man šķita, ka tas vēl neattiecas uz mani, tas taču vēl tik tālu. Es būtu ļoti priecīga, ja par šo būtu sākusi domāt laicīgāk, bet vēl nekas nav nokavēts,” pārdomās dalās TV dīva Rūta Dvinska.

Viņa aizvadījusi pirmo eksperimenta nedēļu, kurā bija jāiztiek ar 150 eiro. Rūta stāsta, ka nauda tērēta, pērkot pārtiku, medikamentus un maksājot par degvielu.

“Vārds pensija man vienmēr ir licis mazliet satrūkties, bet tajā pašā laikā neskatīties uz to visu dikti cerīgi. Jo esot četru bērnu mamma uz pilni slodzi, apzinos, ka tur nekas labs nesolās. Tāpēc visbiežāk no sarunām un iedziļināšanos skaitliski par potenciāli iespējamo pensiju esmu bijusi izvairīga. Šī bija lieliska iespēja mazliet ieskatīties nākotnē un saprast, ka viss nemaz nav tik slikti, kā iekšējā balss saka, jo veidot uzkrājumus jau varu sākt arī tagad,” savas pārdomas par eksperimentā saprasto izklāsta Iveta Simsone.

 Dalībnieki ar savām atziņām dalījās arī savos sociālo tīklu kontos @rutadvinska, @robertssilavs, @mrssimsonart4u.

Raksts tapis sadarbībā ar "Swedbank".