Lietuvā bankas sākušas palielināt komisijas maksas pēc solidaritātes maksas ieviešanas. Vai tas gaidāms arī Latvijā?
Tā kā Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad vairākkārt palielināja procentlikmes, bankām zelta laiki iestājušies ne tikai Latvijā, bet arī citviet, tostarp arī Lietuvā. Kamēr Latvijas politiķi ilgi domāja un runāja, kā likt bankām dalīties ar rekordlielajām peļņām, dienvidu kolēģi rīkojās daudz straujāk - Lietuvā bankām tika ieviesta pagaidu solidaritātes maksa. Taču nu Lietuvas mediji ziņo, ka vairākas Lietuvas bankas palielina klientiem komisijas maksu par saviem pakalpojumiem, liekot domāt, ka šādi bankas cenšas atgūt solidaritātes maksājumā samaksāto.
Kas ir bankām uzliktais solidaritātes maksājums Lietuvā?
Lietuvas Seima pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka solidaritātes maksa bankām ir 60% no tīrajiem procentu ieņēmumiem, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējo rādītāju par četriem parastiem finanšu gadiem.
Tāpat solidaritātes maksas apmērs bankām būs mazāks, ja tās palielinās procentlikmes noguldījumiem un samazinās procentlikmes aizdevumiem.
Lietuvas Seims paredzējis, ka solidaritātes maksājumā līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējāda izmantojuma infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.
Lietuvā strādājošo banku kopējā peļņa šā gada pirmajā ceturksnī bija 258,4 miljoni eiro, kas ir gandrīz 2,6 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, iepriekš paziņoja Lietuvas Finanšu ministrija.
Pirmajā maksājumā Lietuvā strādājošās bankas un citas kredītiestādes par šā gada otro ceturksni valsts budžetā iemaksāja solidaritātes maksu 56 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas publiskotā informācija.
Lietuvas bankām drīzumā jāveic otrais virspeļņas solidaritātes maksājums valsts budžetā par šā gada trešo ceturksni, un Lietuvas centrālā banka lēš, ka tā kopējā summa pārsniegs 100 miljonus eiro.
Lietuvas Centrālās bankas aplēses liecina, ka šogad kopējie valsts budžeta ieņēmumi no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma būs ap 250 miljoniem eiro.
Kādas izmaiņas Lietuvas banku pakalpojumos pēc solidaritātes maksas ieviešanas?
Nu Lietuvas mediji vēsta, ka jau vairākas bankas apņēmušās klientiem palielināt maksu par pakalpojumiem. Viena no lielākajām Lietuvas bankām “Revolut” jau paaugstinājusi dažu pakalpojumu cenas, savukārt “Luminor” un "Šiauliu bankas" gatavojas to darīt nākamgad. Tomēr, pēc banku pārstāvju teiktā, galvenās maksas par ikdienas pakalpojumiem nemainīsies, un pakalpojumu plāni tikai pieaugs no 10 centiem līdz 2 eiro.
Šobrīd viena no lielākajām Lietuvā strādājošajām bankām “Swedbank” tuvākajā laikā neplāno paaugstināt likmes. Tikmēr SEB banka šo jautājumu nekomentē, taču uzsver, ka sabiedrība par šādiem plāniem tiks informēta, vēsta Lrt.lv.
“Katru gadu mēs pārskatām pakalpojumu cenas un pieņemam lēmumus, pārvaldot tirgus situācijas. Daudzas turpmākās izmaiņas atspoguļo pieaugošās atsevišķu produktu un pakalpojumu uzturēšanas izmaksas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos un tirgus praksē,» Eltai skaidro I. Baltrušaitienė, "saprotam, ka diezgan daudzi Lietuvas iedzīvotāji šobrīd saskaras ar ekonomiskām grūtībām inflācijas un citu faktoru dēļ, tāpēc esam apņēmības pilni arī turpmāk piedāvāt savus pakalpojumus par godīgu cenu!"
Nodeva arī Latvijas bankām. Vai gaidāmi dārgāki banku pakalpojumi?
Jāatgādina, ka Saeima nupat nolēma ieviest līdzīgu nodevu bankām arī Latvijā. Proti, Saeima vakar, 7. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.
Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm tiks noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu".
Bankām kā nodevas maksātājiem būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).
Tomēr par Saeimas deputātu lēmumu jau kritiski izteikusies Latvijas banka. “Situācijā, kad bankas strādā ar augstiem peļņas rādītājiem, kas sasniegti, pateicoties procentu likmju kāpumam, nevis banku aktīvai rīcībai, iesaistoties ekonomikā, valsts var un tai vajag iejaukties, taču Saeimas pieņemtie grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un ļoti plašais atbalsts gandrīz visiem hipotekārajiem kredītņēmējiem nav optimālākais risinājums,” norāda Latvijas Bankas pārstāvji, “situācijā, kad no banku puses sociāli atbildīga rīcība neseko un valsts nav sadzirdēta, atbalsts ir nepieciešams, bet tas jāsniedz mērķēti, uzsver Latvijas Banka. Jau kopš vasaras Latvijas Banka aicināja sniegt mērķētu atbalstu. Latvijas Bankas piedāvātais risinājums balstījās aprēķinos, esošo kredītņēmēju īstermiņa un valsts ilgtermiņa vajadzībās, taču Saeimā palika nesadzirdēts.”
Latvijas Banka atbalsta Finanšu ministrijas virzītās pārmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanā bankām. Latvijas Banka norāda, ka Saeimai bija iespēja diskutēt un lemt par citiem risinājumiem, kas ļautu gan sniegt mērķētu atbalstu kredītņēmējiem, gan īstenot valsts konkurētspējas vajadzības.
“Diemžēl izvēlēts cits ceļš, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību un investīciju vidi vidējā termiņā, un tā nav laba ziņa ne iedzīvotājiem, ne Latvijas ekonomikai,” norāda Latvijas Banka.
Tikmēr Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) nepiekrīt hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības nodevas noteikšanai, jo tā noteikta pretēji labas likumdošanas un samērīguma principam.
Asociācijā uzsver, ka nodevas darbība tehniski ir pilnveidota, tomēr nevienā no lasījumiem izskatītie atšķirīgie varianti nav bijuši veidoti tā, ka sniedz palīdzību tiem, kam tā nepieciešama. Apzinoties sarežģīto administrēšanas procesu, ir ieviests loģiskāks administratīvs, bet pēc būtības un satura nepareizs risinājums.
FNA arī norāda, ka nodeva ir tiešā pretrunā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) politiku mazināt inflāciju. Turklāt ECB atzinums likumdošanas procesā tā arī netika pieprasīts, kas ir ierasta prakse citās ES dalībvalstīs, nosakot šādus pasākumus.
Jaunais nodevas mehānisms tehniski ir labāks par iepriekšējos lasījumos izskatīto, tomēr nemaina būtību, ka nodeva gandrīz 90 miljonu eiro apmērā paredzēta, pārkāpjot labas likumdošanas principu (bez datu analīzes un speciālistu padziļinātas diskusijas) un samērīguma principu, kas pats par sevi var būt pamats sūdzībai Satversmes tiesai, vērš uzmanību FNA pārstāvji.
Asociācija nenoliedz, ka nelielai daļai kredītņēmēju atbalsts varēt būt nepieciešams, bet pēc šāda fokusēta risinājuma nebija politiska pieprasījuma. Turklāt vajadzīgo finanšu līdzekļu iegūšanai varēja izmantot alternatīvus risinājumus - uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, kas attiecīgi būtu pielāgoti šādiem izdevumiem un lielākiem ienākumiem ECB politikas dēļ. Tas arī ļautu iegūtos līdzekļus izlietot lietderīgāk.
Asociācija kopā ar atbildīgajām iestādēm aktīvi strādās, lai maksimāli ievērotu klientu intereses, piemērojot nodevu, lai arī nodevai pēc būtības nepiekrīt tās populistiskā rakstura dēļ. Ir virkne tehnisku izaicinājumu, kas būs jāatrisina īsā laikā, ņemot vērā to, ka speciālistu diskusijas likumprojekta izstrādē bija ierobežotas.
