93% autovadītāju atzīst, ka pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu
Lielākā daļa respondentu atzīst, ka, vadot automašīnu, ir pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu, turklāt katrs ceturtais jeb 24% to dara regulāri, liecina "SEB bankas", "draugiem.lv", Valsts policijas un "Drošas braukšanas skolas" veiktais pētījums.
Tikai 7% no aptaujātajiem ir atbildējuši, ka nekad nav pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu. Vienlaikus, atbildot uz jautājumu, par cik kilometriem stundā visbiežāk nācies pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, 51% respondentu atzīst, ka to pārsniedz robežās no 11 līdz 20 kilometriem stundā un 42% - līdz desmit kilometriem stundā. Ievērojami mazāk ir lielāka ātruma pārkāpēju - 5% atzīst, ka nācies pārsniegt atļauto ātrumu no 20 līdz 50 kilometriem stundā robežās, un tikai 1% pārsniedz atļauto ātrumu par vairāk nekā 50 kilometriem stundā.
Aptauja rāda, ka 33% autovadītāju pirms auto vadīšanas ir kādreiz lietojuši alkoholu, narkotikas vai citas apreibinošās vielas, 7% no tiem, pārkāpjot likuma atļautās normas, un 26% - likuma atļautās normas robežās. 67% norāda, ka nekad nav braukuši reibumā.
Sniedzot atbildes uz jautājumiem, kas liecina par autovadītāja attieksmi pret drošības jostas lietošanu, 71% atzīst, ka vienmēr piesprādzē drošības jostu. 18% piesprādzējas, tikai sēžot automašīnas priekšējā daļā - vadītāja vai blakussēdētāja krēslā, bet nesprādzējas, atrodoties automašīnas aizmugurējos sēdekļos. 11% respondentu norāda, ka vispār nelieto drošības jostu. Savukārt, pārvadājot bērnus augumā līdz 150 centimetriem ar automašīnu, 64% vienmēr lietojot bērnu sēdeklīšus vai speciālos paliktnīšus atbilstoši bērna svaram un vecumam. Tomēr katrs trešais automašīnas vadītājs to nedara vai dara dažreiz.
Aptaujā 42% norāda, ka galvenais iemesls traģiskajām avārijām ir satiksmes dalībnieku attieksme, tostarp attieksme pret automašīnas tehnisko stāvokli. Aptaujā vairāk nekā puse respondentu apliecina, ka ikdienā brauc ar automašīnu, kuras vecums pārsniedz 11 gadus, turklāt 20% respondentu, pērkot lietotu auto, nepārbauda tā izcelsmi, kā rezultātā nevar būt pārliecināti, kā auto reaģēs neparedzētā situācijā, paziņojumā medijiem norāda "SEB līzinga" vadītāja Nellija Kočanova. Viņa vērš uzmanību, ka automašīnu vadītājiem regulāri būtu jāpārbauda automašīnas tehniskais stāvoklis - riepu atbilstība saķerei, gaismas un bremžu darbība, taču 18% respondentu atzīst, ka to veic reti vai tikai tad, kad dodas uz tehnisko apskati.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis informē, ka vairāki pagājušajā gadā notikušie ceļu satiksmes negadījumi iezīmēja būtisku tendenci - bojā gāja pasažieri, kuri nebija piesprādzējušies. "Dažos īpaši traģiskos negadījumos secinājām, ja pasažieri būtu lietojuši drošības jostas, visticamāk, viņi nebūtu miruši. Aptaujas rezultātos redzams, ka nozīmīgs skaits respondentu drošības jostu nelieto vispār vai lieto tikai priekšējos sēdekļos, tomēr notikušie nelaimes gadījumi parādīja, cik būtiski jostu lietot arī pārējiem pasažieriem. Tas pats attiecas uz pareizu bērnu pārvadāšanu. Katrs trešais respondents ignorē šo normu, pakļaujot draudiem bērna veselību un reizēm pat dzīvību. Lai notiktu nelaime, nereti pietiek pat ar nelielu triecienu, taču no tā varam izvairīties, ievērojot šos noteikumus," aicina Krapsis.
Aptauja par drošu braukšanu veikta sadarbībā ar "draugiem.lv", Valsts policiju un "Drošas braukšanas skolu" interneta vidē pērn decembrī un šā gada janvārī. Atbildes snieguši 1842 respondenti vecumā no 20 līdz 65 gadiem.
