Nozare, kura piedāvā vairākus tūkstošus vakantu darba vietu ar labām algām
Latvijā pirms kovida pandēmijas 2019. gadā viesmīlības nozarē strādāja aptuveni 36 tūkstoši cilvēku, bet tagad strādā aptuveni 30 tūkstoši darbinieku. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka nozarē trūkst gan pavāru, gan viesmīļu, gan viesnīcu reģistratūru darbinieku.
Viņš norādīja, ka visa viesmīlības nozare vismaz 3,5 gadus atrodas krīzē. Bet kas ar nozari varētu notikt tuvāko gadu laikā?
“Pirmais, par ko runājam kā īstermiņa risinājumu, ir ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.
Nozare to piedāvā ieviest sākotnēji uz 2 gadiem, nosakot noteiktus kritērijus, un gada beigās skatītos, vai tie tiek izpildīti. Ja nozare tos ir izpildījusi, piemēram, pacēlusi minimālās algas un nodokļos samaksātās summas, tad varētu pagarināt samazinātā PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem.
Jau redzam negatīvos augļus
Nozare ir gatava pie tā strādāt un pašsakārtoties. Tas ir vienīgais īstermiņa risinājums, ko es pagaidām redzu, jo ilgstoši esam krīzē.
Mēs jau redzam tam “augļus”, piemēram, aizvērās restorāni “Vincents” un “Čarlstons”, un [aizvēršanos] sāk apdomāt arī citas ēdināšanas iestādes.
Turklāt tie ir tikai zināmākie un leģendārākie restorāni, kas iepriekšējo 20-30 gadu laikā pārdzīvojuši vairākas krīzes. Ir daudz uzņēmēju, kas aizveras ciet vai to uzņēmumus pārņem ārvalstu kapitāla kompānijas.
Beigu beigās mums pašiem vairs nekā nebūs. Diemžēl arī citās nozarēs Latvijā tā notiek.”
Pēc slēgšanas ir ļoti grūti atvērties
Turklāt jāņem vērā – ja restorānu aizver, tad pēc tam to nav tik viegli atvērt. “Ja uzņēmējs pieņem lēmumu aizvērties un atlaiž darbiniekus, tad atvērties pēc tam ir ļoti sarežģīti.
Tagad ir ļoti liels iztrūkums darbaspēka ziņā. Tas [atvērt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu pēc aizvēršanas] ir ļoti sarežģīti.”
Trūkst gan pavāru, gan viesmīļu
Kalniņš pastāstīja, ka nozarē trūkst liela daļa apkalpojošā personāla – gan pavāri, gan viesmīļi, gan viesnīcu izmitinātāji. “Principā trūkst viss apkalpojošais personāls, kas strādā ar cilvēkiem.”
Lielākoties trūkst darbinieki, kas apkalpo klientus. “Bet es negribētu teikt, ka tie ir zema līmeņa darbinieki. Piemēram, lai strādātu restorānā “Vincents”, kurā arī bija darbinieku problēma, bija jābūt diezgan augsta līmeņa darbiniekam. Atalgojums tur bija ļoti labs, nodokļi tika maksāti.
Tāpat viesnīcās trūkst reģistratūru darbinieki un cits apkalpojošai personāls, kas strādā ar cilvēkiem. Pavisam noteikti tie nav zema līmeņa darbinieki!”
Katra piektā darba vieta ir brīva
Viņš atklāja, ka patlaban nozarē trūkst aptuveni piektā daļa vajadzīgo darbinieku.
“Noteikti varam runāt, ka trūkst aptuveni piektā daļa. Godīgi sakot, ja mums būtu tāds pats klientu daudzums, kāds tas bija 2019.gadā, tad es domāju, ka viesnīcas un ēdinātāji nemaz nespētu visus apkalpot tikai tādēļ, ka ir liels darbinieku trūkums. Būtu ļoti smagi.”
Daļa jauno cilvēku aizbrauca no Latvijas
Kur palika piektdaļa no tiem darbiniekiem, kas 2019.gadā strādāja sabiedriskās ēdināšanas nozarē? Vai viņi aizgāja strādāt uz citām nozarēm? Vai aizbrauca no Latvijas?
“Mūsu nozarē lielākoties strādā gados jauni cilvēki. Viņiem visiem ir valodu zināšanas, viņi nav piesaistīti konkrētai vietai, viņiem nav kredītu. Ja nozarē ir ekonomiski satricinājumi, tad viņiem nav vispār nekādu problēmu doties peļņā uz ārzemēm.
Protams, bija arī ļoti daudzi, kas pārkvalificējās. Diemžēl no valdības izskanēja izteicieni: “Kur tad nozare liksies, darbiniekiem jāpārkvalificējas un jāiet kaut kur citur, vieta tukša nepaliks!””
Pazaudēti 5-6 tūkstoši cilvēku
Pirms kovida pandēmijas 2019.gadā viesmīlības nozarē strādāja aptuveni 36 tūkstoši cilvēku, bet tagad strādā aptuveni 30 tūkstoši darbinieku.
Tas nozīmē, ka kopš pandēmijas sākuma ir pazaudēti 5-6 tūkstoši darbinieku.
Grūti pierunāt aizbraucējus atgriezties
Vai viņus ir iespējams atgūt? “Jautājums, cik viegli mums iet, lai atgūtu no ārzemēm cilvēkus? Cik mūsu valsts un nozare ir prestiža, lai piesaistītu darbaspēku atpakaļ? Kopumā pazaudēt ir viegli, bet ļoti grūti ir dabūt atpakaļ.”
Līdz ar to aizbraucēju atgriešana Latvijā nav tikai viesmīlības nozares jautājums, bet tas ir arī reemigrācijas politikas jautājums, valsts prestiža jautājums.
Trešo valstu pilsoņi varētu uzlabot situāciju
“Saprotu, ka valdība arī skatās uz to, ka trešo valstu pilsoņiem atvieglotu ieceļošanu un strādāšanu Latvijā. Mēs kā viena nozare ar to nevaram nodarboties. Mēs neesam ne tik spējīgi, ne pievilcīgi, lai ar to nodarbotos. Tas ir jādara valstiskā līmenī.”
Kalniņš izteica vērtējumu, ka trešo valstu pilsoņu piesaistīšana varētu būt labs risinājums. “Pavisam noteikti!”
Runa ir par Vidusāzijas valstu pārstāvjiem
Par kuru valstu pārstāvjiem ir runa? “Pirmkārt, mums savā ziņā palīdzēja Ukrainas bēgļi, kas ieradās Latvijā. Liela daļa no viņiem ir palikusi. Daļa arī strādā un ir nokārtojusi atļaujas, lai varētu turpināt šeit dzīvot.
Droši vien jāskatās tajā pašā virzienā. Skaidrs, ka mēs tagad neskatāmies uz Krieviju un Baltkrieviju, bet uz visām pārējām, piemēram, Vidusāzijas valstīm. Noteikti jāskatās uz to pusi,” asociācijas vadītājs ieteica.
Katrs var parakstīties
Viņš arī piebilda, ka platformā "manabalss.lv” ir izveidota iniciatīva par parakstu vākšanu samazinātā PVN ieviešanai sabiedriskajā ēdināšanā.
Kalniņš uzsvēris, ka Latvijai nepieciešams sekot citu Eiropas Savienības dalībvalstu piemēram un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem samazināt PVN likmi no pašreizējā 21% uz 12%.
