Igaunijā pokers palīdz attīstīt tūrismu; Latvijai traucē likumdošanas barjeras
Igaunijā ar 2024. gadu turpinās pieaugt nodokļu likmes azartspēlēm, tomēr ar iedzīvotāju ienākumu nodokli licencētās zemes tipa azartspēlēs gūtie laimesti joprojām netiek aplikti un vide valstī saglabājas šim uzņēmējdarbības veidam stabila. Tas piesaista ārvalstu spēļu rīkotājus, kā arī nodrošina stabilus ieņēmumus valsts budžetā.
Saskaņā ar grozījumiem pašreizējā nodokļa likme 5% apmērā tiešsaistes derībām un loterijām 2024. gadā pieaugs līdz 6%, bet 2026. gadā – līdz 7%. Nodokļa likme loterijām un komerciālajām izlozēm 2024. gadā palielināsies no 18% līdz 22%, nodokļa likme azartspēļu galdiem – no 1278,23 eiro līdz 1406 eiro, bet nodokļa likme spēļu automātiem tiks noapaļota no 31,95 eiro līdz 32 eiro.
Saskaņā ar likuma grozījumu paskaidrojumā teikto likmju palielināšanai ir paredzēts minimāls efekts uz tirgus dalībniekiem, un tas neradīs nepieciešamību pēc fundamentālas azartspēļu nozares pārstrukturēšanas.
Igaunijā – prestižākais pokera festivāls reģionā
Septembra beigās Igaunijā notika pasaules vecākā pokera festivāla World Series of Poker (WSOP) posma atklāšanas turnīrs – 11 dienu laikā Tallinā notika 12 WSOP Circuit turnīri, no kuriem četros uzvarēja igauņi, kas ieguva ne tikai naudas balvas, bet arī tiesības nākamvasar piedalīties Masters turnīrā Lasvegasā.
WSOP Circuit pokera festivāls, kas šogad pirmo reizi sērijas vēsturē notika Ziemeļeiropā, Tallinā pulcēja vairāk nekā tūkstoti labāko pokera spēlētāju no 44 valstīm. Tallinā notiekošās sacensības tādējādi iepazīstināja ar Igaunijas sniegtajām iespējām pokera fanus un potenciālos valsts viesus visā pasaulē.
Latvija – vēl pievilcīgāka, bet neizdevīgākā situācijā
Latvija šādiem turnīriem varētu būt vēl pievilcīgāka, bet šobrīd atrodas ekonomiski neizdevīgākā situācijā nekā Igaunija, kur IIN par laimestiem netiek uzlikts. Zemākas ir arī valsts noteiktās nodokļu likmes azartspēļu rīkotājiem.
Igaunijas pokera panākumi ir spilgts piemērs, ko varētu iegūt Latvija, mainot nodokļu likumdošanu. Ja likumdevējs pieņems lēmumu atcelt IIN laimestiem, kas gūti starptautiskos pokera turnīros Latvijā, varētu noderēt Igaunijas pieredze, jo kaimiņvalstī ir gan skaidrs regulējums, gan optimāli nodokļi, kas atkarīgi no spēlētāju iemaksu apjoma turnīra fondā.
Atceļot IIN azartspēļu laimestiem zemes tipa azartspēlēm (rulete, kārtis, spēļu automāti) un palielinot azartspēļu nodokli par 10%, iekasētā summa jau kompensētu ienākumus pašreizējā situācijā, kad ir spēkā iedzīvotāju ienākumu nodoklis un papildus tiktu veicināta šādu turnīru organizēšana Latvijā, kas nestu būtisku ekonomisku labumu tūrisma nozarei un valsts nodokļu ieņēmumiem. Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.
Šāds solis nozīmētu būtisku administratīvā sloga samazinājumu Valsts Ieņēmumu dienestam, un Latvijas nodokļu sistēma kļūtu starptautiski konkurētspējīgāka; palielinātos iespējas rīkot starptautiskus pokera turnīrus un veicināt tūrismu, kā arī iekšēji mazinātos IIN nemaksāšanas riski. Tādēļ kā risinājums, no kura iegūtu gan nozare, gan valsts būtu arī IIN atcelšana pokera laimestiem starptautiskos turnīros, kas tiek rīkoti Latvijā.
Latvijā jāmazina motivācija piedalīties nelicencētās spēlēs
Pēc Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ierosinājuma Ministru kabineta 23.03.2022. apstiprinātajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021.-2022. gadam tika ietverts pasākums: “Samazināt nelicencēto interaktīvo azartspēļu īpatsvaru”. Kā darbības rezultāts tika definēts: “Mazināta azartspēļu spēlētāju motivācija piedalīties nelicencētās azartspēlēs, kā arī pārskatīts kopējais nodokļu slogs azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, lai izvērtētu iespējamos turpmākos risinājumus nelicencētu interaktīvu azartspēļu ierobežošanai.”
Visbiežākais iemesls, kādēļ spēlētājs apzināti izvēlas nelicencēto operatoru, ir IIN piemērošana nevis tīrajam laimestam, bet gan naudas pārskaitījumiem no spēles konta uz banku.
“Diemžēl Finanšu ministrija savu mājas darbu vēl nav izpildījusi, tai pat laikā 2024. gada budžeta ietvaros virza simetrisku nodokļu paaugstināšanu gan “zemes”, gan interaktīvajām azartspēlēm, neņemot vērā, ka būtiski atšķirīgas izdevumu un investīciju pozīcijas. Vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija savu aprēķinu balstījusi uz neaktuāliem datiem un nepamatotu prognozi. Svarīgi arī atzīmēt, ka ministrijas sagatavotais likumprojekts neparedz nodokļa celšanu izlozēm – likmes nav pārskatītas jau vairāk nekā 10 gadus – šobrīd Latvijā nodoklis ir 10%, savukārt Lietuvā – 18%, bet Igaunijā no 2024. gada – 22%.
VAS “Latvijas Loto” apgrozījums un peļņa aug, bet, pat nodokļa iemaksām pieskaitot valstij dividendēs izmaksāto peļņas daļu un salīdzinot azartspēļu komersantiem uzlikto nodevu un nodokļu slogu, valsts uzņēmuma veiktās iemaksas valsts budžetā ir nesamērīgi mazas,” situāciju komentē LSBA.
Pirms tiek apspriesta IIN atcelšana visiem subjektiem, ir iespējams novērst vismaz to negatīvo ietekmi, kas rodas, piemērojot IIN no laimestiem nerezidentiem. Tādēļ šobrīd LSBA ir atbalstījusi azartspēļu un izložu nodokļa likmju izsvērtu un samērīgu paaugstināšanu, vienlaikus novēršot šķēršļus pokera turnīru organizēšanai Latvijai, kas, piesaistot tūristus, radītu ievērojamus papildu ienākumus gan azartspēļu, gan citām iesaistītajām nozarēm (īpaši HORECA) un attiecīgi valsts budžetā.
