Vai konflikts Tuvajos Austrumos mums atkal atnesīs jaunu cenu kāpumu?
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir brīdinājis, ka Tuvajos Austrumos notiekošais konflikts starp Hamas un Izraēlu var palielināt inflāciju, jo centrālās bankas turpina cīņu par tās samazināšanu.
Briselē notikušajā plašsaziņas līdzekļu konferencē SVF Eiropas departamenta direktors Alfrēds Kammers, atklājot konferenci, sacīja, ka inflācija varētu pārsteigt ar augšupejošu tendenci.
"Izraēlas un Gazas konflikts jau ir ietekmējis enerģijas cenas, kas varētu veicināt inflācijas pieaugumu Eiropā kopumā," viņš sacīja sanāksmē, kas sakrita ar SVF jaunā Eiropas reģionālās ekonomiskās perspektīvas ziņojuma publicēšanu.
Šobrīd būtisks ir konflikta ilgums un intensitāte nākotnē
"Sākotnējā ietekme uz naftas cenām tagad ir pilnībā mainījusies. Mēs pieredzējām dabasgāzes cenu pieaugumu par 10%. Konflikts līdz šim ir ierobežoti ietekmējis Eiropas tautsaimniecības cenu ziņā, un turpmākā ietekme būs atkarīga no Tuvo Austrumu konflikta ilguma un intensitātes," norāda Kammers.
"Ja tas turpināsies, kā mēs redzam, ietekme uz Eiropu būs ierobežota. Attiecībā uz enerģijas cenām kaut kas ir noticis, bet ne dramatiskā veidā," viņš piebilda.
Otrdien, 7. novembrī, Brent jēlnaftas cena samazinājās par 3,05%, sasniedzot 82 ASV dolārus par barelu, savukārt ASV jēlnaftas cena samazinājās par 3,17%, sasniedzot 78 ASV dolārus par barelu, kas ir tālu no 100 ASV dolāru līmeņa 2022. gada februārī un martā, kad sākās karš Ukrainā.
Tādējādi investori joprojām rūpīgi seko līdzi cenu izmaiņām, ņemot vērā iespējamā naftas cenu kāpuma nozīmi cīņā ar inflāciju.
"Neliela izaugsme" 2023. gadā un "vāja atveseļošanās" 2024. gadā
Sanāksmē Briselē Kammeram tika uzdots arī jautājums par tehniskās recesijas iespējamību eirozonā.
"Savās prognozēs mēs neparedzam recesiju eirozonā. Mēs redzam nemainīgu izaugsmi 2023. gadā un vāju atveseļošanos 2024. gadā."
Viņš arī atzīmēja, ka kontinents pārvarējis Covid-19 pandēmiju un pārcietis kara izraisīto enerģētikas šoku labāk, nekā gaidīts.
"Izaugsme šogad palēninās, daļēji atspoguļojot to, ka centrālās bankas paaugstinājušas procentu likmes, lai cīnītos ar augsto inflāciju, ko izraisīja enerģijas un pārtikas cenu šoki. Inflācijas jomā ir gūti panākumi, un nav gaidāms, ka lielākā daļa Eiropas nonāks recesijā," viņš teica.
Kammers arī norādīja uz ekonomikas izaugsmi kavējošiem faktoriem, tostarp ģeoekonomisko sadrumstalotību un augstajām enerģijas cenām.
"Tie papildina jau esošos nelabvēlīgos faktorus - zemu produktivitātes pieaugumu un darbaspēka novecošanos. Papildu problēmas rada arī pāreja uz "zaļo" dzīvesveidu un digitalizāciju. Tas viss notiek laikā, kad fiskālās rezerves ir izsmeltas," viņš piebilda.
