Drīzumā darba tirgu gaida milzīgas pārmaiņas; tās varētu skart jau patlaban strādājošos
Ir cerība, ka jau mūsu paaudze piedzīvos būtiskas izmaiņas darba organizācijā un varēs strādāt tikai četru darba dienu nedēļu. Salfordas Universitātes profesore darba un labbūtības pētījumos un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektore Daiga Kamerāde intervijā portālam Jauns.lv prognozēja, ka, visticamāk, mūsu bērniem un mazbērniem noteikti būs četru darba dienu nedēļa.
Portāls Jauns.lv jau rakstīja, ka pagājušajā gadā Lielbritānijā tika veikts vērienīgs pētījums par četru dienu darba nedēļu un darbinieku labbūtību. Pētījumā piedalījās 61 organizācija, kurā strādāja 3000 darbinieku.
Ieguva gan darbinieki, gan uzņēmumi
Pētījumā noskaidroja, ka, strādājot četru darba dienu nedēļu, uzlabojas darbinieku psihiskā un fiziskā veselība un labbūtība. Darbiniekiem bija zemāks trauksmes līmenis, vairāk pozitīvu emociju un zemāks izdegšanas līmenis.
Savukārt organizāciju līmenī paaugstinājās darba produktivitāte un bija mazāks zaudēto darba dienu skaits saistībā ar darbinieku slimībām. Tika novērots arī zemāks darbinieku maiņas līmenis. Tāpat uzņēmumu ieņēmumi bija lielāki, nekā strādājot piecas darba dienas.
Pagaidām četru darba dienu nedēļa nav ieviesta visā Lielbritānijā
“Valdības līmenī četru darba dienu nedēļa nav ieviesta, jo Lielbritānijā pie varas patlaban ir Konservatīvā partija, un tā nekad neko tādu neatbalstīs. Pat vairāk - ir novērotas tendences aizkavēt tās [četru darba dienu nedēļas] ieviešanu, kas lielākoties balstītas uz izpratnes trūkumu, kas ir četru dienu darba nedēļa un kā tā ietekmē organizācijas un darbiniekus.
Mums pat bija gadījums, ka ministrs lika vienai pašvaldībai pārtraukt četru dienu darba nedēļas eksperimentu šajā pašvaldībā. Bet pēc tā, ko ministrs teica, bija skaidrs, ka viņš pat nebija iedziļinājies, kādi ir četru dienu darba nedēļas pamatprincipi.
Izpratnes trūkums liek izdarīt maldīgus secinājumus
Viņš uzskatīja, ka darbinieki strādās tikai četras dienas un darbosies tāpat kā pirms eksperimenta, bet viņiem maksās par piecām dienām. Viņš nesaprata, ka četrās darba dienās darbinieki padarīs tik pat daudz, kā iepriekš padarīja piecās darba dienās.
Diemžēl šis izpratnes trūkums neaizkavēja valdību publicēt četru darba dienu ieviešanas pašvaldībās vadlīnijas, kurās tika ieteikts šādus eksperimentus neveikt. Līdz ar to valdības līmenī šobrīd Lielbritānijā nav tādas politiskās vides, lai pieņemtu to valsts līmenī,” Kamerāde skaidroja situāciju Lielbritānijā.
Sabiedrībai liela interese par četru darba dienu nedēļu
Vienlaikus viņa norādīja, ka par četru darba dienu nedēļu daudz tiek runāts profesionālajā presē, piemēram, cilvēkresursu vadības presē, kā arī kopumā presē. “Ja kāds uzņēmums piedalās šādā eksperimentā vai kāda organizācija sāk četru darba dienu nedēļu, tad tam ir diezgan liels atspoguļojums presē.
Par to tiek runāts, un tas tiek darīts. Tiesa, pagaidām tas nav sistemātiski. Bet mūsu cerība un uzstādījums ir: jo vairāk organizāciju to darīs, jo vairāk arī pārējās organizācijas būs spiestas par to padomāt, lai nezaudētu konkurētspēju.”
Daudz jautājumu arī no organizācijām un to vadītājiem
Pētījuma intervijās organizāciju vadītāji atzina, ka jutuši ļoti lielu interesi un daudz jautājumu no citu organizāciju pārstāvjiem par viņu dalību pētījumā saistībā ar četru darba dienu nedēļu.
“Kad sasniegs kritisko masu un liela daļa nozares organizāciju jau piedāvās šādu darba īstenošanu, tad pārējiem tas būs jādara, vai viņi to grib vai negrib. Citādi viņiem būs grūti piesaistīt un paturēt darbiniekus,” Kamerāde sacīja.
Sociāla revolūcija nevar notikt ātri
“Diskusijas par četru darba dienu nedēļu ir, bet tā ir liela sociālā revolūcija, kā mēs strādājam. Tā nenotiek ātri.”
Profesore paskaidroja, ka lielas sociālās pārmaiņas nereti atkarīgas no kāda konkrēta gadījuma. Piemēram, tās varētu ietekmēt arī tas, kāda politiskā partija uzvarēs drīzumā Lielbritānijā gaidāmajās vēlēšanās.
Ieceres īstenošana atkarīga no vairākiem faktoriem
Arī skatoties vēsturē, var redzēt, ka būtiskas pārmaiņas (piemēram, sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešana) notika saistībā ar kādu konkrētu gadījumu un to, kāds politiskais spēks tobrīd atradās pie varas un varēja pieņemt lēmumus.
Protams, pirms tam bija ļaužu grupa, kas pārmaiņas centās ieviest sistemātiski.
Cerība, ka mēs to piedzīvosim
Vaicāta par laika posmu, kad četru darba dienu nedēļa varētu izplatīties plašāk, profesore teica: “Mums ir cerība, ka mēs, mana paaudze, vēl piedzīvosim to un ka mūsu bērniem un mazbērniem noteikti būs četru darba dienu nedēļa. Bet tas nav tik vienkārši.
Redzams, ka šī ideja izplatās visā pasaulē. Piemēram, tagad mēs [pētnieki] sākam darbu Skotijā, kur notiek valsts izsludināts četru darba dienu nedēļas mēģinājums valsts sektorā. Tas sākas novembrī un notiek valsts līmenī.”
Piedzīvosim vismaz izvēles iespēju
“Tāpat tiek runāts par dažām organizācijām Āfrikā. Vārdu sakot, tas izplatās, bet ļoti lēni.”
“Bieži vien prognozes nepiepildās. Bet man ir cerība, ka mūsu paaudze piedzīvos četru darba dienu nedēļu. Ja ne nacionālā līmenī visās organizācijās, tad noteikti būs izvēle, vai strādāt uzņēmumā, kas piedāvā četras darba dienas, vai uzņēmumā, kas piedāvā piecas.”
Vai kāda universitāte varētu kļūt par celmlauzi?
Pašai profesorei pagaidām nav četru darba dienu nedēļas pieredze.
“Ieviest četru dienu darba nedēļu universitātēs sākotnēji varētu būt liels izaicinājums, jo universitātes parasti ir lielas organizācijas. Un lielas organizācijas bieži vien ir diezgan birokrātiskas un konservatīvas, taču – kāpēc gan nē?”
Varbūt arī studenti varēs mācīties tikai četras dienas nedēļā
Vai četru darba dienu nedēļa varētu attiekties arī uz studentiem? Pētniece atbildēja: “Četru darba dienu nedēļu var organizēt dažādos veidos.
Ja izvēlēsimies stereotipisku standartu, ka piektdiena vai pirmdiena ir brīvdiena, tad tas ietekmēs arī studentus. Tas varētu būt ļoti labi tiem studentiem, kas papildus mācībām strādā.
Iespējams, ieviesīs pārejas posmu
Ir arī citi veidi, kā organizēt četru darba dienu nedēļu, piemēram, dažādi darbinieki ņem brīvu dienu dažādās nedēļas dienās. Tad tas studentus neietekmē. Piemēram, ja es nelasu lekcijas pirmdienās, tad kāds cits pasniedzējs tās lasa pirmdienās.
Tas viss ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, jo tas ietekmē studentus, administratīvo personālu, stāvvietu noslodzi u.tml.” Iespējams, varētu ieviest pārejas posmu, kura laikā netiek būtiski skarta studentu mācību dzīve.
Katrs meklēja piemērotāko risinājumu
Arī pētījuma intervijās noskaidrojās, ka katrā uzņēmumā izdomāja, kāds ir piemērotākais četru darba dienu nedēļas veids konkrētajai organizācijai.
Piemēram, kūrortā strādājošā restorānā, kurā vasarās cilvēki sēž un ēd līdz pulksten 2 naktī, tika izrēķinātas darba dienas gada laikā. Vasarā darbinieki strādāja ilgāk – ja vajadzēja, tad darbojās arī sešas darba dienas nedēļā, bet rudenī un ziemā viņi strādāja mazāk, lai gan saņēma to pašu atalgojumu.
“Galvenais princips bija jautāt darbiniekiem, kāds būtu visefektīvākais veids [četru darba dienu nedēļai], jo darbinieki paši (nevis uzņēmuma vadība) parasti to zina vislabāk.”
Četru darba dienu nedēļu var ieviest dažādās nozarēs
Vai četru darba dienu nedēļa iespējama visās profesijās un nozarēs? “Mūsu pētījumā piedalījās ļoti dažādu nozaru organizācijas. Piemēram, bija sociālo aprūpes pakalpojumu sniedzējs bērniem ar īpašām vajadzībām. Arī šajā organizācijā ieviesa četru darba dienu nedēļu, koriģējot darbinieku maiņu sistēmu.
Pētījumā piedalījās arī ražošanas uzņēmums, finanšu, izglītības un aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kā arī labdarības organizācija ar zvanu centru. Tādējādi mūsu pieredze rāda, ka četru darba dienu nedēļu var ieviest ļoti daudz un dažādās nozarēs. Protams, dažās nozarēs ir lielāki izaicinājumi.
Tas nenozīmē pilnībā slēgtu uzņēmumu trīs dienas nedēļā
Bet svarīgākais ir atcerēties, ka četru darba dienu nedēļa nenozīmē, ka visa organizācija tiek aizslēgta uz vēl vienu dienu nedēļā. Tas to nebūt nenozīmē! Vienkārši katram ir jāpaskatās, kāds ir viņam piemērotākais veids.
Mēs domājam, ka četru darba dienu nedēļa ir iespējama jebkurā nozarē, bet jābūt radošai un individuālai pieejai! Mēs nevaram iedot universālu plānu, aicināt sekot tam, un tad viss notiks!” Kamerāde rezumēja.
