Milzīga problēma darba tirgū: nevar atrast normālu darbinieku, kaut arī bezdarbnieku ir tūkstošiem

Viņš norādīja, ka daudz uzņēmēju pēdējā laikā runā par darbaspēka ievešanu no citām valstīm. “Šobrīd daudz uzņēmumu iznomā darbiniekus no Polijas uzņēmumiem. Viesstrādniekus, kuri mums tāpat ir vajadzīgi. Mēs atstājam naudu Polijas ekonomikā.”

Ar busiņiem brauc uz Poliju pēc pārtikas

Tāpat nav pareizi, ka daudz Latvijas iedzīvotāju brauc ar busiņiem uz Poliju pēc pārtikas, jo tur tā ir lētāka saistībā ar samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.

Būtu ļoti labi, ja arī Latvijā pārtikai varētu samazināt PVN likmi. “Polija ir milzīgs tirgus, tā atrodas ļoti tuvu mums un ietekmē mūsu darbības,” speciālists sacīja.

Neiztiksim bez viesstrādniekiem, bet jāsakārto sistēma

Vai Latvija varēs iztikt bez viesstrādniekiem? “Neiztiksim diemžēl! Bet mums būtu jāskatās, lai atbraukušo viesstrādnieku un strādājošo cilvēku apjoms būtu kontrolējams, saprotams un lai sistēma būtu tāda, kurā mēs spējam pateikt, kas, kur, kad un cik ilgi strādā, un kurā varam panākt, ka viņi aizbrauc atpakaļ, kad šeit ir strādājuši un viņu laiks ir beidzies. Mums vienkārši ir jāieved kārtība.

Bet es domāju, ka neiztiksim [bez viesstrādniekiem].”

Sludinājumi rāda citu ainu

Gūtmanis norādīja uz bezdarba datiem, kuri it kā liecina, ka Latvijā ir liels bezdarbs. “Bet vienmēr ļoti vienkārši ir skatīties bezdarba apjomu un atvērt portālu ss.com, kur ir sludinājumi, ka vajadzīgi darbinieki.

Man tie cipari neiet kopā! Kur tad ir tas bezdarbs?

Milzīga problēma darba tirgū

Mēs jau gadu gadiem runājam par to, ka mums ir bezdarbnieki, kuri negrib strādāt! Un tā ir milzīga problēma.

Protams, ir vietas, kur nevar atrast darbu. Reģionos ir tādas atsevišķas vietas.

Ja nepiedāvā dzīvesvietu, tad nevar atrast darbinieku

Bet zinu, ka lauksaimniecībā lielāki uzņēmumi (kas nodarbojas gan ar graudkopību, gan piena lopkopību), lai dabūtu darbaspēku, principā ir gatavi būvēt un īrēt dzīvokļus, lai piedāvātu darbiniekiem dzīvesvietas.

Ja nav dzīvesvietas nodrošinājuma, tad darbinieku [laukos] nevar dabūt.

Pārpērk darbiniekus, piesolot lielāku algu

Cilvēki brauc no viena reģiona uz otru, pārpērk darbiniekus ar lielāku algu.

Pēc statistikas datiem pagājušajā gadā lielākais algu kāpums bija tieši lauksaimniecības nozarē, jo nav cilvēku, kas strādā.”

Ziemā situācija var saasināties

“Lauksaimniecība tiešām ir tā nozare, kurā ir visstraujākais algu kāpums, jo mums cilvēki ir jānotur,” LOSP vadītājs teica un atgādināja, ka pērn Latvijā piedzīvojām aptuveni 20% inflāciju.

“Principā cilvēkiem par 20% kritās pirktspēja. Nerunājot par to, ja ir kāds līzings vai hipotekārais kredīts – banku likmes tagad ir ar milzīgu pieaugumu. Vienkārši cilvēkiem naudas paliek daudz mazāk.

Tagad nāk ziema, apkures sezona. Tur atkal būs lielāki rēķini. Situācija nav viegla.”

Trūkst gan traktoristu, gan slaucēju

Lauksaimniecības nozarē trūkst dažāda līmeņa darbinieku – gan vienkāršu darbu veicēji, gan kvalificēti speciālisti, gan vadītāji ar augstāko izglītību. “Pilnīgi visās jomās trūkst darbinieku.”

“Mūsdienās traktoru vadīt un govi izslaukt pavisam nav vienkāršs darbs. Es teiktu, ka slaucēji fermā un traktoristi mūsdienās ir augsti kvalificēti darbinieki. Viņiem tiešām uzņēmēji arī maksā labas algas.

Pieprasījums arī pēc vienkāršo darbu veicējiem

Bet arī parastos strādniekus nav iespēju dabūt, jo vienkārši viņu nav! Tādā ziņā par vienkāršāko darbu darītājiem lauksaimniecība konkurē gan ar būvniecības nozari, gan ar transporta nozari, gan ar ceļu būves nozari.

Vienkāršāko darbu veikšanā nav jābūt lielam speciālistam, bet, ja citās nozarēs spēj samaksāt vairāk, tad nav, kas strādā [lauksaimniecībā].

Triviāls stāsts par bezdarbniekiem

Esmu dzirdējis, ka lauksaimnieki saka: “Labi, iesim uz Nodarbinātības valsts aģentūru. Tur bezdarbniekiem ir jāpiesakās pie uzņēmumiem.

Triviālais stāsts ir tāds: ir trīs pretendenti, no kuriem viens neatnāk, otrs saka, ka viņam tas darbs ir par smagu un to nedarīs, bet no trešā “nes” pa gabalu, ka viņš trīs dienas ir ne pārāk labi uzvedies.

Neviens nav gatavs strādāt!

Tajā brīdi lauksaimniekam nolaižas rokas. Viņš saka: “Ko man tur darīt? Tur ir vesela strīpa bezdarbnieku, bet neviens nav gatavi strādāt!” Tāda ir reālā situācija.”

Diemžēl daļa bezdarbnieku nemaz nevēlas strādāt, bet gan tikai dzīvot uz dažādu pabalstu un atbalstu rēķina.

Labs speciālists ar augstāko izglītību, bet nevar atrast darbu

“Protams, tas ir sverams jautājums. Nav visas situācijas vienādas.

Ir gadījumi, kad cilvēki ir labi speciālisti ar augstāko izglītību, bet viņi nevar atrast darbu savā nozarē, tāpēc iet darīt citus darbus. Tā, protams, arī ir problēma.”

Studentiem jāpielāgojas darba tirgus prasībām

Lai mazinātu šādas situācijas, vajadzētu stiprināt uzņēmēju sadarbību ar izglītības jomu.

“Lai nebūtu tā, ka mums ir augstākās izglītības ieguvēji, kuri savā nozarē nestrādā, jo redzam, ka tur nevajag [vairāk strādnieku], bet kādā blakus nozarē vajag.

Abas puses ir jāsabalansē

Vajadzētu būt valsts ilgtermiņa plānam, kā mēs to sabalansējam. Zinu, ka mēs to valstiski darām. Mums arī ir dažādi projekti, kur ar to strādājam, bet tas ir diezgan lēns process.

Saprotam, ka, no vienas puses, ir darba tirgus un pieprasījums, bet, no otras puses, ir katra indivīda vēlme mācīties to, ko viņam gribas, kas šķiet labi un kas patīk.

Svarīgi, lai mūsējie nebrauktu prom

Ja tādu ir daudz, tad konkurence ir tāda, ka viņi krīt ārā no darba tirgus. Tad ir jautājums, kā viņi var pārkvalificēties un dabūt normāli apmaksātu darbu, lai varētu sevi uzturēt un lai nebrauktu prom [uz ārvalstīm]? Tas ir būtiskais.

Man negribētos nevienu lieku darbaspēku no kaut kurienes ievest. Galvenokārt ir svarīgi, lai mēs šeit varētu strādāt ar vietējiem iedzīvotājiem. Protams, tas būtu daudz labāk,” Gūtmanis atzina.

Jārunā arī par tiem studentiem, kas iegūst izglītību humanitārā jomā, lai gan tur darbu ir grūtāk atrast. Savukārt mazāk jauniešu izvēlas studēt eksaktās zinības, kaut arī šo jomu speciālisti darba tirgū ir ļoti pieprasīti.