Gaidāms nekustamā īpašuma nodokļa straujš pieaugums. Cik liels tas būs?

Valdība nav paveikusi solīto mājasdarbu un līdz šī gada vidum, kā tas bija paredzēts, tā arī nav izstrādājusi grozījumus Nekustamā īpašuma kadastra likumā, kas sākotnēji un arī tagad paredz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) būtisku pieaugumu vairākas reizes. Pašlaik likums Saeimā ir izskatīts tikai pirmajā lasījumā un līdz 1. decembrim tiek gaidīti priekšlikumi otrajam lasījumam. Neiedziļinoties likumdošanas peripetijās un aritmētiskos aprēķinos, var gandrīz droši apgalvot, ka visus gaidīs NĪN pieaugums, dažus pat vairākkārtīgs.

2016. gadā līdz 2025. gadam iesaldēja kadastrālās vērtības, jo toreiz bija liela neapmierinātība, ka to palielināšana strauji pieaudzēs NĪN. Tad nolēma to veikt pakāpeniski, bet ne valdība, ne Saeima līdz pat šim brīdim nav spējusi viest skaidrību, par cik tad pieaugs kadastrālā vērtība un līdz ar to arī NĪN.

Mūžīgā iesaldēšana

Īpašuma kadastrālā vērtība ir noteicošā pēc kā aprēķina NĪN. Pašreizējo vērtību valdība iesaldēja līdz 2023. gada 30. jūnijam, un nolēma jauno kadastrālo vērtību aprēķinu NĪN piemērot no 2025. gada 1. janvāra. Bet valdība par to bija „piemirsusi” un kadastrālās vērtības aprēķinus atkal nolēma iesaldēt līdz šī gada beigām. Bet, pēc visa spriežot, šī iesaldēšana turpināsies un vēl tā īsti nav skaidrs, kad iedzīvotāji uzzinās par jaunajām NĪN.

Nevarētu teikt, ka kadastra vērtību jautājums tā galīgi bija nobāzts atvilktnes tumšajā stūrī. Tieši otrādi, tas pastāvīgi tika cilāts, bet, apjēdzot, cik tas smags, atkal pārkrāmēts citā nomaļākā plauktā. Jau kopš 2019. gada, kad toreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) valdībai pieprasīja pārskatīt kadastra vērtību sistēmu, lai tā neiztukšotu iedzīvotāju maciņus (piemēram, lielo NĪN maksāt tikai ekskluzīvo dzīvokļu īpašniekiem), jaunās kadastra bāzes vērtību noteikšanas sakarā tika izstrādāti dažādi projekti, pārrakstītas valdības deklarācijas, pat draudēts ar valdības gāšanu.

Valdība “atkratās” no nekustamā īpašuma nodokļa

Cik neērts ir šis jautājums liecina kopš tā laika pieņemtās valdības deklarācijas, kas NĪN jautājumu ar katru gadu atbīdīja aizvien tālāk no acīm. 

2019. gada Krišjāņa Kariņa valdības deklarācija: “Veidosim godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā samazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā”.  

2022. gada Krišjāņa Kariņa valdības deklarācija: “Vienkāršosim nekustamā īpašuma attīstīšanas procesus no teritorijas plānošanas līdz nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, kā arī stiprināsim investīciju drošību, modernizējot un pilnveidojot nekustamā īpašuma īpašnieku un labticīgo ieguvēju aizsardzības regulējumu”. 

2023. gada Evikas Siliņas valdības deklarācija: “Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu”.

Nu vairs ne vārda par “nesamērīgajiem” nekustamā īpašuma nodokļiem.

Pieaugums vairākkārtīgs: pilis sagrauj būdiņas

Pašreizējās izmaiņas Nekustamā īpašuma kadastra likumā paredz virkni izmaiņu, no kurām galvenā ir pielīdzināt kadastra vērtības 80% apjomā nekustamā īpašuma tirgus cenai. Līdz ar to paredzams straujš maksājumu apjomu lēciens. Un tas ietekmēs ne tikai NĪN apmēru, bet vēl ap 30 dažādas pozīcijas (valsts nodevu apjomu, īres maksu, maksājumus par mantojuma lietu kārtošanu un tā tālāk). Ievērojamākais kāpums paredzams jaunajiem un sērijveida dzīvokļiem, pēc 2000. gada būvētajām savrupmājām, kā arī lauksaimniecības zemei. Ir bijuši dažādi aprēķini, kas liecina, ka NĪN var pieaugt no divām līdz pat piecām reizēm.

Ja cilvēks dzīvo sērijveida dzīvoklī, kura vērtība ir 20 000 eiro, kas ir apmēram uz pusi zemāka nekā to var pārdot tirgū, tad NĪN nodoklis pieaugs no 40 līdz 65 eiro. Savukārt, ja viņam pieder dzīvoklis jaunajā projektā, kurš pašlaik novērtēts par 32 000 eiro (trīs reizes zemāk nekā to var pārdot tirgū), tad nodoklis var pieaugt no 68 līdz 340 eiro gadā. Pēdējais gan ir tikai “pieņēmuma aprēķins”, ja nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 0,4% gadā.

Daudziem šāds aprēķins var radīt pat neatrisināmas problēmas. Piemēram, Jūrmalas vecajiem pamatiedzīvotājiem, kuru nelielo māju vērtību paaugstina jaunbagātnieku pilis. Tāda pati situācija gaidāma Pierīgā – Mārupē, Babītē, Stopiņos un citur, kur pēdējos gados uzbūvēts daudz privātmāju un arī dzīvokļu namu.

Nekustamā īpašuma nozares pārstāvji ir bažīgi. Viņi pauž, ka atjaunot kadastra bāzes vērtības ir nepieciešams, taču šobrīd tam nav īstais laiks. Vienkārši iedzīvotāji netiks galā ar strauji pieaugušo NĪN.

Par to ir un arī būs karstas diskusijas. Pašvaldības diez vai cels lielus protestus pret kadastra bāzes vērtības celšanu, jo tieši nekustamā īpašuma nodoklis ir tas, kas būtiski ietekmē vietvaru budžetus; ja nebūtu NĪN, tad pašvaldību kasēs sāktu svilpot vējš (Latvijā vidēji NĪN ieņēmumi veido 7,5% no pašvaldību budžetiem). Ne jau velti tagad finansiālās problēmās nonākusī  Rēzeknes dome savu budžetu nolēmusi glābt ceļot nekustamā īpašuma nodokļa likmes.

Jāpiebilst, ka pašvaldībām ir brīvas rokas NĪN nodokli paaugstināt, piemēram, ja nekustamais īpašums ir kļuvis par graustu, tajā nav deklarēts neviens iedzīvotājs un tamlīdzīgi. Šādā gadījumā NĪN likme var būt nevis 0,2, bet pat 3% gadā. Te gan arī jāpiebilst, ka pašvaldībai ir arī visas iespējas samazināt vai vispār atbrīvot no NĪN.

Savukārt iedzīvotāju aizstāvji nāk un nāks klajā ar visdažādākajām ierosmēm, lai samazinātu NĪN slogu. Piemēram, to piemērot tikai zemei, nevis ēkām, kā tas ir Igaunijā, vai nepiemērot NĪN mājoklim, kura vērtība nav lielāka par 150 000 eiro, kā tas ir Lietuvā. Tāpat, lai zemes īpašniekam nebūtu šokējošs NĪN pieaugums var noteikt, ka zemes īpašniekam nodokļa apmērs nedrīkstēs pārsniegt 10% gadā.

Septiņreiz nomēra, bet nenogriež

Finanšu konsultāciju uzņēmums “Grant Thornton Baltic” norāda, ka jaunajās īpašumu kadastra vērtībās atsevišķos gadījumos pieaugums ir būtisks, kas nozīmē, ka, nemainot šobrīd pašvaldībās noteiktās nekustamo īpašumu nodokļu likmes, sagaidāms būtisks, pat vairākkārtīgs NĪN pieaugums. Vēl būtiski ņemt vērā, ka kadastra vērtību aprēķināšanā var rasties sistēmiska kļūda, tāpēc būtu jābūt kādai iespējai to paātrinātā ceļā īpašniekam apstrīdēt.

Pašlaik NĪN aprēķināšanai tiek izmantotas kadastrālās vērtības, kas aprēķinātas uz pirms desmit gadiem noteiktajām nekustamo īpašumu tirgus cenām. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums gan nosaka, ka kadastrālās vērtības pārskatīšanai būtu jānotiek reizi četros gados, bet tas nav noticis. Un tikai loģiski, ka šo gadu laikā kadastra bāzes vērtība ir ievērojami cēlusies.

Finanšu ministrija jau pirms diviem gadiem izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par samērīga nekustamā īpašuma nodokļa nodrošināšanu”. Tajā piedāvāti septiņi dažādi risinājuma varianti, taču valdība līdz šim brīdim nav izšķīrusies par labu kādam no tiem. Nu līdz nākama gada janvāra beigām valdībai Saeimā jāiesniedz likumprojekts, kas līdz ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām paredzēs “samērīgu” NĪN aprēķināšanas kārtību.

Tieslietu ministrija: pagaidām NĪN apmērs vēl necelsies

Lai gan 2025.gadā tiks aktualizētas nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, maksājamā NĪN apmērs paliks nemainīgs, kamēr nebūs izstrādāta jauna politika šī nodokļa aprēķināšanai, oktobra beigās informēja Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz nākamā gada 1. maijam sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem par kadastrālo vērtību aktualizāciju 2025. gadā. Panāktā vienošanās starp ministrijām paredz, ka, aktualizējot kadastrālo vērtību, tās bāze tiks tuvināta ekonomiskajai aktīva vērtībai. Taču aktualizētās kadastrālās vērtības šobrīd vēl netiks piemērotas NĪN un nodevu aprēķinos. Tomēr, uz cik ilgu termiņu attiecas šis jēdziens “šobrīd” nav paziņots.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā vienotība”) norāda, ka Krievijas brutālā kara rezultātā esam piedzīvojuši negaidītu dzīves dārdzības pieaugumu, ko savā pirktspējā izjutis teju katrs Latvijas iedzīvotājs. Tiesiskā, demokrātiskā valstī iedzīvotājiem ir jābūt drošiem, ka esošā ekonomiskā situācija tiek ņemta vērā, pieņemot svarīgus lēmumus. Tādēļ panākta vienošanās, ka ministrija tikai aktualizēs kadastrālās vērtības, lai tās turpmāk pildītu savu pamatfunkciju - ikvienam nodrošināt pilnīgāku priekšstatu par sava īpašuma vērtību. Taču, kamēr netiks izstrādāta jauna nodokļu politika, kadastrālās vērtības neveidos NĪN bāzi.

Vienlaikus darba grupa Finanšu ministrijas vadībā turpinās meklēt risinājumus, lai nākotnē nodrošinātu samērīgu NĪN un citu valsts nodevu apmēru.