Dzimšanas dienas burziņš un ballīte Vidzemes tirgū. FOTO

Apmeklētājiem bija iespēja izstaigāt Piena paviljona telpas, kā arī piedalīties kopīgas tirgus nākotnes gleznas radīšanā mākslinieces Anetes Lesītes vadībā. Tāpat darbojās vietējo zemnieku un mājražotāju tirdziņš, bet par muzikālo pusi rūpējās Melisa Kaškura un DJ Arnis Rudzītis.

Simtiem pircēju pie zemnieku un mājražotāju stendiem veidoja sen šajā tirgū neredzētas rindas un starp desmitu desmitiem tirdzniecības vietām meklēja gardāko un cenas ziņā ziņā izdevīgāko preci. Publiku izklaidēja ne tikai muzikanti, bet bija arī iespēja doties ekskursijās pa tirgus teritoriju, ko organizēja pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami”, mieloties ar ugunskurā vārītu zupu vai mākslinieces Anetes Lesītes vadībā izkrāsot Vidzemes tirgus nākotnes vīzijas gleznu.

Ja tirgus placī valdīja rosība, tad Piena paviljonā, izņemot mākslas performanci, gan bija žēlīga noskaņa – tirgotāji jau sen no tā pazuduši. Tāpat pamestas ir arī tirgus būdas, kurās senāk tirgoja rūpniecības preces, apģērbu un citas mājsaimniecībā noderīgas lietas. Tika organizētas ekskursijas un stāstīts par Vidzemes tirgus vēsturi un nākotnes perspektīvām.

Tirgus kā magnēts

Jubilejas ballītes laikā redzētais viesa pārliecību, ka tirgum varētu būt labs nākotnes potenciāls. 18. oktobrī to apmeklēja gan kundzītes cienījamos gados, kas atceras vēl seno Matīsa tirgus godību, gan jaunieši, kuri meklēja kaut ko īpašu, un, iespējams, atklāja sev kādu jaunu iepirkšanās vietu vai biznesa nišu.

SIA “Rīgas nami”, kas apsaimnieko Vidzemes tirgus teritoriju, valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže teic: “Vidzemes tirgus ir kā magnēts, kas visos laikos piesaistījis cilvēkus. Ļaudis šeit nāk iepirkties, satikties, pārdot, un ne tikai. Ņemot vērā šo īpašo vilkmi un redzot, ka iedzīvotāji ilgojas pēc šīs tirdzniecības un satikšanās vietas, mūsu uzdevums un reizē liela atbildība ir uzturēt pastāvīgu dzīvīgumu un aktivitāti šai vietā, kamēr kopā ar pilsētu panāksim kopīgu vienošanos, kādu mēs šo teritoriju vēlamies redzēt un attīstīt vidējā termiņā un ilgākā nākotnē”.

Vidzemes tirgus ir viens no visvecākajiem lielajiem Rīgas tirgiem, kas bija galvaspilsētā pirmais, kurā bija izbūvēti labiekārtoti paviljoni. 1902. gada 15. oktobrī Brīvības un Matīsa ielas stūrī tika atklāti Aleksandra tirgus paviljoni, viena no tām bija pirmā slēgta tipa tirdzniecības halle Rīgā gaļas tirdzniecībai.

Māksliniece Anete Lesīte, kura izveidojusi biedrību “Kultūrslānis” kultūras vērtību un mantojuma apzināšanai, saglabāšanai un jaunu radīšanai, uzsver: “Vidzemes tirgum sabiedrības atmiņās ir nozīmīga vieta. To atjaunojot, tas varētu kļūt arī par kultūrvietu, kur apvienojas vides kultūra ar arhitektūru, ēšanas kultūra ar iepirkšanās kultūru, ziedi un dārzeņi, augļi un daudzas citas dabas veltes un lauksaimnieku izaudzētais, un te varētu būt vieta arī daiļajām mākslām - izstāžu galerija, skatuvīte mūzikai, cirkam un teātrim”. Viņa vēlējās, lai Vidzemes tirgus dzimšanas dienas svinības kļūtu par radošu brīdi ikvienam svētku dalībniekam un koprades gleznā apvienot vēsturisko ar mūsdienu pasauli - no pagātnes, caur tagadni uz atdzimstošā Vidzemes tirgus nākotni.

Jāatgādina, ka Vidzemes tirgū Nakts tirgus notiek ik trešdienu no pulksten 16.00 līdz 20.00, bet katru dienu tirgus ir atvērts no septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā.

Tirgus vēsture 147 gadu garumā

Tā īsti viennozīmīgi nevar pateikt, kurš gads tad īsti uzskatāms par tirgus dzimšanas gadu. Tā “vectētiņš” tika atklāts 1876. gadā. Pašreizējā vietā tas darbojas no 1897. gada, bet tirgus paviljoni uzbūvēti 1902. gadā. Tā kā vēsturniekiem varētu būt dažādi ieskati par to, kad tad sākotnējā Aleksandra, pēcāk Vidzemes tirgū sākusies lielā andele.

121 gada laikā tirgus pašreizējā dislokācijas vietā piedzīvojis gan lielus uzplaukuma laikus, gan arī panīkumu. Tam bijis arī savs, krasi atšķirīgs klientu loks. Ja starpkaru laikā uz turieni namamātes steidza iepirkt augstākā labuma sviestu, īsi pirms pirms kara – galvaspilsētas švīti pasēdēt glaunā restorānā, padomju okupācijas laikā – saulesbrāļi lāpīt paģiras ar kāpostu sulu, tad tagad trešdienās uz tirgu dodas pašmāju lauku labumu tīkotāji.

Daudzi Vidzemes tirgu dēvē par Matīsa tirgu, jo tam šāds nosaukums “pielipis” no tam pieguļošās ielas nosaukuma (1885. gadā, daudzus gadus pirms tika atklāts tirgus, 1810. gadā izveidojušos Lēģera ielu pārdēvēja par Matīsa ielu). Bet arī Vidzemes nosaukums nav peļams, jo kādreizēja Lielā Smilšu (tagad Brīvības) iela taču ir iesākums lielajai Vidzemes šosejai, kas vijas ārā no Latvijas galvaspilsētas uz Vidzemes Šveices pusi.

Tā īsti pat nav nojaušams, uz kuras ielas tirgus tad atrodas, bet oficiālā adrese tam ir Brīvības iela 90. Tāpat kā tirgus laukumu ieskaujošās ielas, arī tirgus ne vienu reizi vien ir mainījis savu nosaukumu.

1902. gadā, kad atklāja Vidzemes tirgus paviljonus, tam tika dots Rīgas galvenās ielas – Aleksandra vārds, līdz 1924. gadā to oficiāli pārdēvēja par Vidzemes tirgu, padomju okupācijas laikā tam piekabinot klāt padomju kopsaimniecības vārdu, un oficiāli to sauca par Vidzemes kolhozu tirgu. Tomēr liela daļa pilsētnieku to dēvēja un joprojām dēvē Matīsa vārdā.

Patiesībā pats Vidzemes tirgus pirmsākums būtu datējams ar 1876. gada 1. jūliju, kad oficiāli atklāja tā “ciltstēvu” – Aleksandra vārdā nosaukto tirgu Tallinas un Brīvības ielā pie Lielā pumpja, no kura sūknēja labu dzeramo ūdeni gan ceļinieki, kas devās uz Rīgu, gan apkārtējie priekšpilsētas iedzīvotāji.

Kad šajā vietā sāka celt Jauno Svētās Ģertrūdes baznīcu (to būvēja laikā no 1903. līdz 1906. gada) radās vajadzība arī tirgu pārvietot, un to pārcēla uz pašreizējo vietu – pāris kvartālus tālāk. Tas bija otrais lielākais pārtikas preču tirgus tūlīt aiz Daugavmalas tirgus. Šis tirgus radās tāpēc, ka Pēterburgas priekšpilsētas iedzīvotājiem aizkļūt līdz Daugavmalas tirgum un ar iepirkumiem atkļūt no tā bija visai apgrūtinoši.

1902. gada 15. oktobris ir tikai de jure pašreizējā Vidzemes tirgus dzimšanas diena. De facto Aleksandra tirgus uz pašreizējo vietu pārcēlās jau 1897. gadā. Pirmajos piecos gados gan tas nebija tik lepns, jo tad pārsvarā tirgojās no vezumiem, jo jaunie tirgus paviljoni vēl nebija uzbūvēti.