Drīzumā iespējams ievērojams pārtikas cenu pieaugums
Ja valdība neatbalstīs turpmāku samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apjomā svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām, tad nākamgad varētu ievērojami palielināties pārtikas preču cenas. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis intervijā portālam Jauns.lv pauda, ka no PVN likmes palielinājuma ciestu gan Latvijas trūcīgākie iedzīvotāji, gan lauksaimniecības nozares pārstāvji, gan kopējais valsts budžets.
Kā Latvijas iedzīvotājus, no kuriem liela daļa dzīvo trūcīgi, varētu ietekmēt samazinātās PVN likmes atcelšana augļiem, dārzeņiem un ogām?
Gūtmanis jau iepriekš norādīja, ka Latvijā nedzīvo bagātākie cilvēki Eiropā un mūsu pirktspēja ir diezgan zema. Aptuveni 80% iedzīvotāji esot pazemināta pirktspēja.
Cenas pieaugs vismaz par 16%
“Mēs ar tirgotājiem un pārtikas piegādātājiem esam runājuši, ka, visticamāk, cenas veikalos pieaugs, minimums, par 16% [kas ir starpība starp līdzšinējo samazināto 5% PVN likmi augļiem, dārzeņiem un ogām un pilno PVN likmi 21% apjomā].
Es gan tā nedrīkstu teikt, jo Konkurences padome man uzreiz pārmetīs, ka veikalos cenas pieaugs, bet tai vajadzētu būt loģikai, jo vienkārši ar 1.janvāri pie cenas ir jāliek klāt lielāks PVN.
Var sadārdzināties vēl straujāk
Otra lieta, ko saka speciālisti no nozares (..): visticamāk, cenām klāt būs nevis 16%, bet vēl drusku vairāk – vidēji 20% vai vēl vairāk, kā kurš analītiķis to prognozē. Tas ir slikti.
Veikalos novēro divas biedējošas tendences
Pēdējos gados ar veikaliem runājām vairākas reizes. Veikali ceļ trauksmi un viņu bažas ir par [iedzīvotāju] pirktspējas jautājumu. Protams, veikali monitorē, kas ir viņu pārdotā produkcija, kādus apjomus un ko mēs, cilvēki, pērkam un kā tas izskatās.
Viņu stāsts ir diezgan biedējošs. Pēdējos gados viena pirkuma vidējais grozs samazinās. Tas parāda, ka mūsu pirktspēja mazinās.
Otra sliktā tendence, ka groza saturs samazinās pārtikas kvalitātē. Mēs pērkam arvien lētākus produktus. Tie ir subprodukti vai citi produkti, kas ir lētāki.
Abas tendences kopā ir diezgan sliktas. Tās norāda uz to, ka sabiedrībā tiešām pirktspēja nav laba.” Arī pagājušā gada inflācija 20% apjomā spiež uz cilvēku maciņiem, un viņi taupa naudu.
Aicina nevilkt garumā, bet gan drīzumā lemt valdībā
Gūtmanis piekrita, ka tādā situācijā nevajadzēja mazināt PVN likmi. Taču saistībā ar cīņu un domstarpībām par šo jautājumu ar Finanšu ministriju nozare aicināja valdības vadītāju vairs neorganizēt sarunas darba grupās un nevilkt laiku, bet gan drīzumā valdībā skatīt Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā aptuveni 30 lapaspušu garumā ir ietverti dažādi skaitļi, aprēķini un apskats, kā iepriekš Latvijā veicies ar samazināto PVN likmi augļiem, dārzeņiem un ogām.
Augusta vidū šis dokuments ir iesniegts valdībā, un LOSP aicina valdības vadītāju to izskatīt un pieaicināt augkopjus, dārzkopjus konkrētajā valdības sēdē, lai kopā diskutētu par šiem jautājumiem un neskaidrībām.
Taču problēma ir tajā, ka šādu ziņojumu var neizskatīt valdības sēdē, ja Finanšu ministrija tam nepiekrīt, Gūtmanis skaidroja. “Mūsu aicinājums ir: liekam, skatām, runājam uz vietas valdības sēdē! Mēs visi esam gatavi piedalīties un izstāstīt reālo situāciju.”
Arī nozarei varētu būt grūti
Kas varētu notikt ar lauksaimniecības nozari, jo valdība tomēr nolemtu neturpināt samazināto PVN likmi augļiem, dārzeņiem un ogām?
LOSP valdes priekšsēdētājs skaidroja: “Ar lauksaimniekiem vispār ir tā, ka mēs krīzes pārdzīvojam vienu pēc otras. Visi saka, ka lauksaimnieks ir dzīvesveids, kopumā tas nav bizness klasiskā izpratnē.
Droši vien mēs, lauksaimnieki, nekur nepazudīsim, bet tas [PVN likmes paaugstināšana] apgrūtinās situāciju.
Bažas, ka palielināsies ēnu ekonomika
Lielākās bažas no uzņēmumiem, kas strādā, ir tās, vai nepalielināsies ēnu ekonomika. Tajā brīdī, kad tu esi normāls, labs uzņēmums un maksā nodokļus, tev ir ļoti grūti konkurēt ar tādiem [uzņēmumiem], kas nemaksā nodokļus.
Tā ir mūsu lielākā sāpe. Mēs gribam, lai visi strādā baltajā sektorā, maksā nodokļus un konkurē uz līdzvērtīgiem noteikumiem. Tas ir mūsu pamatu pamats, ko mēs gribam panākt arī valstiski. Ja tā nav, tad tiešām ir grūti konkurēt.
Bailes, ka atgriezīsies nelegālie dārzeņu tirgotāji daudzdzīvokļu ēku pagalmos
Dārzkopji ir teikuši, ka viena nelegālā krava ar produktiem, ko ieved Latvijā, principā uz nedēļu izslēdz vietējo tirgu, jo tie ir lētāki.”
Gūtmanis atgādināja, ka vēl pirms dažiem gadiem uz lielo Rīgas mikrorajonu pagalmiem brauca busiņi, kuros tirgoja dažādus augļus un dārzeņus, kas bija ievesti no Polijas vai tālākām valstīm.
“Šobrīd tas praktiski ir beidzies. Augļkopji stāsta, ka pārvadātāji viņiem jau piedāvājuši busiņus nopirkt.” Bet, ja atgriezīsies iepriekš izskaustā sistēma ar busiņiem daudzdzīvokļu namu pagalmos, tad vietējiem zemniekiem klāsies vēl grūtāk.
“Es pat neteiktu, ka tas ir nelegālais tirgus, bet tas traucē legālai ekonomikai, kas ir saprotama: mēs aizejam uz veikalu, nopērkam pārtiku un samaksājam visus nodokļus. Tas no nozares puses mūs biedē visvairāk.”
Nemaksās nekādus nodokļus
Ja mūsu pircējiem būtu jāpērk šie nelegāli ievestie augļi un dārzeņi, viņiem nebūtu ticamas informācijas ne par to izcelsmi, ne audzēšanas apstākļiem. “Tajā brīdī, kad produkts tiek tirgots kaut kur no rokas vienam, otram, trešajam, mēs nesamaksājam nekādus nodokļus. Arī ne 5% PVN.”
Nozares pārstāvji ir uzsvēruši, ka 5% PVN likme bija tā, pie kuras nelegālais tirgus nebija izdevīgs. “Mums ir bail, ka pie 21% PVN likmes atgriezīsies tas, ka nelegālais tirgus [atkal] būs izdevīgs.
Tas ietekmē vietējo produktu pārdošanas iespējas: pieprasījums mazinās veikalā, jo cilvēki tos nopērk citur, līdz ar to aprite ir mazāka.”
Pie 5% PVN likmes legalizējās arī importētāji
Izskanējis, ka palielinājies augļu un dārzeņu imports no trešajām valstīm. Nozarē pieļauj, ka pie samazinātās PVN likmes arī šis tirgus varētu būt legalizējies.
“Vienkārši nav nelegālās aprites. Mēs dārzeņus apēdam tik pat daudz, cik ēdām iepriekš, bet šoreiz tikai nopērkam tos caur veikalu ar 5% PVN likmi.”
No PVN likmes palielinājuma cietēji būs visi
Līdz ar to var teikt, ka, palielinot PVN likmi augļiem, dārzeņiem un ogām, cietēji būs gan patērētāji, gan nozares pārstāvji, gan valsts budžets.
“Jocīgi, ka [valsts] budžeta ieņēmumu tabulā mēs, visticamāk, to neredzēsim, jo šī PVN sadaļa par augļiem un dārzeņiem izpildīsies labāk. Varbūt nebūs [Finanšu ministrijas plānotie] 36 miljoni eiro, bet būs pieaugums, jo [PVN] likme būs lielāka.
Bet, ja mēs skatīsimies visu [valsts budžeta] kopumu, tad kaut kur citā PVN sadaļā būs samazinājums. Taču tas būs ļoti grūti pierādāms. Tā ir lielākā problēma: mēs nespēsim ar šiem skaitļiem adekvāti cīnīties, jo nevarēsim pierādīt, kā tas ir dabā [reālajā dzīvē].
Mēs nezinām, kur mēs – es, jūs vai kāds cits -, iespējams, būtu iztērējis PVN [likmes starpību starp 5% un 21% augļiem dārzeņiem un ogām], ja neiztērētu to augļos un dārzeņos [kam nākamgad varētu piemērot 21% PVN likmi].”
Daudzi brauc iepirkties uz Lietuvi un Igauniju
Tāpat nevienam nav noslēpums, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju, kas mīt Lietuvas un Igaunijas pierobežā, brauc iepirkties uz kaimiņvalstīm, jo tur daļa produktu ir lētāki.
Turklāt Lietuvai tuvāk dzīvojošie latvieši bieži vien brauc uz kaimiņvalsti svinēt dažādas svinības, piemēram, dzimšanas dienas un kāzas, jo tā ir lētāk. “Tā ir slikta situācija,” Gūtmanis vērtēja.
Ar busiņiem uz Poliju pēc pārtikas
Tāpat negatīvi vērtējams, ka daļa Latvijas iedzīvotāju brauc ar busiņiem iepirkties uz Poliju, kur ir samazinātā PVN likme pārtikai un produkti ir lētāki. “Cilvēki brauc ar busiņiem uz Poliju un pērk pārtiku.”
Šo summu mēs diemžēl nesamaksājam Latvijas valsts budžetā, viņš sacīja. Šī nauda varētu palikt Latvijā, ja valdība atbalstītu arī turpmāku PVN samazinājumu vismaz augļiem, dārzeņiem un ogām.
