92% Latvijas iedzīvotāju ir pret depozīta sistēmas jeb "pudeļu nodevas" ieviešanu
Nav noslēpums, ka tas veicinās cenu kāpumu bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, tajā skaitā dzeramajam ūdenim, ko varam uzskatīt par sava veida jaunu nodevu, kas tautā jau guvusi „pudeļu nodevas” slavu.
Bizness un ekonomika

92% Latvijas iedzīvotāju ir pret depozīta sistēmas jeb "pudeļu nodevas" ieviešanu

Jauns.lv

Pašlaik aktīvi tiek apspriests jautājums par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Nav noslēpums, ka tas veicinās cenu kāpumu bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, tajā skaitā dzeramajam ūdenim, ko varam uzskatīt par sava veida jaunu nodevu, kas tautā jau guvusi "pudeļu nodevas" slavu.

Taču 92% biznesa attīstības konsultāciju uzņēmuma "Predicta Consulting" veiktās aptaujas dalībnieku bija kategoriski pret jebkādu jaunu nodokļu un specifiskas "pudeļu nodevas" ieviešanu Latvijā.

Lielākā daļa jeb 83% aptaujāto uzskata, ka Latvijā  vairs nav vajadzīgas nekādas jaunas nodevas un nodokļi. Tomēr daži respondenti, 18% no aptaujātajiem, būtu gatavi maksāt šādu nodevu, taču tas lielā mērā ir atkarīgs no tās lieluma. Savukārt tikai 4% aptaujāto uzskata, ka „pudeļu nodeva” Latvijā būtu jāievieš.

Depozītu sistēma paredz iespēju cilvēkiem nodot dzērienu iepakojumus īpašos nodošanas automātos, par to saņemot konkrētu atlīdzību. Taču, lai gan par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā runā jau vairākus gadus, sabiedrībai joprojām nav skaidrs, ko nozīmēs šīs sistēmas ieviešana reālajā dzīvē.

Sistēmas ieviešana prasīs ieguldījumus vismaz pāris desmitu miljonu eiro apmērā, kā arī regulāras investīcijas. Taču pats būtiskākais – cilvēki maldīgi uzskata, ka par nodoto dzērienu iepakojuma vienību saņems tikpat lielu atlīdzību, cik liels būs cenas pieaugums produkcijai. Pēc biedrības „Zaļā brīvība”* aprēķiniem, cilvēks, nododot taru, atgūs tikai 60% no produkta cenas pieauguma. Pārējie 40% tiks novirzīti apsaimniekošanas maksai.

Neapšaubāmi, cilvēku noliedzoša nostāja par jebkādu jaunu nodokli vai nodevu, tostarp „pudeļu nodevas” ieviešanu. Visnoraidošāko nostāju pret nodevu pauž rīdzinieki, kas neapšaubāmi skaidrojams ar dzīves dārdzību galvaspilsētā. Taču arī citi Latvijas reģioni neatpaliek – 94% Kurzemes iedzīvotāju uzskata, ka jauni izdevumi vai nodevas, kas veicinātu cenu kāpumu produktiem, nav vajadzīgi. Tādās pašās domās ir 88% Vidzemē un 82% Latgalē dzīvojošo.