"Latvenergo": Sezonas sākumā Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījums būs augstākais pēdējo piecu gadu laikā

Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījums sasniedzis 1070 teravatstundas (TWh) jeb 28% no Eiropas Savienības (ES) ikgadējā patēriņa.

Kalējs skaidro, ka dabasgāzes krātuvju aizpildīšanas tempu ietekmēja siltāka aizvadītā ziema, atjaunīgo energoresursu jaudu ģenerācijas pieaugums, dabasgāzes taupības pasākumi un augsts sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) imports.

"Gas Infrastructure Europe" publicētie dati liecina, ka ES jau augusta vidū jeb divarpus mēnešus pirms termiņa, kas paredzēts 1.novembrī, sasniedza mērķi piepildīt gāzes krātuves līdz 90% no jaudas. Arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildījums atbilstoši "Gas Infrastructure Europe" datiem ir gandrīz 90% jeb 20,1 TWh.

Vienlaikus viņš norāda, ka dabasgāzes cenas, lai arī kopš gada sākuma bijušas ar lejupejošu tendenci, saglabā lielu svārstību risku jebkādu globālo tirgus notikumu ietekmē.

Lai gan augstais dabasgāzes krātuvju piepildījums, dabasgāzes pieprasījuma kritums industriālajā segmentā, kā arī atjaunīgo energoresursu izstrāde ir samazinājuši dabasgāzes cenas, ES iespējas nodrošināt tikai trešo daļu sava ikgadējā patēriņa no pazemes gāzes krātuvēm nākamās ziemas cenas notur salīdzinoši augstākas, jo patēriņa nodrošināšanai ir nepieciešamas nepārtrauktas tiešās piegādes caur LNG termināļiem, skaidro Kalējs.

Arī LNG pieprasījums Āzijā sāk pieaugt, kā rezultātā Āzija, jo īpaši Ķīna, vairāk sākusi konkurēt ar Eiropu par LNG piegādēm globālajā tirgū. 

"Katrs no šiem faktoriem var ietekmēt gan dabasgāzes cenu kāpumu, gan kritumu," uzsver Kalējs.

"Latvenergo" pārstāvis atgādina, ka, reaģējot uz kara Ukrainā izraisītajiem globālā enerģijas tirgus traucējumiem, ES pieņēma "REPowerEU" plānu enerģijas taupīšanai, atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstībai un energoapgādes diversificēšanai, lai palielinātu Eiropas stratēģisko noturību un padarītu to mazāk atkarīgu no Krievijas gāzes importa.

Attiecībā uz dabasgāzi 2022.gada decembrī tika izdota ES Padomes regula, kas uzliek par pienākumu ES dalībvalstīm ar noteiktu dabasgāzes apjomu no valsts gada patēriņa piedalīties vienotās iepirkšanās platformā "AggregateEU", tādējādi veicinot pietiekamas un daudzveidīgas dabasgāzes piegādes 2023./2024.gada ziemai ES valstīs.

Platforma izveidota, lai ļautu pircējiem iegūt labākas cenas pēc tam, kad pagājušajā vasarā Eiropā dabasgāzes cenas bija rekordaugstas. 

Saskaņā ar regulu obligāts pienākums ir piedalīties tikai pieprasījuma agregēšanas procesā, bet pati gāzes iegāde pēc tam nav obligāta.

Līdz šim ir notikuši divi iepirkuma procesi, un no 21. līdz 27.septembrim norisinās trešais.

No Krievijas dabasgāzes pārorientējoties uz LNG piegādēm caur termināļiem, 2022.gada beigās LNG regazifikācijas infrastruktūras jaudas ES sasniedza 3183 TWh. LNG termināļu izbūve turpinās joprojām, un regazifikācijas infrastruktūras jaudas 2023.gada vasarā tiek lēstas apjomā līdz 3440 TWh.

"Ņemot vērā, ka LNG tirgus ir globāls enerģijas tirgus, tādi faktori kā piegāžu ķēžu nodrošinājums, laikapstākļi, Eiropas un Āzijas konkurence par LNG piegādēm, kā arī globālās ekonomikas attīstība turpinās ietekmēt gan dabasgāzes pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī dabasgāzes cenas," uzskata Kalējs.

Jau ziņots, ka pērn "Latvenergo" koncerns strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas bija par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,874 miljoniem eiro. Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet peļņa bija 209,362 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.