Nozare, kurā ir daudz brīvu darba vietu; turklāt tajās var ļoti labi nopelnīt

Universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekāne Dace Siliņa atklāja, ka patlaban lielākā daļa fakultātes studentu izvēlas apgūt augkopību.

Tā iedalās tā saucamajā “lielajā” lauksaimniecībā, kas ietver graudkopību, un dārzkopībā. Arī dārzkopība ir ļoti plaša joma, piemēram, tajā ir arī augļkopība.

Prieks, ka vairāk jauniešu vēlējās kļūt par zootehniķiem

“Šajā brīdī ir tā, ka [studenti] vairāk izvēlas laukkopību, bet zootehniku izvēlas mazāk.” Studētgribētāju skaits zootehnikas jomā ir diezgan svārstīgs, bet laukkopībā tas ir stabils.

“Ir bijis, kad ir ļoti maz studentu, bet liels prieks, ka pagājušajā mācību gadā universitātē iestājās salīdzinoši daudz [jaunu studentu, kas vēlējās apgūt zootehniku]. Mēs nevaram teikt, ka būtu vairāk par 20 studentiem, bet salīdzinoši bija daudz. Katrs gads ir atšķirīgs.”

Liela daļa jauniešu jau zina, ka atgriezīsies vecāku saimniecībās

Viņa atzina: lai veicinātu jauniešu interesi par dzīvi un darbu laukos, ir jāiesaistās arī nozares pārstāvjiem, stāstot un popularizējot savu darbu, lai jaunieši redz, ka tas ir aizraujošs un interesants, nevis ir tikai slikti un jālūdz pēc subsīdijām un atbalsta.

Lielākā daļa fakultātes studentu ir mērķtiecīgi izvēlējušies savu nākotni saistīt ar laukiem. “Tad no manas puses ir jautājums viņiem: “Kas jūs gribat būt? Darba ņēmēji vai darba devēji?” Ir dažādi. Esmu rēķinājusi, ka vidēji 65-70% studentu pie mums atnāk no savām vai vecāku saimniecībām. Viņiem jau ir praktiskās zināšanas.

Prestižais konsultantu darbs

Otra (mazākā) daļa ir nozarei vajadzīgie brīvie speciālisti gan lopkopībā, gan augkopībā.” Ja jaunietis vēlas kļūt par brīvo speciālistu, kurš nedarbojas tikai vienā (savā) saimniecībā, viņam ir jāmācās daudz vairāk, īpaši tad, ja viņš vēlas strādāt kā nozares konsultants.

“Šis amats manā izpratnē šodien ir pietiekami prestižs. Konsultants ir tas amats, uz kuru ir jāiet, izvēloties apgūt augstāko izglītību lauksaimniecībā.”

Vērtīgi palīgi uzņēmējiem

“Ir dažādi uzņēmēji, cilvēki, kas iepriekš ir strādājuši jau citos virzienos uzņēmējdarbībā, bet tagad vēlas strādāt lauksaimniecībā. Viņi nevēlas, ja tā drīkst izteikties, tērēt 4-5 gadus, lai apgūtu lauksaimniecību. Viņiem ir ideja, iespējas un finanses, bet vajadzīgs cilvēks, kurš tieši konsultētu [par lauksaimniecību].

Viņi var teikt: “Es gribu to, to un to. Lūdzu, izstāstiet man, kā tas būtu labāk darāms.” To mūsu speciālistiem vajadzētu prast. Mēs un nozare to gribētu, bet, lai līdz konsultantam izaugtu…”

Svarīgi, lai konsultanti būtu neatkarīgi

Lauksaimniecības fakultātes Dzīvnieku zinātņu institūta direktore Diāna Ruska piebilda, ka konsultantiem vajadzētu būt neatkarīgiem gan no savas saimniecības, gan uzņēmumiem, kas pārdod konkrētu ražotāju produktus.

Šādu konsultantu patlaban Latvijā trūkst. “Šī niša ir brīva. Protams, mūsu saimniekošanas sistēma vai mūsu mentalitāte ne vienmēr ļauj [konsultantos] ieklausīties, bet tieši neatkarīgais cilvēks ir tas, kas visvairāk var palīdzēt saimniekiem, jo viņš ir ar neatkarīgu skatu. Viņam vajadzīgas tiešām pamatīgas zināšanas un prasmes par tām pastāstīt.

Nav patiess priekšstats, ka lauksaimnieki strādā tikai kūtī 

Nav runa tikai par lauksaimniecību. Runa ir arī par komunikāciju, zināšanām ekonomikā, uzņēmējdarbībā. Mūsu studenti visu to apgūst, un šaurais priekšstats par to, ka lauksaimnieki ir tikai kūti, vairs nav patiess.

Studiju programma ir ļoti plaša un iekļauj visas zināšanas, kas vajadzīgas, lai students pēc mūsu fakultātes beigšanas kļūtu par speciālistu, konsultantu ar savu neatkarīgu, pamatotu viedokli.”

Ja vēlas iegūt lielāku ražu vai atrisināt kādu problēmu

Lauksaimniecības fakultātes prodekāne Madara Darguža paskaidroja, ka šādi konsultanti lauksaimniekiem ir vajadzīgi, lai celtu savas saimniecības produktivitāti, piemēram, iegūtu lielāku ražu.

Siliņa atklāja, ka bieži vien lauksaimnieki zvana fakultātes speciālistiem un vaicā padomus, kā labāk rīkoties dažādās situācijās. Arī konsultanti var palīdzēt esošiem biznesiem, kuros radušās problēmas.

“Kad ražotājam ir kāda problēma, viņš vēršas pie konsultanta, kas ir specializējies kādā konkrētā jomā, teiksim, augu audzēšanā. Piemēram, ja man ir problēmas ar augu aizsardzību, tad es vēršos pie cilvēka, kas strādā šajā jomā (mums ir arī zinātniskie institūti), lai meklētu risinājumu.”

Konsultants nevar sēdēt, rokas klēpī salicis

Tāpat speciālistu pakalpojumus izmanto uzņēmēji, kam ir nauda, zeme un ideja un kas vēlas uzbūvēt biznesu lauksaimniecības jomā, sākot no nulles un biznesa plāna izveidošanas.

Tiesa, arī pašam konsultantam jāsaprot, ka nemitīgi jāpapildina zināšanas un prasmes savā jomā. “Viņš nevar sēdēt un teikt: “Es tagad esmu speciālists, lūdzu, nāciet pie manis!” Tā gluži nav. Viņam arī ir jārosās, jāmācas,” Siliņa teica.

Laukos var dzīvot ļoti labi

Rezumējumā universitātes pārstāves piekrita, ka cilvēks ar lauksaimniecības izglītību var laukos dzīvot un nopelnīt labi un pat ļoti labi.

Ar darbu lauksamniecības nozarē var uzturēt savu ģimeni, turklāt jomā ir daudz brīvu darba vietu. “Var ne tikai dzīvot, bet arī labi dzīvot.”

Jāprot norādīt arī uz kļūdām

Ruska skaidroja: “Īstenībā jau sen lauksaimniecība nav iztika, bet gan bizness. Taču, lai vadītu biznesu, ir jābūt zināšanām. Mūsu speciālistiem un konsultantiem ir jāprot saskatīt iespējas un varbūt citreiz arī pateikt pašam idejas ģeneratoram: “Piedod, neskatoties uz to, ka tev ir laba ideja vai labas finanšu iespējas, bet tev ir arī limitējoši faktori, kas neļaus sasniegt mērķi.”

Man liekas, ka tās pat ir vērtīgākās zināšanas, kurām jāpiemīt konsultantiem.”

Jauni darbinieki vajadzīgi arī universitātē

Arī universitātei ir vajadzīgi jauni speciālisti, lai atjaunotu pasniedzēju kolektīvu un lai veiksmīgāk strādātu zinātnē. Tāpēc ir labi, ka jaunie speciālisti, kuriem nav savu vecāku saimniecību, iet studēt tālāk maģistrantūrā un doktorantūrā.

“Zemnieku dēls, kuram vecāki teica, lai aiziet izmācīties un iegūt zināšanas, diez vai paliks [universitātē]. Mums ir bijuši mēģinājumi, bet parasti tie cilvēki beigu beigās izvēlas atgriezties savās saimniecībās, nevis turpināt zinātnieka karjeru (mums par nožēlu). Zinātne ir ļoti plaša niša, kur stādāt,” Ruska teica un piebilda, ka zinātnē ir gan lielas iespējas strādāt, gan ļoti labi nopelnīt.