Vai mums, godīgiem pircējiem, ir jābaidās no veikalu apsargiem?
Nereti pircējiem nākas saķerties ar apsargiem, kuri uzbāzīgi jūs uzmana un pēc tam apvaino kaut kā nozagšanā. Brīžiem pircēji nejauši no plaukta nogrūž vai saplēš, piemēram, kādu ievārījuma burciņu. Kasjauns.lv skaidro, kādas ir apsargu tiesības un vai viņiem obligāti jāpakļaujas.
Iepirkšanās pārvēršas par ekstrēmu šķēršļu joslu
Pircējs Gunārs Kasjauns.lv atklāja savu sāpi: „Brīžiem lielveikalā jūtos kā svešķermenis. Piemēram, vienā otrā veikalā „Drogas” jūtos kā lācis stikla fabrikā – ejas starp plauktiem ir tik šauras, ka bieži vien jāpadomā, kā tiem paspraukties garām, lai sev līdzi „nepaķertu” arī kādu šampūnu plauktu. Nesen bija arī gadījums „Rimi”. Tur plauktā minerālūdens pudeles bija saliktas tik blīvi, ka no plaukta paņemot vienu, tai līdzi uz grīdas izkrita vēl kādas desmit. Labi, ka tās nebija dārgās stikla viskija pudeles. Savukārt Centrāltirgus „Maxima” ir tāda drūzma, ka tevi pastāvīgi grūsta un bīda citi pircēji, kuri cenšas pārvietoties pa veikalu. Protams, ka šādā situācijā tu vari tikt uzgrūsts uz kāda plaukta, no kura tavas vainas dēļ nokrist kāda plīstoša prece. Tad nu nevis iepērkos, bet ar šausmām domāju, kā veiksmīgi izkļūt no veikala, nesaķeroties ar apsargu”.
Pircēju un veikalu apsargu attiecības neregulē īpašs likums. Ja pircējam radusies saķeršanās ar apsardzes darbinieku, tad, ja konfliktu nevar atrisināt uz vietas, tas jāšķetina vai nu ar policijas vai tiesas palīdzību, Kasjauns.lv teica Patērētāju tiesību aizsardzības centra patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Gertmane.
Apsargs var aizturēt pircēju, ja ir aizdomas par to, ka pircējs ir kaut ko nozadzis vai saplēsis, bet pircējs var, piemēram, atteikties apsardzei uzrādīt somu, kurā pēc apsarga domām, varētu būt kāda nozagta lieta. Tādā gadījumā ir jāizsauc policija.
Tāpat lielāko mazumtirdzniecības tīklu pārstāvji Kasjauns.lv apgalvoja, ka pircējam nav jāsedz zaudējumi, ja viņš nejauši sabojājis vai saplēsis kādu preci.
Kasjauns.lv Latvijas lielākajiem mazumtirdzniecības tīklu pārstāvjiem jautāja, pēc kādiem principiem darbojas apsargi un kādas ir viņu tiesības, kā arī, kas sedz zaudējumus, ja pircējs nogāž vai saplēš kādu preci.
„Pircējam ir tiesības atteikties uzrādīt personīgās mantas”
„Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere Kasjauns.lv skaidroja: „Apsardzes pamatuzdevums veikalā ir nodrošināt pircēju un darbinieku drošību. Protams, arī uzraudzīt, lai nenotiktu zādzības. Apsargs var aizturēt personu gadījumā, ja rodas aizdomas par zādzību. Šādā gadījumā viņš var lūgt pircēju atsevišķā telpā uzrādīt personīgās mantas. Ja tas būs bijis pārpratums, apsargs atvainosies, un pircējs varēs doties tālāk. Ja būs notikusi zādzība, tiks izsaukta policija. Jāpiebilst, ka pircējam ir tiesības arī atteikties uzrādīt personīgās mantas, lūdzot pieaicināt policiju”.
Viņa arī piebilst: „Nereti gadās, ka pircējs veikalā kaut ko nejauši saplēš. Šādā gadījumā viņam noteikti neprasām atlīdzināt radītos zaudējumus. Ir gan bijušas arī tādas situācijas, kad pircējs jūtas neērti, tāpēc pats piedāvā atlīdzināt saplēstās preces vērtību. Apsargs iesaistīsies situācijas risināšanā tādā gadījumā, ja cilvēks apzināti veiks preču bojāšanu.
Mēs apzināmies, ka situācijas, kad cilvēks tiek aizturēts uz aizdomu par zādzību pamata, allaž saistās ar nepatīkamu pārdzīvojumu. Un tāpēc „Rimi” ir svarīgi, lai vienmēr būtu ievēroti augsti morāles un ētikas principi darbā ar klientiem, un lai šādi gadījumi tiktu risināti pieklājīgi un diskrēti. Tādēļ apsardzes pakalpojumus „Rimi” veikalos nodrošina profesionālas apsardzes kompānijas”.
Valnere atgādina, ka veikala apsarga rīcību nosaka Apsardzes darbības likuma 12. pants, kurā teikts, ka apsargam ir tiesības:
„* prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto kārtību un šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta apsardzes noteikumi”, kā arī
„* lūgt, lai persona labprātīgi uzrāda personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta apsardzes noteikumos. Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personīgās mantas drīkst pārbaudīt tikai šīs personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē ar viņu atļauju. Ja nav klāt minētās personas vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks izsauc Valsts policiju”.
„Ja darbība nav tīša, zaudējumus sedz uzņēmums”
Savukārt „Maxima Latvija” pārstāvis Jānis Beseris Kasjauns.lv teica: „Veikala apsargs pircēju var aizturēt, ja pircējs tīši ir saplēsis kādu preci. Savukārt, ja ir aizdomas par zādzību, veikala apsargam ir tiesības aizturēt pircēju un nekavējoties izsaukt Valsts policiju.
Ja darbība nav bijusi tīša un prece saplēsta neapzināti, tad zaudējumus sedz uzņēmums. Savukārt, ja ir aizdomas, ka prece saplēsta apzināti, tiek izsaukta Valsts policija un skaidroti situācijas apstākļi, no kā arī atkarīgs - kurš sedz zaudējumus.
Ņemot vērā lielo veikalu skaitu un klientu plūsmu (apsargi strādā 148 dažādos objektos), laiku pa laikam gadās arī atsevišķas konfliktsituācijas, taču kopumā šādi gadījumi nav bieži. Taču uzklausām katru sūdzību un cenšamies tai rast risinājumu, gan izrunājot situāciju ar konkrēto apsargu, gan uzlabojot sistēmu kopumā”.
Elmārs Barkāns/Foto: Vida Press
