Kā gudri izmantot šķeldu?
Saka – kur mežu cērt, tur skaidas lec. Precīzāk gan būtu – kur mežu cērt, tur lec ne tikai skaidas. Tur ir gan koksne, gan malka, gan arī šķelda.
Šķelda ir viens no lieliskākajiem mežizstrādes produktiem.
Kas ir šķelda?
Šķelda ir kokmateriālu atgriezumi, ko iegūst, izstrādājot mežu un apstrādājot koku. Šķeldu izmanto kā kurināmo speciālās krāsnīs, kā izejvielu granulu ražošanā, skaidu plākšņu ražošanā, skaidu brikešu ražošanā, biomasas enerģijas ražotnēs, lauksaimniecībā, dārzkopībā.
Ko tas nozīmē – enerģētiskā šķelda?
Uzņēmums Grantiņi-1 pārsvarā piedāvā enerģētisko šķeldu. Šī šķelda paredzēta siltumenerģijai, proti, tas ir materiāls apkures katliem vai arī apkures granulu vai brikešu ražošanai. Ražošanas procesā to atbrīvo no dažādu veidu svešķermeņiem, kas, nokļūstot apkures sistēmā, varētu to bojāt. Šajā šķeldā nav ķīmisko piemaisījumu, kā arī zaļu (svaigu) lapu vai skuju.
Šķeldas izmantošanai apkurē ir daudz priekšrocību. Viena no tām – izmaksas, izmantojot šķeldu, ir krietni mazākas, nekā izmantojot fosilo kurinām, piemēram, ogles vai gāzi. Turklāt svarīgi ir tas, ka atšķirībā no fosilā kurināmā šķelda ir atjaunojams materiāls.
Kā šķeldu racionāli izmantot dārzkopībā?
Arī dārzkopībā plaši izmanto šķeldu. Pēdējo gadu sausās vasaras, kad izžuvušajai un saplaisājušajai augsnei arī ražens lietus daudz neko nelīdz, jo mitrums drīz vien iztvaiko, kā lielo lauku, tā mazdārziņu īpašniekus rosinājis ķerties pie platību mulčēšanas. Dārzkopji pareizi sagatavotu šķeldu izmanto kā sedzošu materiālu dobēs ap augiem, neļaujot augsnei izžūt un sacietēt. Tā tiek saglabāts mitrums un puķēm, krūmiem, kokiem un daudziem citiem augiem ir daudz vieglāk dzīvot. Bet tas jau nav viss – tikpat veiksmīgi ar šķeldu iespējams ierobežot nezāļu augšanu un izplatīšanos. Šis sedzošais materiāls gan ir jāizmanto pietiekamā biezumā, taču Latvijā par šķeldas trūkumu nav jāuztraucas. Izmantojot šķeldu dārzkopībā, jāpievērš uzmanība tās sastāvam; mēdz būt materiāls, kurā ir vairāk skuju vai lapu koku un krūmu. Skujkoku šķeldu augstā sveķu satura dēļ nevajadzētu likt uz viengadīgo krāšņumaugu dobēm, savukārt lapu koku šķeldu var droši izmantot visu veidu augiem, turklāt šāds materiāls ir lielisks augsnes uzlabotājs. Lapu koku šķelda sadalās 5–7 gadu laikā, un, ja tai pievieno nedaudz slāpekļa mēslojuma, iegūst lielisku irdenu un barības vielām bagātu augsni. Tātad šķelda dobēs ne tikai glīti izskatās un palīdz saglabāt mitrumu, bet vienlaikus arī ielabo augsni.
Apkure un dārzkopība tikai divas jomas, kurās izmantojam šķeldu. Svarīgākais, ka šādi visā pilnībā izmantojam resursus, kurus nodrošina mežs un koksnes apstrāde, vienlaikus uzturot sakoptus laukus, sētas, grāvjus, jo šķeldu iegūst arī no liekā apauguma (krūmiem, sīkākiem kociņiem u. c.). Bez pārspīlējuma varam teikt, ka šķelda ir zaļais zelts, un mums to vajadzētu izmantot daudz gudrāk un plašāk.
Speciālista viedoklis
Vai tiešām kokus izzāģē, lai iegūtu tieši šķeldu?
Skaidro mežizstrādes uzņēmuma Grantiņi-1 saimnieks Aldis Stūriška: “Ar mūsdienīgu domāšanu un apsaimniekošanu bērzu pirmo ražu var vākt jau pēc 15 gadiem, priežu un egļu arī pēc kādiem 15–17 gadiem. Mēs kokus parasti stādām mazliet biezāk, lai pa vidu nesaaugtu visādi parazītaugi, kas tos nomāktu. Retinām ar mazu intensitāti, un tad jau pēc 15 gadiem kaut ko var sākt darīt. No priedes tad var ievākt aptuveni 35 kubikmetrus no hektāra, plus vēl aptuveni tikpat šķeldu. Pēc 5–6 gadiem atkal kaut ko var paņemt ārā. Agrāk uzskatīja, ka bērzs jāaudzē 70–80 gadu, bet tagad ir pilnīgi normāli to zāģēt jau 30–40 gadu vecu. Jāsaprot, ka saimnieciskajā mežā ir saimnieciski jārīkojas – koki pareizi jākopj, laikus jāretina. Zinu, ka zaļajiem ļoti nepatīk šis salīdzinājums, taču būtībā koki jāapsaimnieko tāpat kā burkāni.”
