Ministrija aicina veikt tirgus uzraudzību par produktu cenas veidošanos pārtikas piegādes ķēdē

Kā norādīja ZM pārstāvji, KP šādu uzraudzību īsteno patlaban.

Tās viens no mērķiem ir cenu transmisiju analīze, lai novērtētu cenu izmaiņu korelāciju ražošanas un tirdzniecības posmā, vienlaikus novērtējot, vai šo produktu realizācijā nav novērotas negodīgas tirdzniecības pazīmes vai citi konkurencei nelabvēlīgi apstākļi.

Uzraudzības rezultāti būs pieejami šī gada beigās, informēja ZM.

Papildus tam KP šī gada pavasarī veica anonīmu lauksaimniecības un pārtikas preču ražotāju un piegādātāju aptauju, lai noskaidrotu, ar kādām negodīgas tirdzniecības prakses izpausmēm tie saskaras visbiežāk, atzīmēja ZM pārstāvji.

Apkopojot rezultātus, KP savā paziņojumā norādīja uz pastāvošo mazumtirgotāju varas pārsvaru attiecībās ar piegādātājiem, īstenojot negodprātīgu tirdzniecības praksi.

Aptaujā iegūtā informācija tiks izmantota arī veicot iepriekšminēto tirgus izpēti, piebilda ZM pārstāvji.

Vienlaikus ministrijā uzsvēra, ka netiek plānots uzsākt cenu noteikšanu visos pārtikas piegādes ķēdes posmos.

"Uzcenojumu regulēšana pārtikas precēm no valsts puses nav pieļaujama un būtu uzskatāma par valsts iejaukšanos uzņēmējdarbībā, radot uzņēmumiem nevienlīdzīgu attieksmi, kā arī šāda iejaukšanās būtu pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību pamatprincipiem un vienotā tirgus principiem," teica ZM pārstāvji.

Vienlaikus ZM norādīja, ka dati par pārtikas produktu uzcenojumiem ir komerciāli jutīga informācija. Patlaban statistikas nolūkos šāda informācija Latvijā netiek apkopota, tādēļ nav iespējams iegūt šādu informāciju, lai to varētu izmantot lauksaimniecības politikas veidošanā.

Jau ziņots, ka tirdzniecības nozares pārstāvju ieskatā pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā.

Cita starpā tirgotāji norāda, ka pārtikas cenu veikalu plauktos viedo ražotāju un piegādātāju noteiktās cenas, ar tirdzniecības procesu saistītie izdevumi, piemērojamie nodokļi, loģistikas izmaksas un citi.

Tāpat tirgotāji norāda, ka daļai preču, jo īpaši sabiedrībai jūtīgajās pārtikas preču grupās, cena veikalu plauktos noteikta zem produkta pašizmaksas.

Vienlaikus nozares pārstāvji uzsver, ka preču piecenojums veikalos veido tikai nelielu daļu no kompāniju peļņas.
Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis iepriekš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.