Rīgas un Stokholmas ostas sadarbosies ES finansējuma apguvē
Rīgas brīvostas pārvalde, Riga RoPax Terminal un Stokholmas osta sadarbības stiprināšanai vakar, 14. jūnijā, parakstīja saprašanās memorandu. Tas paredz apvienot spēkus efektīvākai ES finansējuma apguvei un turpmākai sadarbībai, kopā piesakoties ES finansējuma saņemšanai projektiem, kas vērsti uz ostu darbības ietekmes uz vidi un klimatu mazināšanu pasažieru termināļu apkārtnē abās galvaspilsētās. Sadarbības mērķis ir izveidot ilgtspējīgu pamatu, lai nākotnē spētu atjaunot nozīmīgu jūras transporta maršrutu starp kaimiņvalstīm un nodrošināt klimata neitralitāti.
Saprašanās memorands par sadarbību un kopīgu pieteikumu iesniegšanu ES finansējuma saņemšanai tika parakstīts Stokholmas rātsnamā. Šī sadarbība veicinās turpmāku klimata un vides attīstību pasažieru termināļos, kas atrodas attiecīgo pilsētu centros, kā arī radīs pārliecību par kuģniecības pakalpojumu atjaunošanu nākotnē starp abām galvaspilsētām.
“Mēs ar nepacietību gaidām sadarbību ar Rīgas brīvostas pārvaldi un Riga RoPax Terminal, lai risinātu kopīgos izaicinājumus un izpētītu attīstības iespējas, lai līdz minimumam samazinātu kravu transporta un pasažieru pārvadājumu ietekmi uz vidi Vertahamnenas ostā. Ostas termināļi, kas atrodas pilsētu centros, ir ļoti nozīmīgi gan preču, gan pasažieru pārvadājumiem. Augošajā Stokholmā ļoti svarīga ir labi funkcionējoša saikne starp pilsētu un ostu,” uzsver Klāra Lindbloma, atbildīgā par Stokholmas pilsētas nekustamiem īpašumiem un mājokļu jautājumiem.
Vertahamnenas osta ir daļa no holistiski plānotas un sarežģītas vides, kur saplūst jaunās Stokholmas Karaliskās ostas ēkas un Vertas terminālis, veidojot jaunu kanālmalu un ieeju Stokholmā. Tādējādi tiek radīta pievienotā vērtība gan iedzīvotājiem, gan apmeklētājiem, kā arī labāka pilsētas sasniedzamība.
Rīgas brīvostas pārvalde un Riga RoPax Terminal parakstīja saprašanās memorandu, lai uzlabotu savienojamību starp Rīgu un Stokholmu un turpinātu attīstīt jauno RoPax termināli Rīgā. Šī sadarbība ir nozīmīgs pavērsiens reģiona transporta nozarē un apliecina visu trīs pušu apņemšanos veicināt inovācijas un izaugsmi, kā arī izpētīt iespējas uzlabot ietekmi uz vidi.
“Rīgai un Stokholmai ir ļoti sena vēsture attiecībā uz sadarbību jūrniecības jomā. Videi draudzīgas un uz nākotni orientētas pasažieru infrastruktūras attīstība, kā arī savienojamības uzlabošana mūsu ostā ir Rīgas brīvostas galvenais stratēģiskais mērķis. Šī memoranda parakstīšana norāda uz mūsu kopīgajiem centieniem risināt esošās un turpmākās vides problēmas, jo sevišķi Baltijas jūras reģionā, vienlaikus veicinot modernas ostu infrastruktūras attīstību un veidojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumus starp mūsu ostām,” akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Arī Riga RoPax Terminal valdes priekšsēdētāja un projekta vadītāja Jūlija Bērziņa norāda, ka “Riga Ropax Terminalkomanda ir gandarīta par šī memoranda parakstīšanu un gaidāmo turpmāko sadarbību: “Tas ir īpaši svarīgi, jo mēs pašlaik strādājam pie jauna pasažieru termināļa projekta Rīgā ar mērķi sākt darbību un uzņemt mūsu pirmos pasažierus 2027. gadā. Šis solis ļaus mums ciešāk sadarboties un piesaistīt Eiropas finansējumu, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus un efektīvāk strādātu kopā, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, tostarp iespēju paplašināt jūras pasažieru pārvadājumus.”
Vēsturiski starp Stokholmu un Latvijas galvaspilsētu Rīgu ir bijis stabils ikdienas jūras transporta savienojums. Kopš 2010. gada no Vertas termināļa Stokholmā tika nodrošināti tā dēvētie RoPax pakalpojumi, pārvadājot gan pasažierus, gan kravas. Pirms Covid-19 pandēmijas jūras ceļu starp Stokholmu un Rīgu katru gadu izmantoja vidēji nedaudz vairāk nekā 700 000 pasažieru. 2020. gada pavasarī kuģniecības kompānija, kas apkalpo maršrutu Rīga-Stokholma, nolēma apturēt pakalpojumu sniegšanu pandēmijas izraisītā lielā pasažieru skaita krituma dēļ, kas padarīja maršrutu finansiāli neilgtspējīgu.
Saprašanās memoranda un topošā kopprojekta mērķis ir arī izpildīt ES programmas Fit for 55 mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas vismaz par 55%.
