Apsardzes un drošības uzņēmumi rēķinās ar ļoti sarežģītu gadu

Kāds Drošības nozaru kompāniju asociācijas uzņēmumiem ir bijis pagājušais gads?

Visi uzņēmumi vēl nav publiskojuši pagājušā gada finanšu pārskatus, bet tiem, kas ir, lielākoties ir redzams pieaugums. Piemēram, "Grifs AG", apgrozījums pērn ir pieaudzis par 3%. Pieaugums nav liels, bet vismaz ir pieaugums, ņemot vērā kopējo situāciju. Apgrozījuma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar privātā sektora izaugsmi, klientu skaita pieaugumu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas ļauj efektīvāk strādāt un uzlabot pakalpojumu kvalitāti.

Tad var secināt, ka, neskatoties uz karu Ukrainā un tā ekonomiskajām sekām, augsto inflāciju, apsardzes kompānijām apgrozījums nav samazinājies?

Kā kuram. Pagājušajā gadā vēl nē, bet, ja skatās uz šā gada prognozēm, tad tās ir daudz pesimistiskākas, ņemot vērā izmaksu pieaugumu, minimālās algas pieaugumu, kas to visu ietekmē. Mēs novērojam tendences, ka klienti skatās un vērtē iespējas, kā samazināt izmaksas par apsardzes pakalpojumiem. Šogad apgrozījuma ziņā gaidāms ja ne kritums, tad skaidrs, ka nebūs izaugsmes.

Galvenais iemesls ir inflācija?

Galvenokārt inflācija. Tā ir "jaunpienācējs" visām apsardzes nozares problēmām. Inflācija un izmaksu pieaugums dara bažīgus par šo gadu. Privātā sektora klienti skatās, kur var ieekonomēt, ietaupīt. Protams, pilnībā bez drošības un apsardzes pakalpojumiem palikt arī nevar, to visi saprot, bet kur ietaupīt un kur kaut ko saprāta robežās samazināt, to gan skatās.

Ēnu ekonomika un negodīgā konkurence ir lielākās problēmas, ar kurām apsardzes nozarei ir jācīnās, turklāt skats ir vērsts lielākoties publiskā sektora virzienā. Publiskais sektors rada galveno augsni ēnu ekonomikai.

Konkursos uzvar zemākā cena, un publiskais sektors joprojām neskatās, kā apsardzes uzņēmumi, kuri tās piedāvā, maksā nodokļus?

Nē, diemžēl. Ir gan atsevišķi iepirkumi, kuros redzam, ka pakalpojuma pircējs ir daudz nopietnāk piegājis tam, kādu pakalpojumu grib iegādāties un kas būtu pretendenti, ko gribētu redzēt, konkursa nolikums ir veidots no dažādiem kritērijiem, bet diemžēl tādi iepirkumi ir retums.

Mēs par to visu laiku runājam. Es kā privātā sektora pārstāvis to nekādi nespēju saprast, kā publiskais sektors, kas operē ar mūsu visu nodokļu maksātāju naudu, var tik vieglprātīgi uz to skatīties. Man augsta līmeņa ierēdņi ir teikuši, ka, ja nebūs zemākās cenas un konkursos nepiedalīsies tie, kas to piedāvā, tad cenas augs un pakalpojums būs dārgāks, bet mums budžetā tādas naudas nav, jo apsardzei ir atvēlēta summa "X" un par tādu pakalpojums arī ir jāpērk. Tā ir pilnīgi ačgārna pieeja. Mēs ar skaitļiem esam rādījuši, ka, ja nebūs zemākās cenas, bet pakalpojums maksās to, ko tas maksā, tad, jā, pakalpojums būs dārgāks, bet nomaksātie nodokļi, ko samaksās godprātīgie uzņēmumi, šo pieaugumu cenā ar uzviju kompensēs. Tas nozīmē, ka publiskajam sektoram nav ilgtermiņa domāšanas un apsardzes nozare tādējādi visu laiku tiek kropļota.

Vai dīvaini nav tas, ka privātajā sektorā iepirkumos nedominē zemākās cenas kritērijs, kas būtu loģiski? Privātajā sektoram tas, vai pakalpojumu sniedzējs maksā vai nemaksā nodokļus, it kā nav tik svarīgi kā valsts vai pašvaldības iestādei.

Privātajam sektoram cena ir ļoti būtiska, īpaši augstas inflācijas apstākļos, kad visi cenšas ieekonomēt, bet tikpat svarīga un reizēm pat svarīgāka ir pakalpojuma kvalitāte. Drošības pakalpojums, līdzīgi kā grāmatvedības, ir ļoti, ļoti svarīgs, jo jebkuram uzņēmumam drošībā var būt ļoti lieli riski. Privātais sektors ļoti labi saprot, ka nekvalitatīvs apsardzes pakalpojums var radīt ļoti lielus riskus un apdraudēt biznesu. Kādēļ gan ko tādu pieļaut? Tādēļ jāizvēlas pakalpojums, kas spēj nodrošināt drošību un minimizēt visus iespējamos riskus. Privātais sektors visos gadījumos ļoti precīzi zina, ko viņiem vajag. Un, ja tomēr nezina, tad privātais ir gatavs investēt izpētē, drošības auditā, lai saprastu, ko tieši vajag, kas ir tas, kas būtu jāsargā, kā to darīt visefektīvāk. Apsardzes kompānija nāk ar saviem risinājumiem, kā to panākt. Valsts sektors to nedara. Tas ir absurds, un esam to skaidrojuši, stāstījuši gadiem.

Valsts iestādei ir summa "X", ko tā atvēlē apsardzes pakalpojumiem, to pašu summu atvēlē arī nākamajā gadā utt. Tā tas notiek gadiem. Bet kāpēc, ko īsti vajag sargāt, tas nav skaidrs. Ir gan arī labie piemēri, proti, Iepirkumu uzraudzības birojs pirms vairākiem gadiem nomainīja fizisko apsardzi uz tehnisko apsardzi, tādā veidā ekonomējot un atrodot labāku risinājumu. Diemžēl lielākā daļa valsts un pašvaldības iestāžu to nedara.

Līdz ar administratīvi teritoriālo reformu mums bija cerības, ka novadi, kas ir lielākas saimniecības, kompleksāk skatīsies uz apsardzes pakalpojumiem, izvērtēs to, kas ir jāsargā, kur ir drošības riski utt. Domājām, ka novadi sludinās vienu vai divus, trīs iepirkumus, nevis "katram šķūnim" taisīs savu iepirkumu. Šādos mazos iepirkumos kvalitatīvu pakalpojumu nav iespējams iegūt, jo lielajām, nopietnajām kompānijām šādi iepirkumi neinteresē, ir vajadzīgs apjoms. Arī pakalpojumu saņēmējs nevar saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, ja tik fragmentēti skatās uz savu saimniecību. Tas ir līdzīgi kā dzīvoklī, ja katrai istabai uzstādītu atsevišķu signalizāciju, ko turklāt pirktu no dažādām kompānijām. Mēs tā nedarām, bet tas ir tas, ko dara pašvaldības. Tas viss rada augsni tam, lai veikli darboņi izmantotu situāciju. Viņi tur redz biznesa iespēju, lielākoties viņi darbojas negodprātīgi, un tas ir maigi teikts. Mēs arī esam saņēmuši pārmetumus, ka reģionos ir problēmas ar apsardzes uzņēmumiem, firmām, nevar saņemt labu pakalpojumu. Tas ir tikai loģiski, ka šādā situācijā nebūs laba un kvalitatīva piedāvājuma, jo tam nav iemesla veidoties.

Vai jums ir aplēses par ēnu ekonomikas apmēriem apsardzes nozarē?

Tādas aplēses īsti nav. Mūsu valstī ir problēmas ar dažādiem datiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atzinis, ka apsardzes nozare ir viena no nozarēm ar ļoti augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, bet skaitļos to īsti nav izteikuši. Skaidrs, ka mēs runājam par miljoniem eiro, kas ēnu ekonomikas dēļ apsardzes nozarē iet garām valsts budžetam.

Ja runājam par apsardzē nodarbināto ienākumiem, tad tie būtiski atpaliek no vidējās algas valstī. 2022.gadā vidējie bruto ienākumi apsardzē bija 735 eiro, kas uz rokas ir ļoti maz. Vai mēs spējam noticēt, ka apsargs par tādu naudu strādātu? Droši vien, ka nē. Tas skaidri parāda, ka ir problēmas. Ja no šiem VID datiem izņem ārā mūsu asociācijas biedrus un vēl pāris uzņēmumus, tad vidējie ienākumi ir vēl zemāki. Tas ir ļoti skaidrs signāls, ka šajā nozarē kaut kas nav kārtībā. Par to liecina arī citi dati. Apsardzes darbības reģistrā, kas ir sācis darbu, kopumā gada sākumā bija reģistrējušies 372 komersanti. Tas nozīmē, ka Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju ir 17 apsardzes firmas. Lietuvā ir septiņas, bet Igaunijā tikai trīs. Tas, ka mums ir tik daudz apsardzes kompāniju, par neko labu neliecina, jo Latvijā tirgus nav tik liels. Ja ir tik daudz apsardzes firmu, tad katrs grib kaut ko nopelnīt, bet kā viņi nopelna?

Apmēram pusei no apsardzes firmām bizness ir publiskais sektors un tā iepirkumi. Viņiem privātā sektora klientu praktiski nav. Tas nav loģiski, jo publiskais sektors un iepirkumi ir visnestabilākais segments, ir tomēr jāveido ilgtermiņa attiecības ar klientiem. Tas nozīmē, ka viņiem ir pārliecība, ka salīdzinoši viegli ir tikt pie iepirkumiem.

Jūsu pieminētais Apsardzes darbības reģistrs tika veidots kā efektīvs mehānisms apsardzes biznesa vides pilnveidošanai. Vai tas strādā?

Diemžēl reģistra ieviešanas process ir stipri ievilcies. Par laimi, šobrīd visi komersanti ir reģistrējušies, pašlaik notiek datu ievade un tālākais process. Paldies Valsts policijai un Iekšlietu ministrijai, ministrijas Informācijas centram, kas, saprotot situācijas nopietnību, bija atsaucīgi šajā procesā, un šī bija tā reize, kad valsts puse ieklausījās tajā, ko saka bizness. Žēl, ka tas notiek ar tik lielu laika nobīdi, bet tomēr labāk vēlāk nekā nekad. Mēs ceram, ka pēc mēneša diviem reģistram vajadzētu normāli funkcionēt un visiem datiem vajadzētu būt pieejamiem, lai tos varētu jebkurš izmantot. Mēs liekam ļoti lielas cerības, ka kontrolējošās iestādes sekos līdzi, izmantos šos datus, analizēs tos un tam sekos kādas darbības. Domāju, ka tiem uzņēmumiem, kas nav pārāk godprātīgi, nāksies daudz ko paskaidrot. Protams, tā nav panaceja, tas neatrisinās visas problēmas, bet noteikti palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku. Daudzus gadus atpakaļ, kad ar šo ierosinājumu nācām, teicu, ka tas visu nozari uzliks kā uz paplātes, visi dati būs redzami un caurskatāmi. Piemēram, kāpēc uzņēmumiem ar līdzīgiem rādītājiem, sociālās apdrošināšanas iemaksas par vienu darbinieku ir tik atšķirīgas. Tas liks uzdot jautājumus un arī būs jābūt atbildēm gan no uzņēmuma, gan no kontrolējošām iestādēm. Tas liks izdarīt secinājumus un arī rīkoties.

Kādi dati būs iekļauti reģistrā?

Piemēram, uzņēmuma darbinieku skaits, objektu skaits, nodokļu nomaksa utt. Agrāk policijai bija vien saraksts ar uzņēmuma nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi un licences numuru, kas neko neizteica. Tagad nāk klāt arī citi dati. Tas ir ļoti svarīgi, piemēram, publiskajos iepirkumos apsardzes pakalpojuma pircējs uzreiz var redzēt, cik konkrētajai apsardzes firmai ir darbinieku, un secināt, vai konkrēto uzņēmumu vai objektu apsardzes firma var apkalpot vai nevar, vai pietiek kapacitātes. Var jau, protams, teikt, ka uzvaras gadījumā pieņems vēl 100 darbiniekus, bet, zinot problēmas darba tirgū, droši vien, ka tas tā nenotiks. Ja firma ar pieciem vai desmit reģistrētiem darbiniekiem pretendē uz nopietnu objektu apsargāšanu, tad tas atkal liek uzdot jautājumus.

2020.gada septembrī Drošības nozares kompāniju asociācija ar VID parakstīja aktualizētu vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences veicināšanas jomā. Asociācija apņēmās sniegt VID informāciju par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, un ar to saistītajiem pārkāpumiem, kā arī veikt aktivitātes nozares darbības sakārtošanā. Vai šādai sadarbībai ar VID ir bijuši rezultāti?

Mēs esam nozare, kas var teikt, ka ar VID mums ir labas attiecības, mēs sadarbojamies un saprotamies. Šo gadu laikā mums ir izdevies VID speciālistiem izskaidrot nozares specifiku, un tas ir ņemts vērā un to VID datu analīzei izmanto. Sadarbība tiešām ir laba, mēs regulāri VID informējam, ja tirgū redzam, mūsuprāt, kādas nelikumības, nekārtības, shēmas. VID to ņem vērā, informāciju apkopo un analizē.

No VID puses represīvākais instruments ir nodokļu audits, taču arī VID atzīst, ka tas ir resursu ietilpīgākais instruments. No mūsu puses redzam, ka pēdējo gadu laikā nodokļu auditu apjoms ir samazinājies, mūsu nozarē pagājušajā gadā nebija neviena. Ja iepriekš katru gadu bija padsmit nodokļu auditi, tad 2021.gadā nozarē bija viens audits, bet 2022.gadā - neviens. Līdz ar to ir jāmeklē citi risinājumi.

Nesen Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisijā tika skatīts likumprojekts, kur VID piedāvā veikt nodokļu uzrēķinu gadījumos, ja uzņēmums maksā mazāk par 80% no nozares vidējās algas. Ir gan virkne citu nozaru, kas pret to iebilst, bet mēs gan ceram, ka šis priekšlikums tiks atbalstīts un ieviests dzīvē, jo redzam, ka mūsu nozarē tas ļautu ātrāk VID ķerties klāt tiem uzņēmumiem, kas liekas aizdomīgi. VID gan arī norāda, ka tas nenozīmēs, ka uzreiz tiek piemērots sods, bet tas liks uzņēmumam paskaidrot, kāpēc maksā mazāk nekā vidēji nozarē. Tas būtu tikai normāli. Vēl labāk būtu, ja šie visi dati būtu publiski. Piemēram, Lietuvā tā tas ir. Lietuvā jebkurš uzņēmums var ieiet datubāzē un apskatīties informāciju par sevi, par savu konkurentu, var paskatīties datus, kā maksā nodokļus katru mēnesi. Jo visi šie dati ir publiskāki, jo grūtāk ir krāpties, grūtāk veidot shēmas, apiet nodokļu maksāšanu. Tas nozīmē, ka uz tevi skatās ne tikai valsts kontrolējošās iestādes, bet arī konkurenti, arī darbinieki. Kaut kādā brīdī jau arī darbinieki sāk aizdomāties, kur es strādāju un vai par mani tiek maksāti nodokļi. Ja tu nespēj to paskaidrot, tad acīmredzami dari kaut ko tādu, ko nedrīkstētu.

Jūsu nozarei tagad būs reģistrs, ir vienošanās ar VID. Vai redzat vēl kādus veidus, kas varētu mazināt ēnu ekonomiku nozarē?

Ņemot vērā to, ka apmēram puse uzņēmumu darbojas tikai ar publisko sektoru, mēs gribētu, lai tiktu pievērsta lielāka uzmanība tam, kā publiskais sektors iepērk pakalpojumus. Ir noteikti vēl liels potenciāls tam, lai nodrošinātu risinājumus, ka publiskā nauda nenonāktu pie nodokļu nemaksātājiem. Un tas nav tikai mūsu nozares stāsts, arī citās nozarēs ir šāda problēma, lai publiskajos iepirkumos varētu piedalīties tikai tie uzņēmumi, kas godprātīgi pilda savas saistības ar valsti.

Mums teorētiski ir Iepirkumu uzraudzības birojs, kas to visu uzrauga. Tas nestrādā?

Iepirkumu uzraudzības birojs uzrauga pašu procesu, skatās, vai pats iepirkumu process atbilst visām normatīvajām prasībām. Es teiktu, ka tā vairāk ir politiskā griba un lēmums, vai mēs kā sabiedrība tolerējam, ka mūsu nodokļu maksātāju naudu savāc jeb "nozog", vai tam nepiekrītam un attiecīgi rīkojamies, lai tie, kas nemaksā nodokļus un nepilda saistības pret valsti, pie publiskās naudas netiek.

Līdz ar tehnoloģiju, mākslīgā intelekta attīstību parādās dažādi jauni risinājumi. Kā tas maina apsardzes nozares darbu?

Tehnoloģijas apsardzes nozari ietekmē jau vairākus gadus, tās attīstās. Privātais sektors arvien vairāk izvēlas tehnisko apsardzi, kas ir balstīta uz tehnoloģijām, bet mazāk izvēlas fizisko apsardzi, kas prasa cilvēkresursus. Fiziskā apsardze paliek arvien dārgāka un arī paliks arvien dārgāka. Šī maiņa notiek, bet tas, ka fiziskā apsardze pavisam neizzudīs, arī ir skaidrs. Vienmēr būs situācijas, kur nepieciešams cilvēks un tehnoloģijas to nevarēs aizstāt.

Nozare kopumā mainās un attīstās. Privātais sektors to vairāk izmanto, bet publiskais sektors kavējas. Arī ar Valsts kontroli savulaik esam runājuši, ka resursus apsardzei publiskais sektors var izmantot daudz racionālāk, ja precīzi zina, ko vajag, un to arī precīzi iepērkot. Arī māju jau nesāk celt tā vienkārši. Ir nepieciešams projekts, izpēte utt. Situācija ir līdzīga. Arī publiskajā sektorā ir nepieciešams veikt drošības auditu, lai saprastu, kas ir mainījies, kādi ir riski un kādi risinājumi nepieciešami.

Kas ir tās nozares vai objekti, kas arī nākotnē nevarēs iztikt bez fiziskas apsardzes, un kurās nozarēs apsargi izzudīs? Piemēram, vai biroju ēkās mūsdienās vispār ir vajadzīga fiziska apsardze vai pietiek tikai ar caurlaižu sistēmu un videonovērošanu?

Jā, daudzās biroju ēkās nomaina fizisko apsardzi uz čipiem, kamerām. Biroju ēkās noteikti maksimāli var aizvietot fizisko apsardzi ar tehnoloģijām. Daļēji tas notiek arī tirdzniecības centros, bet zināmā līmenī cilvēciskajam faktoram tomēr ir jāpaliek. Tas ir kombinēts pakalpojums, kur tehniskā apsardze nāk kopā ar fizisko apsardzi.

Mēs esam rosinājuši, ka, licencējot fizisko apsardzi, līdzīgi, kā tas ir tehniskajai apsardzei, ir nepieciešams arī operatīvās vadības centrs. Pretarguments mūsu ierosinājumam ir tas, ka tas sadārdzinās pakalpojumu un tas nav nepieciešams. Taču šajā jautājumā mēs nonākam pie tā, ka tikai fiziskā apsardze mūsdienās reti kur vairs var būt efektīva. Ja notiek nopietns negadījums, tad ko fiziski viens apsargs var izdarīt? Ja nav atbalsta mobilās grupas, kas noteiktā laika periodā var ierasties uz objektu, tad var vien paslēpties, lai pats neciestu, un saukt policiju, lai tā brauc risināt situāciju.

Tādēļ arī fiziskajai apsardzei ir jābūt kombinētam risinājumam. Šobrīd mēs redzam, ka tieši fiziskās apsardzes licenču skaits ir pieaudzis. Tas liecina par to, ka ir salīdzinoši viegli ieiet šajā segmentā, viegli saņemt licenci un sniegt pakalpojumu, taču mūsdienās "plika" fiziskā apsardze vairs nestrādā.

Kā raksturotu šobrīd esošo pieprasījumu pēc apsardzes pakalpojumiem privātpersonu, privātmāju segmentā? Vai tas ir sarūkošs segments, jo šobrīd, attīstoties tehnoloģijām, viedajām mājām, visa veida videonovērošanai, katrs pats var ierīkot drošības sistēmu?

Privātpersonu segments pieaug. Jā, protams, katrs tagad var ierīkot kādus drošības risinājumus, bet prātīgāk tomēr būtu šajā jomā paļauties uz profesionāļiem. Kādēļ? Jā, es varu savā privātmājā vai dzīvoklī uzstādīt videonovērošanas kameru un redzēt to savā datorā. Bet tajā mirklī, kad redzu, ka tur kaut kas notiek, tieši ko es varu izdarīt? Varu mēģināt skriet, kaut ko darīt, zvanīt policijai, bet īsti tur padarīt neko nevaru. Apsardzes kompānijas ir risinājums. Ja kaut kas notiek, tad var ierasties mobilā grupa un novērts riskus. Privātpersona to izdarīt nevar. Protams, ir jāvērtē situācija. Ja ir vienkārša vasaras māja, tad tur varbūt arī pietiek ar pašu uzstādītu videonovērošanu - ja tur kas notiek, tad to redzi un ar ierakstu ej uz policiju, lai to tālāk risina, bet pašu drošībai labāk tomēr ir izvelēties profesionālu pakalpojumu.

Līdz ar pandēmijas laiku daudz biežāk cilvēkiem ir attālinātais darbs. Vai tas nav mazinājis pieprasījumu pēc apsardzes pakalpojumiem, jo, ja jau pats vairāk esmu mājās, tad tik ļoti nav jāsatraucas?

Īsti nē, jo mēs redzam privātpersonu segmentā pieaugumu. Cilvēki tomēr dodas ārpus mājas garākos vai īsākos izbraucienos, un mājoklis paliek bez uzraudzības. Otrā pusē ir zagļi un laupītāji, kas ļoti rūpīgi tam gatavojas, analizē, ko cilvēki dara, kad pamet māju, kur dodas. Tās nav nejaušības. Gan mūsu novērojumi, gan policijas dati liecina, ka neplānotus noziegumus veic lielākoties narkotisko vielu atkarīgi cilvēki, tie ir spontāni gadījumi. Piemēram, daudzdzīvokļu mājā iekļūst kāpņutelpā un rausta visas durvis pēc kārtas, varbūt kādas būs vaļā. Ja tās ir vaļā, tad koridorā pirmo ko redz, to paķer un aizskrien. Tās nav plānotas zādzības. Savukārt profesionāli zagļi zādzībām gatavojas rūpīgi, un pienāks tā reize, kad nebūsi mājās.

Arī zagļi kļūst gudrāki līdz ar tehnoloģiju attīstību. Vai ir tendences, kā apiet drošības sistēmas?

Drošības risinājumi ir ļoti kompleksi. Ja cilvēks pats grib kaut ko darīt, tad, visticamāk, ieviesīs vienu divus rīkus, nevis domās kā drošības specialists, kurš ievieš vairāku līmeņu drošību. Protams, gan zagļu pusē, gan drošības risinājumos tehnoloģijas attīstās, un tā ir nebeidzama cīņa. Drošības risinājumi tomēr nodrošina to, ka tas prasīs ilgāku laiku, ja kāds grib ielauzties mājoklī, un, otrkārt, ja mājoklis ir iegādāts ar bankas finansējumu, tad arī ir prasības par apdrošināšanu un drošības līmeņa prasības. Tas ir ļoti būtiski, un tad jau tā vairs nav tikai iegriba, bet apdrošināšanas prasība. Mājokļa drošība ir tādēļ, lai mums pašiem būtu sirdsmiers. Mums dzīvē ir pietiekami daudz lietu par ko satraukties, tad kāpēc vēl satraukties par drošību mājoklī. Domāju, ka arī tādēļ pieprasījums pēc apsardzes pakalpojumiem privātpersonu segmentā nav mazinājies.

Vai redzat tipiskākās kļūdas, ko drošības ziņā pieļauj gan uzņēmumi, gan privātpersonas? Piemēram, sociālie tīkli, kur, paziņojot par savu atrašanos vietu visiem draugiem, tu to paziņo arī tiem, kas grib ielauzties tavā mājoklī.

Tā ir, un tie ir arī ieteikumi, ko vienmēr publiski esam stāstījuši, īpaši šobrīd, kad sākas atvaļinājuma sezona un cilvēki ceļo. Protams, ļoti gribās visiem paziņot, ka dodies atvaļinājumā, ka tagad es esmu lidostā, tagad es esmu tur un tur… Tādējādi cilvēks sev uzliek papildu nevajadzīgus riskus. Lai kā jums liktos, ka nevienam neesam interesanti, izņemot draugus, tas tā nav. Tie, kas nopietni gatavojas zādzībām, to redz. Īpaši tiem, kam mājokļos ir lietas, ko zagt, tam vajadzētu pievērst uzmanību un izvērtēt informāciju, ko publicēt sociālajos tīklos.

Vai un kā līdz ar inflāciju ir mainījušās apsardzes pakalpojumu cenas?

Cenas ir cēlušās, bet es teiktu, ka minimāli. Viennozīmīgi cenas pakalpojumiem nav cēlušās proporcionāli tam izmaksu pieaugumam, kas ir uzņēmumiem. Ja cenas augtu tādā līmenī, tad noteikti tirgus to neakceptētu. Atkal jau atgriežamies pie tā, ka pelēkā zona apsardzes nozarē ir tik liela, ka jārēķinās, ka blakus ir uzņēmumi, kas "optimizē" nodokļus un maksā algas aploksnēs, tādējādi spējot nodrošināt labāku cenu.

Kādas ir prognozes par cenu izmaiņām turpmāk? Vai cenu kāpums turpināsies, ņemot vērā, ka izmaksu daļa nesamazinās?

Domāju, ka cenas turpinās augt. Cik strauji, to mēs pašlaik nevaram pateikt. Privātajā un publiskajā sektorā cenu līmeņi ir dažādi, un publiskajā sektorā apsardzes cenas ir neadekvātas. Veselības aprūpē ir tieši tā pati problēma, ka pakalpojums tiek sniegts par zemākām izmaksām, nekā tas reāli maksā. Šīs situācija zināmā mērā kropļo arī privāto sektoru, jo dzirdam runas no biznesa pārstāvjiem par cenu samazināšanu, jo arī viņi redz, ka publiskajos iepirkumos pakalpojumi ir stipri lētāki.

Kāda ir situācija ar darbiniekiem un darbaspēka pieejamību nozarē?

Problēmas ar darbaspēku nozarē ir jau vairākus gadus, darbinieku trūkst. Mēs arī novērojam, ka apsardzē nepieciešamo darbinieku skaits sarūk, jo pieaug tehnoloģiju izmantošana. Mēs vairākus gadus runājam par darbinieku trūkumu un nepieciešamību to risināt, īpaši tādēļ, ka apsardzes nozarei nav iespējams importēt darbaspēku. Likumdošanā ir prasība pēc latviešu valodas zināšanām, tādēļ der tikai vietējais darbaspēks. Darbaspēka trūkums jau nav tikai mūsu nozares problēma. Viens no risinājumiem ir tehnoloģijas, tās tiek ieviestas, lai mazinātu nepieciešamību pēc darbaspēka.

Kā nozarē mainās darbinieku skaits līdz ar automatizāciju, modernizāciju, piemēram, vairs tik ļoti nav nepieciešami fiziskie apsargi, bet vairāk IT cilvēki?

Ir nepieciešami gan tādi, gan tādi darbinieki. Ir darbinieki nepieciešami, kas strādā ar tehnoloģijām, operatīvās vadības centros, bet ir nepieciešami arī sportiski, atlētiski darbinieki, kas spēj reaģēt, doties ātri uz izsaukumu un novērst konfliktsituācijas. Šajā nozarē tehnoloģijas nevarēs nākotnē aizvietot visu darbaspēku.