Uzņēmumi ir pesimistiski par klientu maksātspēju nākamajos 12 mēnešos

Kādi ir secinājumi pēc jaunākā ikgadējā pētījuma "Eiropas maksājumu ziņojums"? Par ko liecina galvenie raksturojošie fakti?

Ir trīs galvenie secinājumi. Uzņēmumus ļoti satrauc nākamie 12 mēneši jeb, precīzāk, viņu klientu maksātspēja - vairāk nekā puse (66%) Latvijas uzņēmēju izteikuši bažas par savu klientu spēju laikus samaksāt rēķinu un gatavojas tam, ka nāksies pieredzēt maksājumu termiņu pagarināšanu vai apmaksas kavējumus. Uzņēmumi ar to saskaras jau tagad, bet paredz, ka šādas situācijas nākotnē būs krietni biežākas. Turklāt arī paši uzņēmumi sāk kavēt rēķinu apmaksu saviem piegādātājiem - inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ vairāk nekā puse uzņēmēju Eiropā (53%) pēdējā gada laikā ir likuši pagarināt maksājumu termiņus piegādātājiem. Īpaši bieži tas noticis Igaunijā (61%) un Latvijā (58%), retāk Lietuvā (48%).

Otra lieta ir Baltijas uzņēmēju pesimisms attiecībā uz inflācijas noturību. Deviņi no desmit Baltijas valstu uzņēmumiem uzskata, ka augstā inflācija saglabāsies ilgu laiku un situācija noteikti nemainīsies tuvākajā laikā. Tas ir daudz pesimistiskāk nekā citās Eiropas valstīs. Trešā lieta Eiropas maksājumu ziņojumā ir, ka 75% uzņēmumu kā prioritāti šobrīd nosaka likviditātes saglabāšanu un naudas plūsmas pārraudzību, lai nodrošinātu izdzīvošanu un varētu pilnvērtīgi strādāt.

Ja salīdzina šī pavasara pētījuma datus ar pērn rudenī veikto pētījumu, vai ir redzamas kādas izmaiņas?

Mēs pavasarī veicam pētījumu par uzņēmumu maksājumu paradumiem un finansiālo situāciju, bet rudenī vēršamies pie patērētājiem, lai noskaidrotu, kāda ir viņu maksājumu disciplīna, finanšu pratība u.tml. Jāsaka, ka gan uzņēmēju, gan patērētāju noskaņojums ir ļoti līdzīgs. Jau pagājušā gada nogalē patērētāji norādīja, ka jūtas nedrošāk, ir krietni sliktākā finansiālajā situācijā un tagad pavasara pētījumā to saka arī uzņēmumi, viņi redz finansiālās situācijas pasliktināšanos, pieaug atliktie maksājumi. Tā veidojas ķēdes reakcija - ja man kāds nesamaksā, tad arī man maksājums kādam citam ir jāatliek.

Kas ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pētījumu, ņemot vērā arī to, ka pagājušā gada pavasarī bija tikko sācies Krievijas iebrukums Ukrainā un valdīja lielas bailes, neziņa?

Mēs redzam, ka pesimisms ir saglabājies, īpaši Baltijas valstīs. Ja salīdzinām ar vidējo Eiropas rādītāju, kur septiņi no desmit uzņēmumiem uzskata, ka inflācija nebūs īstermiņa problēma, bet saglabāsies, tad Baltijā šādu uzņēmumu ir krietni, krietni vairāk. Situācija tiek prognozēta tikpat pesimistiski kā gadu iepriekš. Pagājušajā gadā septiņi no desmit uzņēmumiem prognozēja, ka maksājumu kavējumi pieaugs. Tādēļ ļoti daudzi uzņēmumi veica iepirkumu konkursus par parādu atgūšanas ārpakalpojumiem un gaidīja, ka būs ļoti daudz kavētu rēķinu. Realitātē maksājumu kavējumu skaits nebija tik liels. Prognozes par maksājumu kavējumu skaitu bija daudz sliktākas, nekā izrādījās realitātē, bet uzņēmēju pesimisms inflācijas un sadārdzinājuma dēļ ir saglabājies.

Uzņēmumu nākotnes prognozes ir sliktas, bet realitātē nemaz tik slikti nav?

Tā es varētu teikt, uzņēmumi gatavojās lielam parādu apjoma pieaugumam, taču realitātē kavējumi nebija tik lieli.

Apkures sezonas sākumā līdz ar augstajām energoresursu cenām, inflāciju bija lielas bažas par maksājumu disciplīnu, nespēju samaksāt rēķinus gan uzņēmēju vidū, gan mājsaimniecībām. Apkures sezona ir noslēgusies, kādi ir secinājumi par šo ziemu?

Mēs šajā ziemā tiešām novērojām to, ka pieaug vidējā parāda summa, kas tiek kavēta. Tā ir augusi apmēram par 20%, savukārt maksājumu kavētāju skaits ir līdzīgs kā iepriekš. Jāteic gan, ka apkuras sezona vēl nav beigusies. Aprīlī cilvēki vēl saņēma lielus rēķinus par martu, daļējs samazinājums gaidāms maijā un tikai jūnijā komunālo pakalpojumu rēķini būs patīkami mazāki.

Sabiedrībā un medijos daudz tika runāts par to, ka šī būs smaga ziema. Gan pakalpojumu sniedzēji, gan arī parādu atgūšanas uzņēmumi informēja cilvēkus būt piesardzīgiem savos tēriņos, ievērot maksājumu disciplīnu, plus arī valsts sniedza zināmu atbalstu, tādēļ izskatās, ka lielā mērā dārgā ziema ir pārlaista salīdzinoši mierīgi. Jā, atsevišķi parādnieki ir lūguši atlikt maksājumus uz laiku pēc apkuras sezonas beigām, bet katrā ziņā situācija ir daudz labāka, nekā varēja gaidīt. Izskatās, ka iedzīvotāji veiksmīgi pārplānoja savus izdevumus un maksāja rēķinus, īpaši tos, kuru nemaksāšana rada būtiskas sekas, piemēram, mājokļa, apkures rēķini, hipotekārie maksājumi. Šie rēķini vienmēr tiek maksāti prioritāri, jo sekas to kavēšanas gadījumā var būt ievērojamas.

Vai banku likmju kāpums nav vairojis kavētos rēķinus, jo ir atsevišķi kredīti, kuriem ikmēneša maksājums ir tiešām būtiski pieaudzis?

Manuprāt, iepriekš piedzīvotās krīzes ir mūs norūdījušas - gan uzņēmumus piedomāt par savām naudas plūsmām, gan arī iedzīvotājus - plānot savu budžetu. Tas arī ir tas, ko mēs šobrīd redzam, ka visi apzināti pārvērtē savas iespējas, kā maksāt rēķinus, kur tērēt.

Rūpīgi jāseko līdzi, kas notiks finanšu segmentā, jo, pateicoties augstajām "Euribor" likmēm, daudziem kredītņēmējiem būs daudz lielāki izdevumi nekā līdz šim, taču bankas ir ļoti piesardzīgi kreditējušas cilvēkus, piešķirot kredītus tiem, kas to var atļauties. Iespējams, šiem cilvēkiem nāksies pārskatīt citus savus tēriņus, bet vismaz pagaidām nav novērojams kavētu maksājumu vilnis šajā segmentā.

Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijas iedzīvotājiem nav tik daudz kredītu un parādu, kas radītu spiedienu uz mājsaimniecību budžetu, bet, protams, arī ienākumu līmenis ir daudz zemāks un par mājokli un pārtiku maksājamā summa ir proporcionāli lielāka pret ieņēmumiem, it īpaši cilvēkiem ar zemākiem ieņēmumiem.

Ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju pēc visu obligāto rēķinu samaksas paliek pāri mazāk par 20% ienākumu. Trešdaļai (30% ) - vairāk nekā puse no algas. Turklāt dažas sociālās grupas ir neaizsargātākas: sievietēm Latvijā pēc visu obligāto rēķinu apmaksas vidēji paliek mazāk ienākumu nekā vīriešiem.

Šī brīža situācija, piemēram, no pandēmijas krīzes atšķiras arī ar to, ka cenu kāpums ir ievērojami paplicinājis ne tikai cilvēku ikmēneša ieņēmumus, bet arī uzkrājumus. Ja pandēmijas laikā visi iekrāja, jo nebija kur tērēt, tad pašreizējā situācija ir likusi šo naudu diezgan patērēt. Tādēļ arī uzņēmēju un patērētāju prognozes ir pesimistiskākas, jo šobrīd ir iztērēti iekrājumi un dzīve ir sadārdzinājusies. Ja prognozes par ilgstošo inflāciju piepildīsies, tad rēķinu apmaksa nākotnē būs vēl grūtāk izmanevrējama.

Maksājumu disciplīnai tuvākajos mēnešos nav iemesla uzlaboties?

Domāju, ka nē. Arī valsts atbalsta programmas samazinās, jo arī valstij ir jādomā par savu parādu. Viennozīmīgi, ka sadārdzinājumu mēs izjūtam visi un uzņēmumi nespēj pilnā apmērā ar algām šo sadārdzinājumu kompensēt, līdz ar to iedzīvotājiem kļūst grūtāk sabalansēt savu budžetu. Tādēļ arī uzņēmumi prognozē, ka nākamie 12 mēneši būs ļoti grūti.

Minējāt, ka komunālie, hipotekārie maksājumi ir tie rēķini, ko iedzīvotāji samaksā vispirms. Kas ir tie rēķini, kas visbiežāk tiek kavēti?

Protams, ka cilvēki prioritizē tos rēķinus, kuru neapmaksāšana draud ar sekām, piemēram, pārtrauktu pakalpojumu vai lieliem soda procentiem - mājokļa īres, hipotekārā kredīta, siltuma, elektrības, gāzes un telefona rēķinus. Savukārt, starp rēķiniem vai izmaksām, kuras nepieciešamības gadījumā varētu atlikt, tiek minēti interneta veikalu rēķini, ārstu un veselības aprūpes rēķini, interneta rēķini un izglītības izmaksas.

Kādas ir vidējās parādu summas?

Tas ir atkarīgs no tā, vai parāds ir komunālo pakalpojumu parāds vai parāds finanšu iestādēm. Summas atšķiras krietni - finanšu sektorā vidējais parāda apjoms ir 1000 eiro, bet komunālo pakalpojumu vidējais parāda apjoms ir 200-300 eiro robežās.

Vai uzņēmēju savstarpējo maksājumu vidū ir redzamas kādas tendences, kuru nozaru uzņēmumi ir lielākie maksājumu kavētāji?

Nozaru vidū es tādas tendences neesmu pamanījusi, bet tādas ir vairāk saistībā ar starptautisko piegādi un starptautisko maksājumu kavējumiem. Lielākoties tam pamatā ir atliktie maksājumi, un kavējumi notiek tādēļ, ka kāds cits nav samaksājis. Pandēmijas laikā Baltijas valstu uzņēmumi riskantākos darījumus pārslēdza uz priekšapmaksas nosacījumiem, savukārt starpuzņēmumu maksājumos kavējumi notiek šo kavēto maksājumu ķēdes dēļ. Uzņēmumam nav naudas rēķina samaksai, jo gaida to no sava klienta, kurš kavē samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem. Jaunākā pētījuma dati parāda līdzīgu situāciju, jo Latvijas uzņēmumi pēdējo 12 mēnešu periodā visbiežāk ir saņēmuši lūgumu pēc apmaksas termiņa pagarinājuma tieši no lieliem starptautiskiem uzņēmumiem (72%), kam seko mazi un vidēji uzņēmumi (50%) un publiskais sektors (15%).

Kā ir mainījušies kavēto maksājumu termiņi? Vai pieaug laika periods, kādā tiek atmaksāts parāds?

Tas ir atkarīgs no katra uzņēmuma apmaksas termiņu politikas - vai parādus uz piedziņu uzņēmumi nodod 5, 30 vai 60 dienas pēc kavējuma. Taču uzņēmumi prognozēja, ka jaunu, tikko kavētu parādu būs krietni vairāk. Tas nav piepildījies, tendence tomēr ir tāda, ka parādu skaits nav pieaudzis, bet par 20% ir pieaugusi parādu summa, kas lielākoties ir izskaidrojama ar inflāciju.

Savukārt, Eiropas maksājumu ziņojuma dati ļauj secināt, ka atkarībā no klientu veida ir nelielas izmaiņas rēķinu apmaksas termiņos, bet tendence joprojām ir līdzīga kā pirms gada - patērētājiem ir īsāki apmaksas termiņi un attiecīgi arī dienu skaita ziņā nedaudz ātrāka apmaksa, bet uzņēmumi un klienti no publiskā sektora rēķinus apmaksā vēlāk nekā norādītajā termiņā. Starpību starp rēķinā norādīto termiņu un faktisko rēķina apmaksas brīdi sauc par apmaksas plaisu, un Latvijas uzņēmējdarbības vidē šī plaisa ir līdz pat 16 dienām. Vidēji uzņēmumi visbiežāk saņem samaksu 31-50 dienu laikā, kaut gan termiņš biežāk ir 21-30 dienas.

Vai starp Baltijas valstīm ir kādas atšķirīgas tendences uzņēmumu vidū?

Inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ daudzi uzņēmumi Eiropā (53%) pēdējā gada laikā ir likuši pagarināt maksājumu termiņus saviem piegādātājiem. Īpaši bieži tas noticis Igaunijā (61%) un Latvijā (58%), retāk Lietuvā (48%). Šis ir nelabs signāls ekonomikai - ja uzņēmēji sāk kavēt savu rēķinu apmaksu, to piegādātāji nevar norēķināties ar saviem klientiem, un šī ķēdes reakcija ietekmē biznesa vidi un ekonomiku kopumā. Dati gan arī rāda, ka uzņēmēji apzinās šādas savas rīcības ietekmi uz citiem uzņēmumiem un saprot, ka uzņēmējdarbība jāveic sociāli atbildīgā veidā.

Savā jaunākajā uzņēmēju maksājumu disciplīnas pētījumā, Eiropas maksājumu ziņojumā redzam, ka Latvijas uzņēmējiem salīdzinājumā ar pārējiem Baltijas kaimiņiem ir drūmākas prognozes par ekonomikas attīstību nākamajos 12 mēnešos. Piemēram, Latvijā daudz vairāk uzņēmēju (63%) uzskata, ka procentu likmju paaugstināšana negatīvi ietekmēs maksājumus nākamajos 12 mēnešos. Pārējās Baltijas valstīs šādu ietekmi prognozē mazāks skaits uzņēmēju: Lietuvā 55%, Igaunijā 57% aptaujāto uzņēmēju, tuvu Eiropas vidējam rādītājam (56%).

Tāpat katrs trešais Latvijas uzņēmums (66%) uzskata, ka finansiālās grūtībās nonākušie parādnieki ietekmēs ienākošos maksājumus nākamajos 12 mēnešos. Tas ir pesimistiskākais skatījums starp Baltijas valstīm, jo šādu gadījumu prognozē 60% Lietuvas uzņēmēju un 57% Igaunijā. Eiropā tas satrauc 54% uzņēmumu.

Savukārt, "Intrum" veiktajā Eiropas patērētāju maksājumu uzvedības pētījumā pērn gandrīz divas trešdaļas jeb 63% Latvijas patērētāju atzina, ka ir sliktākā finansiālajā situācijā nekā pirms gada. Tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm - Igaunijā savu situāciju kā sliktāku novērtējuši 61%, bet Lietuvā 54%, kamēr Eiropā vidēji 59% iedzīvotāju ziņo par savas finansiālās labklājības pasliktināšanos.

Baltijā inflācija ir visaugstākā starp Eiropas valstīm, tādēļ arī pesimisms ir visaugstākais.

Jā, protams, tas, visdrīzāk, ir galvenais iemesls šādam sentimentam. Arī Eiropā uzskata, ka inflācija tik ātri nemazināsies, taču Baltijā šādi domā daudz vairāk uzņēmumu un patērētāju nekā vidēji Eiropā.

Cik ļoti ir izjūtama inflācijas ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju?

Kopumā iedzīvotāju uzkrājumi ir samazinājušies, iedzīvotāji esošās inflācijas apstākļos jūtas nestabili un neredz, ka inflācija mazināsies. Šobrīd varētu teikt, ka maksājumu disciplīna ir normas robežās, nav šobrīd tendences situācijai krasi pasliktināties, taču, ja inflācija turpinās augt vai pat saglabāsies esošajā līmenī, tad būs pietiekami grūti uzturēt pašreizējo maksājumu disciplīnu. Katrs mēs esam to izjutuši, vienu un to pašu pārtikas grozu pērkot, sadārdzinājums ir ļoti būtisks. Protams, nedaudz ir dusmas, jo ne vienmēr sadārdzinājums ir pamatots. Daudziem uzņēmumiem izmaksu pieaugums ir pamatots, bet ir arī tādi, kas vienkārši izmanto situāciju. Šis ir laiks, kad gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem ir jādomā par savām naudas plūsmām, ienākumiem un izdevumiem, tos pārskatot. Šis ir labs laiks, lai veiktu revīziju. Kopumā iedzīvotāji viennozīmīgi kļūst finansiāli izglītotāki un prot labāk apieties ar naudu, vairāk plāno un kontrolē izdevumus.

Taču pastāv arī otra tendence, it īpaši jauniešu vidū, - mūsu veiktajā Eiropas patērētāju maksājumu uzvedības pētījumā redzam, ka gados jaunāki patērētāji, lai augošo izmaksu dēļ nezaudētu līdzšinējo dzīves kvalitāti, daudz vairāk plāno izmantot "pērc tagad, maksā vēlāk" jeb nomaksas pakalpojumus, kas faktiski ir dzīve uz kredīta. Risks parādās tajā brīdī, kad patērētājs vairs neseko līdzi savām izmaksām, tērē vairāk nekā var atļauties un galu galā sāk kavēt savas saistības.

Kopumā pandēmija mums kā patērētājiem lika ļoti daudz ko pārskatīt un izvērtēt un arī esošā inflācija turpina mūs skolot.

Vai un kādu ietekmi tas viss ir atstājis uz parādu piedzinēju tirgu? Kā parādu piedziņas tirgus pēdējā gada laikā ir mainījies?

Šā gada pavasara pētījumā mēs pirmo reizi aprēķinājām, cik uzņēmumam izmaksā "gaiņāt" savus parādniekus. Aplēses liecina, ka uzņēmuma parādnieku meklēšana, sazināšanās ar tiem vidēji izmaksā 4600 eiro. Tas ir divu mēnešu darbs. Kopumā tie ir vairāk nekā 500 miljoni eiro gadā, ko Latvijas uzņēmumi kopā paši tērē parādnieku "meklēšanai".

Uzņēmumi tiešām, bažījoties par to, ka masveidīgi varētu pieaugt parādnieku skaits, izsludināja konkursus un tajos prognozēja kavētāju skaita un parādu apjomu pieaugumu. Realitātē gan parādu skaits nav tik ļoti pieaudzis un maksājumu disciplīna ir bijusi salīdzinoši laba. Bijām vairāk sabijušies, nekā vajadzētu būt.

Tas viss radīja situāciju, kas konkurences rezultātā saasinājusies tieši pēdējā gada laikā - publiskajā sektorā pirmstiesas parādu atgūšana klientiem tiek sniegta bez maksas un attiecīgi parādu atgūšanas uzņēmumi atlīdzību par savu veikto pakalpojumu saņem tikai no likumā paredzētajām parādu atgūšanas izmaksām, ko sedz pats parādnieks. Jāpiebilst, ka parādu atgūšanas izmaksas, kas Latvijā ir regulētas ar Ministru kabineta noteikumiem, jau daudzus gadus nav pārskatītas, lai gan pakalpojumu izmaksas, protams, ir augušas (kaut vai pasta vēstules nosūtīšana). Saprotams, ka parādu atgūšanas izmaksu palielināšana nav populārs temats, taču kādā brīdī tas būs jārisina. Bet manis aprakstītā situācija, ka publiskā sektora klienti neko nemaksā par savu parādnieku apkalpošanu, nozīmē vien to, ka parādu atgūšanas uzņēmumi daudz skrupulozāk piedzen parādu atgūšanas izmaksas no parādniekiem.

Vai var teikt, ka parādu piedzinējiem darba apjoms arī pieaug?

To šobrīd es nevarētu teikt, jo šā gada pirmajā pusgadā apjoma ziņā ir pieaugums tikai par 1%, summas gan ir lielākas. Parādu piedzinējiem darba apjoms nav īpaši pieaudzis, tādēļ var teikt, ka parādi tiek maksāti labi.