Mākslīgais intelekts gan biedē, gan uzjautrina: kas notiks tālāk?

Droši vien pat tie, kas internetam un datoram apzināti atvēl pēc iespējas mazāk laika, būs dzirdējuši par mākslīgo intelektu (MI), kas iemācījies zīmēt, sarunāties un arī paveikt dažus darbus mūsu vietā. Martā ASV bankas “Goldman Sachs” ekonomisti nāca klajā ar aplēsēm, ka 18% darba vietu pasaulē varētu automātiski veikt ar MI. Viņi gan mierina, ka lielākoties šīs tehnoloģijas papildinās cilvēku darbu, nevis aizstās, tāpat radīsies jaunas darba vietas.

MI zvaigznes

Vienas no populārākajām jaunajām MI izpausmēm ir “DALL-E” un “ChatGPT”. Pirmais ir tīmekļa vietne, kas no cilvēka ievadītiem atslēgvārdiem, mēģinot tos izprast, prot izveidot attēlus, pāris eksperimentālā kārtā ilustrācijām ir izmantojusi arī “Kas Jauns Avīze”.

Otrais ir programma, kas prot salīdzinoši izsmeļoši atbildēt uz cilvēka uzdotiem jautājumiem. Papildus tam šis sarakstes robots jeb čatbots arī mācās no sarunām, kurās piedalās.

Varētu rasties iespaids, ka kas tāds jau sen pieejams virknē uzņēmumu un iestāžu mājaslapu, piemēram, bieži vien kaitinošie virtuālie asistenti. Tomēr prāta spējās un darbības principos “DALL-E” un “ChatGPT” ir nesalīdzināmi jaudīgāki.

“DALL-E”, tā pēctecis “DALL-E 2” un “ChatGPT” zinātāju aprindās ir saukti par dziļās mācīšanās modeļiem. To spēja pakāpeniski izprast pasauli iesākumā var šķist biedējoša.

Sacer e-pastus, tekstus un mūziku

Viss augstākminētais gan var tikt nodēvēts par izklaidēšanos, taču MI jau labu laiku tiek izmantots arī daudz produktīvāk. Šobrīd īpaši moderni ir lietot ar tekstu strādājošos MI rīkus, lai liktu savā vietā sarakstīt, piemēram, e-pastu vai reklāmas tekstu.

Varētu šķist, ka dabūt ārā ko jēdzīgu nav viegli, līdzīgi kā ar pirmajiem automātiskajiem tulkiem internetā, taču pasmieties par MI izveidoto atbildes e-pastu kā par “Google Translate” kļūdām, visticamāk, nevarēs. Šo rīku spēja komunicēt cilvēka manierē ir patiesi pārsteidzoša. Un pavēlēt MI izveidot tekstu nav tik grūti, vienkārši cilvēcīgā runas manierē ir jāpalūdz, norādot, kādai aptuveni jābūt atbildei. 

Kuriozi gan pagaidām ir iespējami.

“Ligo, ligo, līgo, Augstā zilā debesī! Zelta graudi uz zemes Zied, kā rudens zvaigznes zied. Ligo, ligo, līgo, Visiem vīriem un sievām! Mēs esam viena sirds, Viens mūžs ir visiem kopā. Šī dziesma ir populāra latviešu tautasdziesma, kas tiek dziedāta vasaras saulgriežu laikā, īpaši Jāņu svētku laikā. Tajā ir izteikts aicinājums svinēt šo laika posmu kopā ar visiem – vīriem un sievām – un kopā baudīt vasaras skaistumu un svinības.”

Šis ir teksts, ko “ChatGPT” izveidoja, atbildot uz latviski ievadītu lūgumu – citēt vienu latviešu tautasdziesmu pēc MI izvēles. Redzam, ka MI samuldējies pamatīgi, taču kaut kāda izpratne par vasaras saulgriežu norisēm Latvijā jau ir uztverama. Nepilnības neattur virkni mārketinga censoņu izmantot šo rīku tekstu veidošanai.

Korektora vietā

“Šobrīd pietiekami veiksmīgi izmantoju dažādus MI risinājumus, kas kā korektors pārbauda manis sarakstītos tekstus. Šāds pakalpojums maksā, to, kā zināms, parasti veic cilvēks ar attiecīgās valodas zināšanām. Man šķita, būs droši šādi paeksperimentēt ar MI rīku lietošanu manā darba ikdienā,” “Kas Jauns Avīzei” stāsta Latvijā bāzētā starptautiski atzītā mikrofonu ražotāja “JZ Microphones” mārketinga vadītājs Andris Zemmers.

Cilvēka veikta angļu valodā rakstīta teksta pārbaude tikmēr izmaksātu ap 20 līdz 30 eiro stundā, bet internetā ir pieejami bezmaksas rīki. “Mēdzu arī palūgt MI rīkam nākt klajā ar savām idejām, kā uzlabot kādu teksta pieteikumu vai tā daļu vai pat radīt saturu. Daru to piesardzīgi, atbildīgi, un pagaidām nav nācies vilties,” piebilst Zemmers.

Pietiekami apbrīnojami ir arī mēģinājumi ļaut MI sacerēt un aranžēt mūziku, kā, piemēram, “AIVA – I am AI”, ko radījis rīks “Artificial Intelligence Virtual Artist” (Mākslīgā intelekta virtuālais komponists). Tas specializējas tieši kinofilmu mūzikā, un mašīnas garadarbus var novērtēt vietnē “YouTube”.

Skaidro eksperts

Aprīļa sākumā mediji ziņoja par vēstuli, kuru esot parakstījis ASV tehnoloģiju magnāts Īlons Masks un vēl ap 1800 līdzīgu prātu. Šie zinātnieki un inženieri it kā atklāti vērsušies ar aicinājumu ieturēt pauzi ar strauju MI attīstību, kā iemeslu minot dažādus riskus.

Kopš tā laika virkne parakstu izrādījās viltojumi, daudzi nolieguši savu iesaisti vēstules tapšanā. Tomēr ir saprotamas viltus vēstules veidotāju bažas. MI straujā attīstība tik tiešām liek uzdot jautājumus. Cik ļoti tas tuvākā nākotnē apdraudēs virkni profesiju? Kā ietekmēs drošību internetā un jebkur citur, kur tiek izmantotas digitālās tehnoloģijas ar interneta funkciju? Vai MI spēj pāraugt par kaut ko cilvēkam draudīgu?

Arī jautājums, kas tad īsti ir un kas nav MI, ir pilnībā vietā. Lai gūtu skaidrību, vērsāmies pie viena no Latvijas zinošākajiem speciālistiem šajā jomā – Elektronikas un datorzinātņu institūta direktora, datorzinātņu doktora Modra Greitāna.

Vienkāršos vārdos, atbildot uz jautājumu, kas ir mākslīgais intelekts, eksperts saka: “Tas ir šobrīd ļoti bieži lietots termins dažādās dzīves jomās, bet vienotas definīcijas tam nav. Es to skaidrotu ļoti vienkārši: mākslīgais intelekts sastāv no diviem vārdiem – mākslīgais nozīmē cilvēku radīts, intelekts nozīmē spēju rīkoties cilvēkveidīgi saprātīgi. Tālāk jau atkarīgs, kā nu kurš šo interpretē.”

Greitāns stāsta: “Žurnālisti to bieži vien interpretē kā sevi apzinošas cilvēku radītas sistēmas, robotus, programmas, kas spriešanas spējās ir līdzvērtīgas cilvēkam. Zinātnieki to interpretē reālistiskāk – kā datorzinātnes apakšjomu, kurā, iesaistot arī neirozinātnieku, biologu, matemātiķu un citu zinātnes nozaru atziņas, tiek radītas sistēmas, kas, pamatā balstoties uz neironu tīkliem, spēj risināt sarežģītus uzdevumus – tādus kā meklēt objektus attēlos, vadīt automašīnas, veikt dabīgās valodas apstrādi.”

Trešais vilnis

Par MI dzimšanu varot nodēvēt jau pagājušā gadsimta piecdesmitos gadus, kad parādījās pietiekami jaudīgi datori, kas spēja, piemēram, spēlēt dambreti un šahu. Otrais vilnis saistīts ar astoņdesmitajiem gadiem, kad MI tika izmantots tā saucamo ekspertu sistēmu radīšanā.

“Par trešā MI viļņa sākumu var uzskatīt laiku pirms aptuveni desmit gadiem, kad, galvenokārt pateicoties grafiskiem procesoriem un to spējai jaudīgi veikt lielu skaitu reizināšanu, varēja praktiski īstenot dziļo mašīnmācīšanos jeb dziļos neironu tīklus. Šis vilnis vēl aizvien pieņemas spēkā, un katru gadu veidoto MI modeļu apmācības apjoms faktiski desmitkāršojas,” teic Greitāns.

Vai no tā visa jābīstas?

“Tas ir līdzīgs jautājums, kādu var uzdot arī par dažādām citām tehnoloģijām, piemēram, kodolenerģiju, klonēšanu. To var izmantot gan kaitniecībai, gan arī sabiedrības labā,” atgādina zinātņu doktors.

To, ka nākotnē MI varētu izkonkurēt dažādu profesiju cilvēkus, viņš nenoliedz: “Ja mēs runājam par Latviju vai Rietumu sabiedrību kopumā, tad izmaiņas lielā mērā motivē nauda. Ja kādā jomā kļūst lētāk izmantot MI vai robotus, tad arī tajās profesijās cilvēkus aizstāj tehnoloģijas. Ja ir pieejams lēts darbaspēks, kas spēj izdarīt vajadzīgo darbu, un tehnoloģiju ieviešana izmaksā dārgāk, tad arī izmaiņas neseko vai seko lēni.”

Ir arī citi motivējoši apstākļi, piemēram, darbs bīstamos apstākļos, darbi, ko cilvēka prāts nespēj paveikt, piemēram, apstrādāt lielas, vienlaicīgas datu plūsmas.

“Taču kopumā ir jāatceras viena pamatlieta – MI ir tik gudrs, cik gudri tas ir apmācīts, un apmācības process MI norit ievērojami lēnāk un neefektīvāk, nekā to spēj cilvēks. Tomēr ar pamatīgu apmācību atsevišķos uzdevumos MI spēj pārspēt cilvēku, tajā skaitā, piemēram, šahā,” piebilst Greitāns.

Pēta arī Latvijā

Runājot par Latvijas sasniegumiem MI jomā, kā pirmo praktiskā dzīvē jau izmantoto speciālists min uzņēmuma “Tilde” veikumu dabiskās valodas apstrādei.

“MI ir daudzas un dažādas apakšnišas, ne visas no tām prasa milzīgus ieguldījumus kā, piemēram GPT-4 (jau pieminētais sarunu robots – Red.) modeļa apmācība, kam esot iztērēti apmēram 100 miljoni eiro. Latvija veiksmīgi iesaistās Eiropas Savienības pētniecības projektos, kas ir saistīti, piemēram, ar “EdgeAI”. Latviski to varētu tulkot kā periferiālais MI, kas nozīmē, ka MI tiek darbināts ne lielos superdatoros, bet gan arī periferiālās iekārtās, minidatoros,” stāsta Greitāns.

Elektronikas un datorzinātņu institūts jau īstenojis vai īsteno padsmit starptautisko konkursu pētniecības projektus, kas saistīti ar MI un tā izmantošanu robotikā, pašbraucošos auto, medicīnas attēlu, satelītattēlu apstrādē, enerģijas ražošanas un lietošanas efektivitātes uzlabošanā u.c.

Speciālists gan norāda, ka, kā jebkura tehnoloģija, arī MI nav muļķu drošs. Nepareizi lietojot, neatbilstoši apmācot, tiek iegūti rezultāti, kurus sākot uzskatīt par pareiziem var nonākt pie nepatīkamām situācijām.

“Otrs būtisks mīnuss ir, ka šobrīd MI apmācība, kā arī energoefektivitāte ir ievērojami neefektīvāka par cilvēka smadzenēm. Cilvēka smadzenes, veicot visas savas funkcijas, patērē apmēram 20 līdz 40 vatu, bet MI apmācībai tiek lietoti datori, kas patērē daudzus miljonus reižu lielāku jaudu, piedevām krietni ierobežotāka uzdevuma veikšanai,” salīdzina eksperts.

MI apmācība prasa daudz lielāku apmācības datu kopu, nekā cilvēkam nepieciešams. Līdz ar to datorzinātniekiem kopā ar neirozinātniekiem un citu jomu pētniekiem vēl ir ļoti daudz ko darīt, lai MI tuvotos cilvēka intelekta spējām. Bet darbs šajā virzienā notiek arī Latvijā.

Mašīna atbild pilnīgas blēņas

Latvijas ornitologiem un putnu vērotājiem tā arī nav izdevies pārliecināt “ChatGPT”, ka mūsu valsts nacionālais putns ir baltā cielava.

Uz šo jautājumu programma ietiepīgi atbild, ka tas ir baltais ērglis (“Haliaeetus albicilla”), “liels un spēcīgs putns, kas ir ļoti svarīgs Latvijas dabas aizsardzības simbols”, ar lielu nozīmi “Latvijas kultūras un vēstures kontekstā”. Tāda baltā ērgļa gan ne mūsu, ne pasaules faunā nav, un latīniskais nosaukums atbilst jūras ērglim. Programma gan atzīst, ka baltā cielava ir viens no Latvijas nacionālajiem simboliem, taču “ir mazāk zināma starptautiski”.

Uldis Pīlēns režisējis "Limuzīnu"

Uzjautrina arī atbilde, kas ir Uldis Pīlēns – “pazīstams Latvijas teātra un kino režisors, scenārists un aktieris”, dzimis 1947. gadā (patiesībā 1956. gadā), studējis Rīgas 1. medicīnas institūtā, veidojis vairākus nozīmīgus un populārus Latvijas teātra un kino darbus, tostarp režisējis filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Rīgas sargi” un “Pūt, vējiņi!”. “ChatGPT” versijā Pīlēns ir arī bijušais kultūras ministra vietnieks.

Un kas tad ir Jānis Streičs? Pazīstams Latvijas režisors un scenārists, radījis daudzus nozīmīgus un populārus Latvijas kino darbus, tostarp filmas “Četri balti krekli”, “Zirneklīts”, “Starp krastiem”, “Lāčplēsis”. Pēdējā tapa 1930. gadā, sešus gadus pirms Streiča nākšanas pasaulē.

Kombuļu Inese vadījusi TV raidījumus

Jokus mīlot, vaicājām, kas ir Magone Burka un Anete Sončika. Par šādām personām “ChatGPT” nav informācijas, toties ir par Kombuļu Inesi – “pazīstama Latvijas televīzijas personība, kura ir strādājusi kā televīzijas žurnāliste un raidījumu vadītāja. Viņa ir vadījusi populārus televīzijas raidījumus Latvijā, tostarp jauniešiem vērstus diskusiju un izklaidējošus raidījumus, kā arī vairākus sabiedriski svarīgus notikumus”, bijusi arī Latvijas Jaunatnes organizācijas vadītāja.

Jāsecina, ka izmantot “ChatGPT” nopietnu darbu radīšanā ir liels risks pamatīgi saputroties ar faktiem. Nav saprotams, kur šis MI smeļas tik kļūdainu informāciju, jo ir saslēgts ar internetu, tātad viegli var pārkopēt kaut vai “Vikipēdiju”.

Sacer interviju ar Šūmaheru

Vācijā aprīlī skandālu izraisīja viltus intervija ar septiņkārtējo Pirmās formulas pasaules čempionu Mihaelu Šūmaheru, kurš 2013. gadā slēpojot guva smagu galvas traumu un kopš tā laika atrodas komā. Mākslīgā intelekta sacerēto interviju publicēja žurnāls “Die Aktuelle”, un redaktorei Annei Hofmanei šī inovācija maksāja darbu. Izdevējs, mediju grupa “Funke” atvainojās Šūmahera ģimenei. Droši vien, ja būtu intervēts Napoleons, Elviss Preslijs vai cita vēsturiska persona, reakcija nebūtu tik asa.

Datorprogramma uzvar fotokonkursā

Prestižā fotokonkursa “Sony World Photography Award” žūrija apmuļķota ar mākslīgā intelekta radītu fotogrāfiju “Pseidomnēzija: Elektriķis” (“Pseudomnesia: The Electrician”). Tā bija atzīta par labāko radošajā kategorijā (papildus noteiktajām nominācijām), un uzvaras laurus piešķīra Vācijas fotomāksliniekam Borisam Eldagsenam. Viņš atteicās no balvas, atzīstoties, ka autors ir datorprogramma. Eldagsens esot gribējis pārbaudīt žūrijas darbu un rosināt diskusiju par fotogrāfijas kā mākslas nākotni. Foto pilnībā radījis algoritms saskaņā ar uzdoto uzdevumu.

Rīgā ar pacientiem runā robots

Rīgas 1. slimnīcā radīts Baltijā pirmais mākslīgajā intelektā balstīts sarunrobots medicīnas iestādei.

Pērn slimnīca uzsāka sadarbību ar tehnoloģiju uzņēmumu “Tilde”, lai paplašinātu vairāk nekā pirms diviem gadiem ieviestā virtuālā asistenta Maijas darbības.

Šobrīd Maija spēj rakstīt un atbildēt uz jautājumiem reāllaikā ar čata palīdzību par ārstu pieņemšanām, attēlot pieņemšanas kalendāru, vietu, kur un kad pieņem speciālisti, kur novietot auto, kā ērtāk atrast reģistratūru, kā sagatavoties izmeklējumiem un cik tie maksā.

Virtuālais asistents ik dienu sniedz atbildes uz 70 līdz 100 pieprasījumiem, pieejams jebkurā diennakts laikā, izmanto saprotamu un vienkāršu latviešu valodu. Sākotnēji Maija sūtīja īsziņas un veica robotizētos zvanus, lai atgādinātu par pacientu pierakstiem. Virtuālais asistents vienā sekundē spēj nosūtīt astoņas līdz desmit īsziņas un tikpat daudz robotizēto zvanu.

Ik gadu vidēji Latvijā aptuveni 20% pacientu neierodas un arī laikus neatsaka pierakstu uz pakalpojumu, lai to varētu izmantot cits. Rīgas 1. slimnīcā šis rādītājs samazināts līdz trim procentiem.

Mākslīgais intelekts izglābj dzīvību

Lielbritānijā sieviete, kas piedalījās pētījumā, kurā izmantots mākslīgais intelekts zarnu vēža atklāšanai, ir brīva no šīs slimības pēc laikus veiktas operācijas. Džeina Tailere (75) piedalījās pētījumā “Colo-Detect”. Mākslīgais intelekts mediķim, kas veica kolonoskopiju, norādīja uz potenciāli problemātiskiem audiem, kurus ar cilvēka aci nevar pamanīt.

Mēneša laikā noorganizēta operācija un izņemts viss ļaundabīgais apgabals, kopš tā laika vēzis nav atgriezies. Zarnu vēzis ir klusi noritoša slimība, līdz ar to bieži vien to atklāj novēloti. Resnās zarnas vēzis ir trešais biežākais vēža veids Latvijā un daudzviet pasaulē. Tam pat gadiem ilgi var nebūt simptomu, tāpēc ir īpaši svarīgi veikt diagnostiku.