Iedzīvotāji identificējuši trīs galvenās problēmas, kas gada vēsajā laikā pamatīgi palielināja izmaksas
Noslēdzoties kopš gadsimtu mijas dārgākajai apkures sezonai, liela daļa Latvijas iedzīvotāju izvērtē gūto pieredzi, izdara secinājumus par nepilnībām un plāno, kā nākotnē samazināt komunālo pakalpojumu izmaksas. Vismaz trīs ceturtdaļas tirgus izpētes aģentūras Norstat Latvija aptaujāto cilvēku konstatējuši, ka uzlabojumi nepieciešami viņu mājoklim vai arī pašu iemītnieku paradumiem.
No pētījuma rezultātiem izriet, ka iedzīvotāji identificējuši trīs galvenās problēmas, kas gada vēsajā posmā pamatīgi palielināja izmaksas.
23% respondentu saskārās ar bezizejas situāciju – tika saņemti lieli rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, taču to sniedzēju vai pakalpojuma veidu izmainīt nav bijis iespējams vai arī tas bija ļoti sarežģīti izdarāms. Šī problēma bija īpaši aktuāla rīdziniekiem un lielo pilsētu iedzīvotājiem - tajās uz atkarību no pakalpojumu sniedzējiem norādīja 28% aptaujāto.
Gandrīz tikpat daudz cilvēku atzina, ka iepriekš, salīdzinoši lēto energoresursu periodā, pārāk vienaldzīgi izturējušies pret elektrības un kurināmā patēriņu.
Bieži vien palikuši ieslēgti gaismekļi telpās, kurās cilvēki neuzturas, ilgstoši vēdinātas telpas, vai arī tās nevajadzīgi piesildītas. Nepragmatisko attieksmi atzinuši 22% respondentu, solot nākotnē vairāk piedomāt pie saviem paradumiem. Zīmīgi, ka bezrūpīga attieksme raksturīga gados jauniem cilvēkiem, vecumā līdz 29 gadiem.
21% aptaujāto nācās konstatēt, ka viņu apdzīvotais mājoklis nav energoefektīvs, tādēļ taupīšanas centieni nav devuši cerēto efektu. Šie cilvēki ir apņēmības pilni veikt uzlabojumus, lai nākamo apkures sezonu sagaidītu ar mazākiem pārdzīvojumiem. Vēl 5% bijuši spiesti atzīt, ka viņu apdzīvotā ēka ir par vecu vai pārāk sliktā stāvoklī, tādēļ uzlabojumi izmaksās neadekvāti dārgi. Vienkāršāk būtu pārcelties uz citu dzīvesvietu. Savukārt 4% respondentu apkures sezona "atvērusi acis" uz faktu, ko viņi iepriekš nevēlējušies atzīt.
Proti, šie cilvēki mīt krietni lielākos mājokļos nekā viņiem patiesībā nepieciešams, tādēļ nākas maksāt lielas summas par būtībā neapdzīvotu platību.
"Energoresursu sadārdzināšanos finansiāli sāpīgi izjuta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Tomēr skarbā apkures sezona nesa vērtīgas mācības un pamudināja cilvēkus pievērst uzmanību lietām, kuras desmitgadēm ilgi bija atstātas novārtā. To vidū ir mājokļa energoefektivitāte, izvēlētie komunālie pakalpojumi un pašu iedzīvotāju paradumi. Izlemjot veikt uzlabojumus vai mainīt dzīvesvietu un šim nolūkam aizņemoties naudu bankā, sagaida nākamais atbildīgais solis – ļoti rūpīgi izvērtēt finansētāju. Augsto procentu likmju dēļ bezatbildīgi izvēlēts aizdevums rezultēsies par vairākiem desmitiem eiro lielākos ikmēneša maksājumos. Tādēļ saprātīgi būtu izskatīt pēc iespējas vairāk piedāvājumus un izvēlēties patiesi izdevīgāko," iesaka Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Aptaujas dati rāda, ka tikai 21% Latvijas iedzīvotāju bija pienācīgi sagatavojušies ziemai vai arī dzīvo energoefektīvā mājoklī, tādēļ izmaksu kāpumu pārlieku neizjuta.
