Ap 2030. gadu Baltijas valstis varētu sākt elektroenerģijas eksportu

Esat paziņojuši par 700 miljonu eiro investīcijām Latvijā un 1,3 gigavatu (GW) jaudas sasniegšanu 2030. gadā. Vai varat precīzāk aprakstīt, cik un kādus projektus plānojat īstenot?

Šobrīd mēs vēl nevaram atklāt konkrētus projektus un to atrašanās vietas, bet kopumā ir paredzēts uzstādīt trīs veidu atjaunojamās zaļās enerģijas parkus - sauszemes vēja, saules un hibrīda, kas apvieno saules un vēja enerģiju, izmantojot vienu tīkla savienojumu un nodrošinot vairāk enerģijas ar to pašu infrastruktūru.

Jūs arī esat minējuši, ka pirmais projekts varētu sākt darbu jau 2025. gadā? Kur tas atradīsies?

Jā, esam teikuši, ka 2025. gadā sāksim ražot elektrību, kas nozīmē, ka Latvija saņems pirmo zaļo enerģiju no "Ignitis" realizētajiem projektiem. Taču joprojām mēs neatklājam konkrētas atrašanās vietas, jo kā biržā kotēts uzņēmumus mēs par katru projektu un ieguldījumu vispirms ziņojam biržai, lai visa informācija vienlaicīgi sasniegtu mūsu investorus ne tikai Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, bet arī ASV un citur pasaulē.

Vai varat atklāt, kāda būs plānoto zaļās enerģijas parku vidējā jauda?

Tie būs industriālā mēroga lielie parki, piemēram, saules parka jauda būs mērāma simtos megavatu, un tāpat vēja un hibrīda parku jaudas būs ievērojamas. Kā jau iepriekš esam ziņojuši, kopējā projektu jauda, kas šobrīd jau ir attīstības stadijā, būs aptuveni 600 megavati saules un vēja enerģijas.

Vai šo projektu attīstībā sadarbojaties arī ar kādiem Latvijas uzņēmumiem?

Projektu realizācijā sadarbība parasti ir nepieciešama, jo mums ir ne tikai jāsagādā saules paneļi, vēja turbīnas un masti, bet notiek arī būvniecības darbi. Parasti ir jāveido ceļi, jāveic citi sagatavošanas darbi, tādēļ arī Latvijas uzņēmumi no šīm investīcijām gūs papildu līgumus un darbu. Paralēli mēs palielinām savu komandu Latvijā un tikko atvērām jaunu "Ignitis" un "Ignitis Renewables" biroju. Mēs Latvijā aktīvi meklējam ar enerģētiku saistītus cilvēkus darbam atjaunojamās enerģijas projektiem un arī pārdošanai.

Minējāt, ka pirmo elektrību no šiem projektiem Latvija sāks saņemt 2025.gadā. Vai darbs pie projektiem jau ir sākts?

Attīstība notiek vairākos posmos, un ir darbi, kas jau paveikti. Fiziski būvniecība vēl nav sākta, bet to plānojam drīzumā.

Šogad?

Jā.

Vai plānojat piedalīties Latvijas "Elwind" projekta un citu jūras parku vietu izsolēs?

Jā, mēs jau esam teikuši, ka mūsu interese par jūras jeb atkrastes vēja parkiem neaprobežojas tikai ar Lietuvu. Domājam, ka Latvijā un Igaunijā, īpaši Latvijā, atkrastes vēja attīstības potenciāls ir milzīgs un iespējamā jauda vairākas reizes pārsniedz Lietuvā esošo, tāpēc mēs aktīvi piedalīsimies arī šīs jomas projektos. Šobrīd es nevaru atklāt konkrētus projektus vai konkursus, kuros piedalīsimies, bet varu apliecināt, ka pie atkrastes vēja attīstības projektiem Latvijā mēs aktīvi strādājam.

"Elwind" vēja parks Latvijā plānots Kurzemē, bet Igaunijā - netālu no Sāremā. Vai Igaunijā arī piedalīsieties šajā projektā?

Latvija, Igaunija un Lietuva ir mūsu galvenie tirgi, un visās šajās valstīs mēs plānojam veikt investīcijas un īstenot attīstības projektus.

Tomēr pirmais mēģinājums būs atkrastes vēju parks Lietuvā?

Jā, tā būs pirmā izsole, un mēs uzskatām, ka tā ir laba vieta, kur sākt. Lietuvas atkrastes vēja jaudas potenciāls ir līdz 4,5 GW, kas ir ļoti liels apjoms, taču, ja to salīdzina ar Latvijas potenciālajām jaudām, tad tās ir trīs reizes lielākas - vairāk nekā 14 GW. Tas ir milzīgs potenciāls, ko izzināt un reāli izmantot, lai Latvijā veidotu nozīmīgu enerģijas eksporta nozari, ņemot vērā to, ka iekšējais patēriņš Latvijā ir 10, pat 12 reizes mazāks par tām jaudām, ko no dabas var iegūt un saražot. Tādējādi var teikt, ka norvēģiem ir melnā nafta, bet latviešiem var būt zaļā nafta, ja šo nozari attīsta gan Baltijas jūrā, gan iekšzemē.

Kādu tirgus daļu Latvijā plānojat iegūt?

Zaļās enerģijas jomā, es teiktu, ka mēs būsim starp lielākajiem tirgus spēlētājiem ar ievērojamu tirgus daļu, jau raugoties vien uz to megavatu apjomu, kas projektos ir plānots. Noteikti mēs būsim starp līderiem.

Kur lielākoties plānojat realizēt saražoto elektroenerģiju - vietējā vai eksporta tirgū?

Iesākumā, protams, tas būs vietējais tirgus, jo Latvijā un arī pārējās Baltijas valstīs šobrīd trūkst pieejamas un lētas zaļās enerģijas. Pirmā prioritāte būs vietējā pieprasījuma apmierināšana, un, kad sasniegsim piesātinājumu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tirgos, tad ap 2030.gadu sekos likumsakarīgs nākamais solis pāri palikušās elektroenerģijas eksportam caur sauszemes un jūras savienojumiem uz Centrāleiropu. Un tas ir labi, jo, ja mums tirgū ir skaidrs plāns, kā pēc kāda laika pārdosim jaudas un enerģiju, tas iedrošina investorus, jo ir skaidrs risinājums pāri palikušās jaudas rentablai pārdošanai.

Lai būtu skaidrs, vietējais tirgus jums ir visas trīs Baltijas valstis?

Jā, bet Latvijas birojam galvenā prioritāte ir Latvijas tirgus. Domāju, ka turpmāk varēsim nodrošināt daudz vairāk dažādu produktu un produktu piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat esam ziņojuši, ka ļoti aktīvi investējam elektrotransporta infrastruktūrā visās trīs Baltijas valstīs, kas nozīmē, ka Latvijā dažu gadu laikā tiks izveidoti vairāk nekā 1000 uzlādes punktu. Tā ir mūsu prioritāte, visas trīs Baltijas valstis mēs uztveram vienlīdzīgi.

Ja runājam par elektroenerģijas eksportu, tad kā vērtējat pašlaik Baltijā esošās pārvades jaudas?

Šobrīd Baltijas valstīs, sākot no Somijas, pārvades jaudas ir vairāk vai mazāk labas. Ir jāizveido dažas papildu līnijas starp Igauniju un Latviju, lai samazinātu to, ka var veidoties "pudeles kakla" situācijas starp abām valstīm. Īpaši pagājušajā gadā bija periodi, kad Igaunijā mēs novērojām daudz zemākus cenu līmeņus salīdzinājumā ar Latviju tikai tādēļ, ka trūka jaudas savienojumā starp Igauniju un Latviju. Cerams, ka šī situācija tiks atrisināta.

Ilgtermiņā, kad sasniegsim zaļās enerģijas iekšējā tirgus piesātinājumu un vairāk domāsim par eksportu uz Centrāleiropu, redzam vairākus risinājumus. 2030. gads būs tas brīdis, kad Baltijas valstis sāks eksportēt lieko enerģiju uz Centrāleiropu. Šo enerģiju ir iespēja eksportēt, attīstot atkrastes tīklu. Domāju, ka nākamajam lielajam solim Baltijas valstīs pēc sinhronizācijas projekta ir jābūt atkrastes tīklam, lai savienotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas potenciālu jūrā un nodrošinātu iespēju nogādāt šo enerģiju uz Vāciju un pēc tam uz Centrāleiropu.

Domāju, ka nākotnē galvenais veids, kā enerģija tiks pārveidota, uzglabāta un eksportēta uz nozarēm, būs zaļais ūdeņradis un zaļās degvielas. Ir veikti dažādi pētījumi par efektīvākajiem veidiem, kā transportēt zaļo ūdeņradi, un, visticamāk, tie būs kontinentālie cauruļvadi, kas savienos Somiju un Vāciju, līdzīgi, kā tagad ir dabasgāzes cauruļvadu tīkls, kas savieno Somiju, trīs Baltijas valstis, sasniedzot Poliju un Vāciju. Tas nozīmē, ka vēlāk būs jāpievēršas infrastruktūrai. Taču, lai mēs varētu kaut ko transportēt caur šo infrastruktūru, mums jau šodien ir jāiegulda ražošanas jaudās. Pašreizējās investīcijas ražošanā, jaunās darba vietās, projektu kopējā vērtība ir milzīga, un tās netiek plānotas uz dažiem gadiem, bet gan uz desmitgadēm. Tādēļ mēs redzam milzīgu potenciālu izaugsmei.

Kā jūs kopumā šobrīd varētu raksturot situāciju atjaunojamās enerģijas tirgū Baltijā - vai tirgus drīzumā jau nebūs pārsātināts ar atjaunojamās enerģijas projektiem?

Parasti, kad parādās dažādi tehnoloģiju jauninājumi, pastāv augsts pieprasījums un augstas cenas, tirgos rodas lielāki vai mazāki burbuļi. Es domāju, ka Latvijā - un tāda pati situācija ir Lietuvā un Igaunijā - tirgū jau ir atjaunojamās enerģijas projektu burbuļi. Tie parādījās pagājušajā gadā ļoti augsto enerģijas cenu dēļ. Tas ir neizbēgami, ka daži cilvēki šajos projektos zaudēs naudu. Taču tā ir īstermiņa situācija.

Vidējā un ilgākā termiņā ir skaidrs, ka tiks uzstādīts ļoti daudz atjaunojamās enerģijas jaudu un tiks saražots ļoti daudz enerģijas. Lai gūtu panākumus šajā sfērā, ir jābūt lieliem projektiem, lielam investīciju apjomam, lielam iepirkumu apjomam un zemām kapitāla izmaksām. Procentu likmes šobrīd aug, un kļūst arvien grūtāk un grūtāk finansēt šāda veida projektus. Daudziem cilvēkiem ir projekti ar labu potenciālu, bet viņi nevar tos finansēt. Tādēļ šajā tirgū ar laiku arvien vairāk dominēs tādi lieli spēlētāji kā "Ignitis" un citi, kuriem ir spēcīga bilance, liela komanda un liels darbības mērogs.

Katrā no Baltijas valstīm ir savi lielie enerģētikas uzņēmumi - Lietuvā "Ignitis", Latvijā "Latvenergo" un Igaunijā "Enefit". Tie pēdējā laikā ir ziņojuši par apjomīgiem atjaunojamās enerģijas projektiem. Vai redzat, jūtat interesi arī no citām starptautiskām kompānijām, piemēram, Vācijas, Polijas par Baltijas tirgu un vēlmi šeit sākt darbu?

Jā, daži noteikti būs. Mēs redzam aktivitātes no Vācijas uzņēmumiem, no Dānijas tirgus dalībniekiem, tādēļ tirgus noteikti neaprobežosies tikai ar Baltijas attīstītājiem un Baltijas energokompānijām. Reģionam ir milzīgs attīstības potenciāls. Ārvalstu spēlētāju interese vērtējama pozitīvi, jo, lai apgūtu visu tirgu, ir nepieciešams milzīgs kapitāla apjoms. Pat tādiem lieliem Baltijas uzņēmumiem kā "Latvenergo", "Ignitis" un "Enefit", lai arī ir milzīgas bilances, tāpat tās ir salīdzinoši mazas pret tām investīcijām, kas te ir jāveic. Jauni spēlētāji un konkurence ir apsveicama.

Tātad jūs prognozējat, ka daudziem mazajiem zaļās enerģijas projektu attīstītājiem būs grūti laiki un daudzi neizdzīvos?

Es domāju, ka tikai dažiem paveiksies un tie izdzīvos. Vairumam nāksies pārdot savus projektus vai konsolidēt tos. Kā jau minēju, ir jābūt zemām kapitāla izmaksām, darbības apjomam un labām zināšanām par to, kā līdzsvarot ražošanu.

Latvijā eksperti norāda, ka atjaunojamā enerģija ir ļoti laba lieta, bet mēs arī zinām, ka ir nepieciešamas bāzes elektroenerģijas ražošanas jaudas, kas Latvijā šobrīd ir dabasgāze. Ko Baltijas valstīm darīt ar bāzes ražošanas jaudām?

Mēs pašlaik daudz modelējam, kā līdzsvarot jaudas, jo atjaunojamās enerģijas ražošana nav stabila, un ir jādomā, kā aizpildīt iztrūkumus. Tomēr ir skaidrs, ka tad, kad Baltijas valstīs sasniegs to līmeni, kad atjaunojamo enerģiju varēs sākt eksportēt, būs daudz mazāka nepieciešamība arī pēc bāzes jaudām. Jo mēs vairāk attīstīsim atjaunojamo jaudu klāstu, jo vairāk saruks apjoms, kurš ir jāsabalansē. Tad, kad jāsabalansē būs vien 10-15% no patēriņa, ir daudz veidu, kā to izdarīt.

Pirmkārt, šis reģions ir ļoti labi savienots ar citām valstīm, un vietējā tirgus lielums ir relatīvi mazs, tādēļ var izmantot importu, lai šos 10% sabalansētu. Otrkārt, mēs attīstām papildu uzglabāšanas iespējas, un Lietuvā Kruones hidroakumulācijas elektrostacijā mums ir viena gigavata jaudas kapacitāte, kas darbosies diezgan efektīvi, lai līdzsvarotu sistēmu. Visbeidzot, ir elektrolīze un zaļā ūdeņraža ražošana. Ja ražo zaļo ūdeņradi, to var pārvērst par metānu vai metanolu, kas ir tā pati degvielas molekula, bet izgatavota no zaļajiem resursiem, un ar to var aizstāt dabasgāzi. Tādējādi tālākā nākotnē mēs redzam, ka visām trim Baltijas valstīm nebūs vajadzīga uz fosilajiem resursiem balstīta enerģijas ražošana, lai balansētu sistēmu. Agri vai vēlu Igaunijai nāksies atbrīvoties no degslānekļa, jo tas nav ekoloģiski. Latvijā šobrīd balansēšana notiek, izmantojot dabasgāzi, bet tās apjoms samazināsies, ja saražosim vairāk atjaunojamās enerģijas. Tas pats ir Lietuvā. Tas nozīmē, ka nākamajos 20 gados ir jāpaveic daudz darba un jāiegulda lielas investīcijas.

Gan pagājušajā gadā, gan šogad aktuāls ir jautājums par enerģijas cenām. Kādas ir jūsu prognozes par elektrības cenu līmeņiem šogad?

Ir ļoti grūti kaut ko prognozēt, bet, ja paskatāmies uz statistiku, tirgiem un to, kā tiek slēgti nākotnes līgumi, tad varam prognozēt, ka noteikti būs mazākas cenu svārstības nekā pērn. Pagājušais gads bija lielas nenoteiktības gads. Šis gads tādā ziņā noteikti būs vieglāks, taču cenu līmenis joprojām saglabāsies augstāks nekā pirms kara. Domāju, ka šāds līmenis saglabāsies vēl gadu vai divus un tad normalizēsies. Taču, protams, cenu līmenim ir jāpieskaita inflācija, kas ir bijusi augsta, tādēļ, visticamāk, cenu līmenis vairs nekad nesasniegs pirmskara līmeni.

Vai redzat kādus riskus, kas var ietekmēt elektroenerģijas cenas šogad?

Ne tāda apmēra riskus, kādi bija pagājušajā gadā. Tomēr daudz kas būs atkarīgs no tā, kā Centrāleiropa šogad vasarā piepildīs dabasgāzes krātuves. Visticamāk, tas gan tā neizkropļos tirgu un dabasgāzes cenas, kā tas notika pagājušajā gadā.

Ka jau minēju, šogad ir mazāk nenoteiktības, bet daudz kas būs atkarīgs no iepirkumiem gāzes krātuvēm. Neskatoties uz to, es domāju, ka tirgus patiešām parādīja, ka tirgus likumi strādā, nozares adaptējās dažādajiem cenu līmeņiem un ieviesa energoefektivitātes risinājumus, kas arī normalizēja cenas. Domāju, ka šobrīd reģionā un Eiropā kopumā sistēma ir diezgan noturīga un elastīga.

Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā, aktuālas ir diskusijas par Baltijas valstu desinhronizāciju no elektroapgādes loka BRELL, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. Kas notiks, ja no sistēmas mēs atdalīsimies ātrāk, nekā šobrīd ir paredzēts?

Tas liks justies daudz drošākiem un vairos enerģētisko neatkarību. Mēs tiešām domājam, ka nepieciešamās investīcijas ir jāveic pēc iespējas ātrāk, ir jāsper pēdējie soļi, lai patiešām būtu droši šajā jomā. Interesanti, ka daži iebildumi pret desinhronizācijas paātrināšanu bija saistīti ar to, ka krievi skaidri norādīja - gadījumā, ja valstis desinhronizēs sistēmas, Krievija un Kaļiņingrada pārtrauks piegādāt elektrību, kas var palielināt elektrības cenu. Cenu jautājums vienmēr ir jūtīgs. Taču pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā "Inter RAO" tika sankcionēts visās trijās Baltijas valstīs un Somijā, kas nozīmē, ka piegādes apstājās, un tā arī nav tikušas atjaunotas. Tātad šis šķērslis jau ir pazudis, un vairs nav nekādas vajadzības desinhronizāciju atlikt vai nogaidīt. Es domāju, ka Baltijas valstis ir tam gatavas un tām ir jādara viss iespējamais, lai iegūtu pilnīgu neatkarību un pārņemtu visas enerģētikas sistēmas īpašumtiesības.

Vai jums ir izskaidrojums, kāpēc, piemēram, igauņi ļoti aktīvi iestājas pret to?

Kā es sapratu, viņiem bija dažas tehniskas problēmas. Taču viņi mācās no situācijas un ir gatavi visu procesu paātrināt. Domāju, ka ir īstais laiks, lai paātrinātu enerģētiskās drošības un neatkarības ieviešanu, un tādēļ ir vērts šogad noiet vēl papildu jūdzi.