Reibinošais alkohola bizness ar teroristiem

Ja vēl teorētiski varētu saprast, ka pārtikas vai medikamentu imports/eksports uz un no Krievijas varētu būt pieņemams, lai pie dzīvības noturētu nevainīgos civiliedzīvotājus, tad grādīgie dzērieni pirmās nepieciešamības preču kategorijai nu nav nekādi pieskaitāmi.

Latvijas alkohola upes uz Krieviju

"Alkoholisko sankciju sarakstos", ko nedrīkst eksportēt uz Krieviju, vien ierakstīti ekskluzīvie kolekcijas dzērieni, kuru cena par vienību pārsniedz 300 eiro. Pārējie dzērieni bez problēmām vai arī nelieliem apgrūtinājumiem var mierīgi ceļot pāri Eiropas Savienības un rašistu robežai.

Tā nu Latvijā brūvētie alkoholiskie dzērieni netraucēti plūst uz Krieviju, kaut gan salīdzinot ar pirmskara gadu tā ievērojami sarukusi (pērn uz Krieviju no Latvijas eksportēts alkohols par 140 miljoniem, bet 2021. gadā – par 203 miljoniem eiro). Tas pats attiecināms arī uz Krievijas tuvāko sabiedroto Baltkrieviju – attiecīgi  3,59 miljoni pērn un 5,76 miljoni eiro aizpērn.

Mūsu valsts alkohola ražotājiem produkcijas eksports uz Krieviju ir ļoti nozīmīgs – pērn tas sastādīja vairāk nekā 40% no kopējā alkohola eksporta, bet aizpērn gandrīz 55%. Tomēr tas nenozīmē, ka šis kritums netiek kompensēts. Eksperti norāda, ka Latvijas alkohols Krievijā no Latvijas tiek ievests reeksportā no trešajām valstīm, ir pat aiz rokas pieķerti reeksportētāji tepat mūsu kaimiņos – Lietuvā: pēc dokumentos ierakstīts, ka mūsu miestiņu dzer lietuvieši, bet patiesībā to tempj kaut kur Krievijas sādžā.

To varētu pierādīt statistikas dati, kas liecina, ka gada laikā gandrīz par sešiem miljoniem pieaudzis Latvijas alkohola eksports uz Kazahstānu. Tas būtiski pieaudzis arī uz Turkmenistānu, tāpat neliels pieaugums arī uz Uzbekistānu. Ņemot vērā, ka gan uzbeki, gan turkmēņi savā vairākumā (ap 90%) ir musulmaņi, kuri stingri ievēro islāma priekšrakstus, kas paredz pilnīgu atturību no alkohola, būtu jāšaubās, ka šajās nācijās pēkšņi gada laikā strauji pieaudzis alkoholiķu skaits.

Tai pašā laikā ar latvieši nesmādē krievu vodkas graķīti – gan pērn, gan aizpērn Latvijā ieveda aptuveni vienādu litrāžu Krievijas alkoholu (šņabi, vīnu, alu) – vairāk nekā par 21 miljonu eiro.

Februārī interneta sociālajās vietnēs kārtējo reizi parādījās vairāki Maskavas lielveikalos uzņemti video un foto, kuros varēja redzēt, ka to plauktos glīta rindiņā salikts Latvijā ražotais alkohols – gan Rīgas melnais balzams, gan arī Cēsu un Iļģuciema alus, savukārt atturībniekiem par prieku - Iļģuciema kvass. 

Jauns.lv visos trīs uzņēmumos interesējās, kā tas nākas, ka, neraugoties uz saimnieciskās darbības apsīkumu un iepriekš skaļi izteiktajiem paziņojumiem, krievi bez problēmām var nopirkt viņu nīsto Rietumu grādīgo dziru. Atbildēja vienīgi “Cēsu alus”.

“Cēsu alus”: Pārtraucām sadarbību ar viltīgajiem lietuviešiem

Akciju sabiedrības “Cēsu alus” valdes loceklis Gustavs Zatlers pauda: “No 2022. gada marta mēs esam pārtraukuši eksportu uz Krieviju. Tāpat mēs nesadarbojamies ar Krievijā reģistrētiem uzņēmumiem. Nav eksporta, nav arī ieņēmumu no Krievijas uzņēmumiem.
  
Sadarbošanās ar Krieviju, kamēr notiek karš Ukrainā, nav diskutējams jautājums – gan man personīgi, gan uzņēmuma līmenī tā ir sarkanā līnija - absolūts kara kuģa virziens!”

Runājot par "Facebook" un "TikTok" publicētajiem video no Maskavas lielveikala, kura plauktos redzams "Cēsu alus", Gustavs Zatlers saka: "Produkti Krievijā nonākuši, pārpērkot mūsu produktus Lietuvā. Mēs identificējām atbildīgo firmu "UAB Komoda" un nekavējoties pārtraucām ar viņiem sadarbību, kā arī viņi ir izslēgti no mūsu biznesa loka".

"Ilgezeem": "Tas tā kā būtu viss"

Tā kā "Cēsu alus" plūdumam uz Krieviju priekšā aizbūvēts aizsprosts, bet tas neattiecas uz Iļģuciema alu un Rīgas balzamu.

Par Iļģuciema alus darītavas "Ilgzeem" brūvējumu atrašanos Krievijas veikalu plauktos jau pērn ir interesējies TV3 raidījums "Nekā Personīga", kurš nesekmīgi centies iegūt uzņēmuma viedokli šai jautājumā.

Televīzijai kāda uzņēmuma pārstāve telefoniski paziņoja: "Šobrīd īss komentārs ir tāds, ka "Ilgezeem" savu produkciju piegādā uz vairāk kā 60 valstīm, galvenokārt importa zīmi un visi darījumi mums ir legāli, un šobrīd nekādu citu komentāru mēs nesniedzam. Tas tā kā īsi būtu viss", pat neatbildot uz jautājumu, vai starp šīm 60 valstīm ir Krievija.

Arī saziņā ar Jauns.lv "Ilgezeem" klusēja kā ūdeni, pareizāk gan – kā alu vai kvasu, mutē ieņēmis,  

"Latvijas balzams": ciešā sadarbība ar Krieviju

Arī Krievijas oligraham, miljardierim Jurijam Šefleram piederošais "Latvijas balzams" ("Amber Beverage Group") vairākas dienas nespēja atbildēt uz vienkāršo jautājumu – ko un kāpēc tas eksportē uz Krieviju.

Tai pašā laikā jāsecina, ka "Latvijas balzams" pirms gada, paziņodams, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pārtrauc sadarbību ar Krieviju ir nodarbojies ar acu aizmālēšanu. Pērnā gada martā uzņēmums paziņoja:

"Arī "Latvijas balzams veikali" tīkls apturējis jaunus pasūtījumus Krievijā un Baltkrievijā ražoto preču iepirkšanai. Vēl pirms situācijas saasinājuma šī gada sākumā iegādātos krājumus uzņēmums plāno izpārdot, neīstenojot nekādas mārketinga aktivitātes".

Ka šādam paziņojam pašreiz nav nekāda vērte, liecina ielūkošanās "Latvijas balzama" veikalu tīkla mājaslapā, kur redzams, ka jebkurš var nopirkt Krievijā tecinātu šņabi, kā arī vīnu. Pie tam vodkas "Russkij rezerv mjagkaja" puslitru - par īpašu akcijas cenu, kas no 11,29 eiro nokāpusi uz sešiem eiro.

Līdzīgu reveransu izdarījis arī Krievijas alkoholisko dzērienu tirdzniecības tīkls "Aromatnije miri", kas šobrīd klasisko Rīgas melnā balzama pudelīti nu tirgo nevis par 1248, bet gan 851 rubli.

Savukārt "Amber Beverage Group" mājaslapā minēts, ka uzņēmumam pašreiz ir divi eksporta tirgus partneri Krievijā – “Beluga” un “Altair Group”, pie tam pēdējais uz Krieviju reeksportē arī meksikāņu tekilu. No tā var spriest, ka uzņēmums palīdz tiem alkohola ražotājiem, kuri pa tiešo nevēlas vai nevar savu produkciju eksportēt uz Krieviju.