Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes vadītāja stāsta par riskiem ekonomikā

Mēs atrodamies laikā, kad krīze seko krīzei - pēc pandēmijas sākās karš Ukrainā ar energokrīzi un augstu inflāciju. Kā pēdējā gada laikā ar šo situāciju ir tikuši galā Eiropas kapitāla tirgi?

Pagājušais gads tiešām bija notikumiem pārpilns. Ekonomikas attīstību būtiski ietekmēja iebrukums Ukrainā. Pandēmijas noslēgums un ekonomikas atgūšanās jau veicināja inflāciju, un cenu kāpumu vēl vairāk pastiprināja iebrukuma Ukrainā izraisītais piegāžu šoks. Redzējām ļoti lielas svārstības tirgos. Tomēr tirgus infrastruktūra ļoti labi spēja izturēt šo nestabilitāti. Kopumā tirgi ļoti atbilstoši reaģēja uz mainīgo vidi. Vienlaikus ir skaidrs, ka tirgū riski ir, un pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tie saglabājas ļoti augsti. Tāpat jāatceras augstais parādsaistību līmenis ekonomikās - uzņēmumos, mājsaimniecībās. Jāatceras, ka mēs redzējām ierobežotu likviditāti un augstu aizņemtu līdzekļu izmantošanas līmeni noteiktos sektoros. Tādēļ riska līmenis ir augsts un investoriem ir jāapzinās, ka arī turpmāk var notikt tirgus korekcijas. Tā ir lieta, kura ir jāvēro ļoti uzmanīgi.

Par kuriem sektoriem ir runa?

Piemēram, redzam, ka izmaiņas tajā, kādas procentu likmes ir gaidāmas, ir ietekmējušas obligāciju tirgus. Tas ir rezultējies zināmā kapitāla aizplūšanā no obligāciju fondiem. Vēlreiz ir jāuzsver, ka reakcija bija atbilstoša, bet ir redzams, ka zināma likviditāte šo sektoru pamet.

Pēc elektrības cenu pīķiem Eiropas Komisija sāka runāt par to, ka ir vajadzīga elektrības biržu regulācija, lai novērstu spekulatīvas darbības, kas tos izraisa. Tātad kapitāla tirgos nenotika nekas tāds, kas liktu domāt, ka ir vajadzīga kāda papildu regulācija?

Ja runājam par elektrības tirgiem, tad ģeopolitiskā situācija un problēmas ar gāzes piegādēm tiešām noveda pie ļoti lielām cenu svārstībām. Tādēļ decembra beigās Eiropas Padomē tika pieņemts lēmums par tirgus korekcijas mehānismu, tostarp gāzes tirgum. Arī mums tika lūgts pievērst uzmanību šim jautājumam un ziņot, kādu iespaidu korekcijas mehānisms atstāj uz tirgu kopumā. Pirmo sākotnējo ziņojumu mēs sagatavojām 23.janvārī. Mūsu secinājums bija, ka konkrētajā brīdī neredzam nozīmīgu ietekmi. Taču mēs norādījām arī uz virkni riska faktoru. Piemēram, ja energouzņēmumi pāriet no kapitāla tirgū kotētiem atvasinātiem finanšu instrumentiem jeb derivatīviem uz grāmatvedībā noteiktu derivatīvu vērtību, daži, kuri vēlas izmantot hedžēšanu un pārvaldīt savus riskus, var pamest tirgu vispār vai arī pāriet uz tirgiem, kuri neatrodas Eiropas Savienībā (ES). Līdz ar to pastāv riski, kā tirgi reaģēs uz jauno korekcijas mehānismu.

Eiropā pašlaik ir kapitāla tirgi, kuros ir ļoti lieli tirdzniecības apgrozījumi, un tirgi, kuros tie ir mazi, tostarp Rīgas birža. Vai jūs saskaraties ar to, ka šiem ļoti dažādajiem tirgiem ir visai grūti piemērot vienus un tos pašus nosacījumus un vērtēšanas kritērijus?

Viens no ESMA darba lielākajiem izaicinājumiem un vienlaikus viena no mūsu galvenajām atbildībām ir konsekvence regulējuma noteikšanā un piemērošanā. Vēsturiski Eiropā ir ļoti dažādas kapitāla tirgus struktūras, dažādi tirgus izmēri, taču ļoti svarīgi ir, ka mums ir kopēja pieeja, kā mēs lūkojamies uz kapitāla tirgu, ka mums ir regulācija, kura rada vienotu tirgu kapitālam. Tas automātiski rada lielākus ieguvumus mazākiem tirgiem. Viena no ESMA prioritātēm ir pārliecināties, ka Eiropas tirgiem tiek radīti vienādi nosacījumi un tie tiek ievēroti uzraudzībā.

Laikam nu jau būs septiņi gadi, kopš tiek runāts par Eiropas vienoto kapitāla tirgu. Cik svarīgi ir, lai mēs nonāktu līdz tam un tas tiek iedzīvināts?

Tas ir ļoti svarīgs projekts. Tas ļaus uzņēmumiem piesaistīt finansējumu no kapitāla tirgiem, būt mazāk atkarīgiem no banku sektora. Tāpat tā ir iespēja Eiropas investoriem ieguldīt kapitālu plašākā instrumentu klāstā un saņemt labāku atdevi no saviem ieguldījumiem.

Vienlaikus ir svarīgi, lai mēs nefokusētos tikai uz Eiropas līmeni un lai mēs atbalstītu kapitāla tirgu attīstību arī reģionālā un lokālā līmenī. Tas iet roku rokā, un Eiropai ir jābūt spēcīgai arī reģionāli.

ESMA atbalsta vienotā kapitāla tirgus projektu, un ir jau sperti noteikti soļi. Panākta vienošanās par virkni iniciatīvu, kas tiks ieviestas nākamo gadu laikā. Piemēram, Eiropas vienotais piekļuves punkts un reformas, kā sniegt informāciju investoriem, kā ļaut uzņēmumiem kotēties tirgos u.c. Ir virkne dažādu reformu detaļu, kas patlaban tiek izskatītas un kuru īstenošana ļaus Eiropas vienotā kapitāla tirgus projektam spert nopietnu soli uz priekšu.

Vienlaikus vienotais kapitāla tirgus projekts tādiem maziem tirgiem kā Rīga vienmēr rada bailes, ka uzņēmumi aizies uz lielākiem tirgiem, kur ir vairāk investoru, vairāk naudas. Vai šīm bailēm ir pamats?

Apzinoties Eiropas vienotā kapitāla tirgus nozīmi, vienlaikus ir svarīgi atcerēties, ka daļai uzņēmumu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, arī turpmāk ļoti svarīga būs vietējo investoru bāze. Tāpēc ir svarīgi, lai visi tirgus līmeņi vienlīdz labi sadarbotos, un tādēļ mums jāveido kopīga regulācijas sistēma, lai uzņēmumiem būtu skaidrs ceļš finansējuma piesaistei kapitāla tirgū, bet investoriem skaidrs, kā iegūt informāciju par ikvienu uzņēmumu Eiropā neatkarīgi no tā, vai tas ir liels vai mazs. Tas arī pavērs labākas iespējas piesaistīt kapitāla tirgū finansējumu Eiropas lielajiem izaicinājumiem, piemēram, ilgtspējas, jauno tehnoloģiju attīstības vai citām vajadzībām.

Viena no Latvijas problēmām ir mazs akciju emitentu skaits tirgū, un viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka uzņēmumi lielā mērā joprojām paļaujas uz banku aizdevumiem. Vai citur Eiropā ir redzamas līdzīgas problēmas?

Eiropā kopumā uzņēmumi ļoti paļaujas uz vietējo banku finansējumu. Tas ir kopīgs visām ES valstīm, un šajā ziņā Eiropa ļoti atšķiras no, piemēram, ASV. Arī Eiropā, protams, ir savas atšķirības, taču kopumā banku aizdevumi ir galvenais finansējuma veids uzņēmumiem. Šī iemesla dēļ Eiropā riski ir tik centrēti banku sistēmā. Un tāpēc tik svarīga ir Eiropas vienotā kapitāla tirgus attīstība - nepieciešams dažādot pieejamos finanšu resursus un sadalīt riskus, uz bankām fokusēto ekonomiku padarot līdzsvarotāku.

Vienlaikus finanšu krīzes, kura sākās 2008.gadā, centrā lielā mērā bija tieši bankas. Vai kopš tā laika tomēr nav vērojamas izmaiņas?

Mēs ESMA vērojam tirgu attīstību un redzam, ka uzņēmumu domāšanā par to, kā piesaistīt resursus attīstībai, parādās lielāka dažādība. Turklāt tas nebūt nenozīmē tikai došanos uz biržu un akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumi daudz vairāk skatās arī uz riska kapitāla fondu piedāvātajām iespējām, uz investīciju fondiem. Es domāju, ka uzņēmumi pašlaik tiešām daudz proaktīvāk skatās uz dažādām iespējām. Tomēr pirmais potenciālais solis ļoti bieži joprojām ir tieši banka.

Viena no šī gada ESMA prioritātēm ir privāto investoru aizsardzības veicināšana. Kā jūs raksturotu līdzšinējo situāciju šajā jomā, un kā to var uzlabot?

Privāto investoru aizsardzība ir ESMA prioritāte jau daudzus gadus, bet savā jaunajā stratēģijā mēs šo jautājumu vēlējāmies izcelt vēl vairāk. Tā norādām, cik svarīga ir privāto investoru iesaiste kapitāla tirgū, jo, no vienas puses, tirgū ir vajadzīgi uzņēmumi, bet no otras puses - investori, kuri gribēs savu naudu ieguldīt šajos uzņēmumos.

Pandēmijas laikā redzējām arvien lielāku privāto investoru iesaistīšanos finanšu tirgos, un tehnoloģiju attīstība ļauj privātajiem investoriem to izdarīt arvien vienkāršāk ar mobilo lietotņu un citu risinājumu palīdzību. Tas ir ļoti pozitīvi. Taču vienlaikus tas nozīmē, ka mums jāapzinās arī riski, kuri var skart privātos investorus.

Mēs ESMA koncentrējamies uz tehnoloģiju sniegtajām iespējām, piemēram, iespēju ātri un vienkārši iegūt informāciju tā vietā, lai, piemēram, lasītu vairāk nekā 100 lappuses. Taču jāapzinās arī riski, ko rada sociālie tīkli, influenceri, kuri reklamē kriptoaktīvus vai citus produktus ar augstu riska pakāpi, to pienācīgi neizskaidrojot. Digitalizācija sniedz gan iespējas, gan rada riskus, ja runājam par privāto investoru iesaistīšanos kapitāla tirgū.

Latvijā pēdējos gados aktuāla problēma ir krāpniecība, kad cilvēkiem, bieži vien pa telefonu, tiek piedāvāts investēt, un pēc tam nauda pazūd nezināmā virzienā. Tā ir reģionāla problēma, vai tomēr tas ir redzams visā Eiropā?

Krāpšana un dažādu shēmu izmantošana ir ievērojami pieaugusi. Tas jo īpaši ir redzams kriptoaktīvu telpā, bet tāpat ir redzamas agresīvas mārketinga kampaņas un privāto investoru maldināšana arī citās jomās. Piemēram, pirms dažiem gadiem mēs nopietni iesaistījāmies, lai risinātu problēmas ar līgumiem par cenu starpību (contract for difference - CFD) un noteiktiem opciju produktiem. Mēs redzējām, ka investīciju firmas ļoti agresīvi reklamēja potenciālo atdevi, bet neizskaidroja riskus, kas ir saistīti ar aizņemtu līdzekļu ieguldījumiem. Turklāt dažu investīciju firmu darbība bija tāda, kas pieļāva, ka ieguldītāji var zaudēt visu naudu.

Arī kriptoaktīviem patlaban nav vienotas regulācijas vai investoru aizsardzības. Ja cilvēki iegulda savu naudu kādā elektroniskā makā, šai naudai nav nekādas aizsardzības.

Saistībā ar kriptoaktīvu tirdzniecību nesen bija arī pamatīgi skandāli. Kā šos jaunos digitālos aktīvus droši var integrēt Eiropas kapitāla tirgū, un vai tas vispār ir iespējams?

Gan ESMA un citas Eiropas uzraudzības iestādes, gan arī nacionālie tirgus uzraugi ir brīdinājuši par riskiem, kas ir saistīti ar kriptoaktīviem.

Pašlaik ir izstrādāts jauns regulējums par kriptoaktīviem - MiCA (Markets in Crypto-Assets) regula. Jaunais regulējums stāsies spēkā un tiks ieviests 18 līdz 24 mēnešu laikā. Tajā būs vairāki noteikumi investoru pamata aizsardzībai, kā arī informācijas atklāšanas noteikumi, kuri būs jāievēro kriptoaktīvu piedāvātājiem. Tas noteikti uzlabos investoru aizsardzību, bet aizsardzība joprojām nebūs tādā pašā līmenī kā citiem investīciju produktiem. Tādēļ būs izaicinoši izskaidrot atšķirības, lai investori izprastu dažādos riskus.

Investoriem ir ļoti skaidri jāizstāsta, ka nereti kriptoaktīviem nav bāzes aktīva cenas. Tas var nozīmēt, ka investors pērk tukšu solījumu, kas īstermiņā var ļaut nopelnīt, bet, ja kaut kas noiet greizi, ieguldītājs var zaudēt visu naudu. Citu finanšu produktu gadījumā tā tomēr nebūs.

Pašlaik kriptoaktīvu industrija ir ļoti nošķirta no tradicionālā finanšu ieguldījumu sektora. Pagājušajā gadā kriptoaktīvu sektorā pieredzētie lielie vērtības kritumi, FTX skandāls parādīja, ka šajos tirgos investori var piedzīvot lielus zaudējumus un problēmas, bet tas īsti neietekmē tradicionālo finanšu sistēmu. Pēc zināma laika, ja kriptoaktīvu industrija ienāks uz palikšanu, arī tradicionālie finanšu investori varētu gribēt noteiktu daļu ieguldījumu veikt kriptoaktīvos. Tas noteikti pastiprinās šo abu tirgu sasaisti, un tad būs ļoti rūpīgi jāmonitorē gan finanšu stabilitātes riski, gan investoru aizsardzības riski.

Kas būtu jāsagaida ES finanšu tirgu uzraudzībā nākotnē?

Uzraudzība ir viens no galvenajiem elementiem, lai finanšu tirgi būtu stabili un droši, kā arī radītu uzticību investoros.

Pašlaik uzraudzība ir dalīta starp nacionālajām uzraudzības iestādēm, kuras uzrauga lielāko daļu Eiropas finanšu institūciju, un ESMA. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai uzraudzībā ir vienota pieeja un lai procesi notiek saskaņoti. Piemēram, ja investors iegādājas produktu no kāda citā Eiropas valstī esoša uzņēmuma, viņš vēlas būt pārliecināts, ka šis uzņēmums ir pienācīgi uzraudzīts. Tas nozīmē, ka mums vienam uz otru ir jāpaļaujas. No otras puses, mums ir jāstrādā, lai samazinātu darbu, kas ir jāiegulda uzņēmumiem, kuri vēlas finanšu tirgos veikt pārrobežu darbību. Tie ir galvenie faktori, kuri ietekmēs uzraudzību.

ESMA jau ir tiešais uzraugs kredītreitingu aģentūrām. Pašlaik tiek apsvērts, ka, piemēram, arī vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības (ESG) reitingu vai zaļo obligāciju sertifikācijas uzņēmumus varētu uzraudzīt ESMA centralizēti, jo tās ir jaunas jomas un būtu prātīgi, ja šos uzņēmumus sāktu uzraudzīt nevis 27 nacionālās uzraudzības iestādes, bet viens uzraugs jau ES līmenī.