Latvijai pieaudzis eksports uz Krievijas kaimiņvalstīm; rodas jautājumi par Eiropas Savienības sankciju apiešanu

Tikko kā publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību rāda, ka naudas izteiksmē nav īpaši mainījies Latvijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju. Tas gan vēl nenozīmē, ka kritums, salīdzinot ar 2021. gadu, ir vien par 0,4% Krievijas un par 2% Baltkrievijas gadījumā. Šeit liela loma ir augstajai inflācijai, kas gluži vienkārši statistikā ir pacēlusi eksportēto preču vērtību, bet tieši naudas izteiksmē tiek "mērīts" eksports. Vienlaikus tomēr ir jāsecina, ka, kamēr ir Latvijas uzņēmumi, kuri ieņem skaidru pilsonisko nostāju un ir pārtraukuši tirdzniecību ar agresorvalstīm, netrūkst arī to, kuri vadās pēc vecā principa, ka nauda nesmird.

Tomēr jautājumus liek uzdot straujais Latvijas eksporta kāpums uz Kazahstānu un citām Krievijas kaimiņvalstīm. Tieši caur šīm valstīm ļoti bieži tiek īstenots tā saucamais "paralēlais imports", kad preces, kuras oficiāli tiek sūtītas turp, beigās nonāk Krievijā. Latvijas sociālajos tīklos ik pa laikam klejo attēli, kuros tajā vai citā Krievijas veikalā ir nofotografētas Latvijas preces un to ražotāji dievojas, ka neko par to nezina, jo acīmredzot viņu partneri citās valstīs tās ir pārdevuši Krievijai. Kamēr runa ir par sulu pakām vai līdzīgām lietām, jautājums ir tikai par ētisko pusi, taču daudz lielāka bīstamība ir, ja tieši tādā pašā veidā Krievijā nonāk sankcijām pakļautas preces.

Tirdzniecības uzrāviens ar Krievijas kaimiņiem

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka starp valstīm, uz kurām Latvijai aizvadītā gada laikā ir izdevies kāpināt eksportu, kā atsevišķs bloks iezīmējas Krievijas kaimiņvalstis un NVS blokā ietilpstošās valstis. Piemēram, uz Kazahstānu Latvijas preču eksports pērn ir sasniedzis 118 miljonu eiro vērtību, kas ir par 147% vairāk nekā 2021. gadā. Uz citām valstīm eksporta vērtība ir zemāka, taču izcelšanas vērta ir arī, piemēram, Kirgizstāna, uz kuru Latvijas eksporta apjomi ir auguši par 252% līdz 24 miljoniem eiro, un Armēnija, uz kuru eksporta pieaugums veido 178% - līdz 23 miljoniem eiro.

No vienas puses tas nav nekas pārsteidzošs, jo, visdrīzāk, uzņēmumiem, kuri iepriekš sadarbojās un ar savām precēm orientējās uz Krieviju vai Baltkrieviju, vieglāk jaunus partnerus ir meklēt bijušajā PSRS telpā, kur vēl tīri labi saprot krievu valodu un ir salīdzināmas mentalitātes.

Tomēr jautājumus raisa tas, ka starp eksportētāko preču kategorijām uz šīm valstīm strauju uzrāvienu ir piedzīvojušas tās, kurās ietilpst arī sankcijām pakļautās preces, kuras vairs uz Krieviju un Baltkrieviju vest nedrīkst.

Jāatgādina, ka no Eiropas Savienības (ES) Krievijas uzņēmumiem un personām ir aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas ar gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, ķimikālijas, ko var izmantot ķīmisko ieroču izgatavošanai, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot arī militārām vajadzībām u.c. Taču uz Krieviju bez jebkādiem ierobežojumiem var turpināt eksportēt, piemēram, medikamentus un pārtiku, kas ir nozīmīgas preces Latvijas ārējā tirdzniecībā.

Vēl viena piebilde ir par to, ka, vērtējot preču eksporta statistiku, jāatceras, ka vienā preču kategorijā var ietilpt gan preces, kurām ir piemērotas ES sankcijas, gan tādas, uz kurām sankcijas neattiecas. Tomēr par zināmām tendencēm eksporta kāpums tieši šajās preču kategorijās liecina.

Piemēram, Latvijas eksportā uz Kazahstānu aiz nedenaturēta etilspirta un medikamentiem kā trešā eksportētākā prece parādās telefona aparāti, ieskaitot viedtālruņus. Aizvadītajā gadā no marta, kad Krievijai sāka piemērot sankcijas, līdz gada beigām tie no Latvijas uz Kazahstānu eksportēti 12,2 miljonu eiro vērtībā, kas ir sešas reizes vairāk nekā tajā pašā laikā 2021.gadā. Teju kosmisku pieaugumu par 200 reizēm no marta ir piedzīvojis automātisko datu apstrādes iekārtu un to bloku eksports, 10 mēnešos pēc kara sākuma sasniedzot 8,2 miljonu eiro vērtību.

Īpaši ir jāpievērš uzmanība tādai preču kategorijai kā elektroniskās integrālās shēmas, piemēram, procesori un kontrolieri. Šīs kategorijas preces ES uz Krieviju ir aizliegusi eksportēt pilnībā. 2021. gadā Latvijas eksporta statistikā šajā preču kategorijā piektajā vietā gozējās Baltkrievija ar eksportu 3 miljonu eiro, bet septītajā vietā Krievija ar eksportu 2,7 miljonu eiro vērtībā. Savukārt 2022.gadā šīs kategorijas Latvijas "top10" eksporta galamērķu sarakstā strauji ielauzās Kazahstāna. Šo visai specifisko tehnoloģiju eksporta vērtība uz Kazahstānu pērn sasniedza 3,5 miljonus eiro. Turklāt, pētot statistikas datus, redzams, ka īpaši strauji eksports uz Kazahstānu sāka augt no augusta, bet decembrī vien tas jau pārsniedza 1 miljonu eiro.

Jau pieminētie telefonu aparāti, automātiskās datu apstrādes iekārtas, elektroniskās integrālās shēmas strauju eksporta kāpumu no Latvijas, tiesa mazākos apjomos, ir piedzīvojušas arī uz Uzbekistānu, Kirgizstānu, Gruziju.

Lielākā daļa no šīm precēm, visdrīzāk, ir tā saucamais reeksports, kad caur Latviju tiek eksportētas citās valstīs ražotas lietas. Turklāt pirmajās vietās eksportā uz Krievijas kaimiņvalstīm jebkurā gadījumā ir Latvijai raksturīgi ražojumi, starp kuriem dominē medikamenti.

"Pēc mūsu novērtējuma, eksportā tieši uz Kazahstānu lielāko devumu dod vietējo ražojumu eksports, būtiski gan pieaugot arī reeksportam. Metālu un transporta līdzekļu eksportā dominē vietējie ražojumi, kamēr elektroierīču un mehānismu eksportā reeksports un vietējie ražojumi ir līdzīgā vērtībā. Iespējams, tās ir jau līdz šim eksistējušās dažādu preču kravu plūsmas uz Krieviju, kuras tagad tiek virzītas caur citām valstīm," pieļauj Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Grūtā kontrole

Uz jautājumu, kā nodrošināt, lai sankcijām pakļautas preces, apmetot nelielu loku pa tuvējām kaimiņvalstīm un nomainot vienu vai dažus īpašniekus, beigās tomēr nenonāktu Krievijā, īsti labas atbildes nav nevienam. Lai gan, visdrīzāk, šī plūsma nav uzskatāma par milzīgu, taču arī pilnībā novērst to nav izdevies.

"Tā neapšaubāmi ir problēma. Skaidrs, ka Krievija un Baltkrievija, kas ir pakļautas sankcijām - gan privātpersonu, gan uzņēmumu, gan valsts līmenī -, meklē kaut kādus veidus, kā šīs akcijas apiet un no tām izvairīties gan ES iekšienē, gan ar trešo valstu palīdzību. Jāatgādina, ka daudzas valstis nav pievienojušās ES, ASV, Lielbritānijas un vairāku citu valstu ieviestajām sankcijām, līdz ar to tas ir patstāvīgs darbs to visu montēt un iespēju robežās novērst," intervijā aģentūrai LETA atzīst Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Viņš min, ka Eiropas Komisijai par šiem jautājumiem ir bijušas sarunas ar tiem pašiem Kazahstānas pārstāvjiem un viņi esot apstiprinājuši vēlmi sadarboties ar ES un nepārkāpt sankcijas. Atšķirībā no Ķīnas, kura Dombrovska vārdiem runājot, "ieņem stipri neviennozīmīgu pozīciju".

Tomēr visiem arī ir skaidrs, ka ES nevar izsēdināt savu muitnieku desantu uz Krievijas un ES neietilpstošu valstu robežām un sākt pārbaudīt, vai tām pāri neplūst ES ražojumi, kuri nedrīkstētu nonākt Krievijā. Atliek vien paļauties uz sarunām un labas gribas apliecinājumiem.

Dombrovskis gan šajā jautājumā nav tik pesimistisks un saka: "Skaidrs ir tas, ka ne tikai Kazahstāna, bet viss Centrālāzijas reģions pašlaik meklē iespējas, kā stiprināt sadarbību ar ES. Viņi redz, ka viņiem ir ļoti cieša saikne ar Ķīnu un Krieviju, bet abas šīs valstis nav tie vienkāršākie sadarbības partneri. Līdz ar to viņi meklē papildu alternatīvas un mēģina savu ekonomiku diversificēt. Tādēļ interese no Centrālāzijas puses ir, un arī no ES puses ir interese stiprināt sadarbību."

Latvijā arī aiztur preces

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pavēstīja, ka muita pagājušajā gadā 903 gadījumos liedza izvest preces, ko atbilstoši ES noteiktajām sankcijām aizliegts eksportēt vai pārvietot tranzītā. Savukārt riska informāciju citām ES dalībvalstīm VID Muitas pārvalde nosūtīja 807 gadījumos, vēršot muitas dienestu uzmanību uz noraidītajām kravām un iespējamu mēģinājumu šķērsot ar attiecīgo kravu ES ārējo robežu citā dalībvalstī.

VID pārstāve Evita Teice-Mamaja stāsta, ka eksportam domātu preču izvešanas kopsavilkuma deklarācijas komersantam jāiesniedz muitā noteiktu laiku pirms kravas faktiskās izvešanas. Atbilstoši risku novērtējumam un analīzei, kā arī izmantojot nejaušu atlasi, muitas kontroles veikšanai var tikt novirzīta jebkura krava neatkarīgi no tā, kas ir nosūtītāja vai saņēmēja valsts.

Vienlaikus VID atgādina, ka sankciju ievērošana ir katra uzņēmuma, kurš ir ārējās tirdzniecības dalībnieks, atbildība.

Valsts kancelejas pārstāve Zane Berķe apliecina, ka gan Ārlietu ministrija, gan citas valsts iestādes ir ievērojušas, ka pēc sankciju ieviešanas ir mainījušās Latvijas ārējās tirdzniecības tendences. Valsts struktūrām garām nav paslīdējis ne tas, ka atsevišķās preču grupās ir strauji pieaugusi tirdzniecība ar virkni valstu, kuras nav pievienojušās ES sankcijām, piemēram, valstis Centrālāzijā un Dienvidkaukāzā, ne tas, ka ir netipiskas tirdzniecības tendences Baltkrievijas ārējā tirdzniecībā.

Tomēr arī Latvijas arsenālā nav citu ietekmes sviru kā vien sarunas - gan divpusējā līmenī, gan aicinot lielāku spiedienu uz šīm valstīm izdarīt ES un ASV.

"Tā kā sarunas nav iespējamas, piemēram, ar Baltkrieviju, tad tās gadījumā esam aicinājuši gan ES, gan ASV pret Baltkrieviju pieņemt tādas pašas sankcijas kā pret Krieviju. Tas palīdzētu novērst sankciju apiešanu caur šo valsti. Ceram, ka tuvākajā laikā tādas tiks pieņemtas. Regulāri arī Latvijā atgādinām, ka ES sankciju pārkāpšana ir smags noziegums un ka Latvijas tiesībaizsardzības iestādes tam pievērš pastiprinātu uzmanību," saka Berķe.

Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs min, ka līdzīgas tendences kā ar Kazahstānu tiešām ir vērojamas arī eksportā uz, piemēram, Armēniju, Gruziju, Kirgizstānu. "Ja preces ieved valstī, kura ir muitas savienībā ar Krieviju, tad pēc tam šīs preces var nonākt arī Krievijā," norāda ekonomists.

Viss nav tik slikti

Vienlaikus nebūt nevar apgalvot, ka apiešana būtu tik milzīga problēma, ka tās dēļ sankcijas būtu teju zaudējušas jēgu. Briselē bāzētā domnīca "Bruegel" ir aplēsusi, ka laikā no 2022.gada februāra līdz oktobrim, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, imports uz Krieviju ir samazinājies par 35%, bet preču kategorijās, kurās ietilpst sankcijām pakļautās preces, - par 56%.

"Bruegel" gan norāda, ka aplēses par tirdzniecību ar Krieviju pašlaik var iegūt vien netieši, jo Krievijas centrālā banka ir pārtraukusi publicēt detalizētus datus par ārējo tirdzniecību, tādēļ ir analizēti 34 valstu dati, kuras ierasti veidoja ap 75% no kopējā Krievijas eksporta un importa. Arī "Bruegel" norāda, ka precīzus datus par sankcijām pakļautajām precēm nevar iegūt tikai no statistikas, jo vienā preču statistikas kategorijā ietilpst gan preces, kurām ir piemērotas sankcijas, gan tādas, kurām nav.

Tomēr "Bruegel", analizējot tieši sankcijas neieviesušās Ķīnas un Turcijas datus, sliecas secināt, ka sankciju apiešana caur šīm valstīm nav milzīga problēma. Ķīnas eksports uz Krieviju piecās preču kategorijās, kurās ietilpst sankcijām pakļautās preces, kopš 2022.gada maija tiešām ir pieaudzis. Taču ES un ASV eksports uz Ķīnu šajās kategorijās nav īpaši mainījies, kas nozīmē, ka pieaugums, visdrīzāk, nav noticis uz sankciju apiešanas rēķina un ES un ASV uzņēmumi nav centušies savus ražojumus piegādāt Krievijai caur Ķīnu.

Tikpat drošus apgalvojumus "Bruegel" gan neizsaka par Turciju. Tomēr domnīcas eksperti norāda, ka minētajās piecās preču kategorijās, kurās ietilpst sankcijām pakļautās preces, ES eksports uz Turciju sāka pieaugt jau no 2021.gada septembra, kad līdz karam vēl bija tālu. Tāpat, lai gan no Turcijas uz Krieviju ir pieaudzis minēto piecu preču kategoriju eksports, citu preču eksporta pieaugums ir daudz straujāks.

Tādēļ "Bruegel" secina, ka pašlaik var runāt ne tik daudz par to, ka Rietumu kompānijas censtos apiet Krievijai piemērotās sankcijas, cik par to, ka kopumā mainās tirdzniecības ceļi un Krievija visās preču kategorijās arvien vairāk tirgojas ar tādām valstīm kā Ķīna, Turcija un Indija, mazāk ar Rietumiem.

Krievijā nekas labs negaida

Tomēr arī tos uzņēmumus, kuri uz Krieviju turpina vest sankcijām nepakļautas preces, gan amatpersonas, gan eksperti brīdina par to, ka problēmas šajā tirgū tikai pieaugs.

Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš min, ka līdz šim Krievijas tirgū darbību pārsvarā vēlējās turpināt mazie un vidējie uzņēmumi. "Ja kāds vēlas to darīt un ražo produktus, kas nav pakļauti sankcijām, tā ir katra uzņēmēja izvēle un arī zināms morāles jautājums," saka vēstnieks. Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir slēgusi savas pārstāvniecības Krievijā un Baltkrievijā un nekādu atbalstu uzņēmējiem, kuri turpina tur strādāt, nesniedz.

"No uzņēmumiem tiek sagaidīta sadarbības pārtraukšana ar agresorvalstīm ne tikai sankciju un norēķinu problēmu dēļ, bet arī pēc pašu iniciatīvas, paužot nostāju pret agresoriem. Tāpat pieauguši arī ekonomiskās sadarbības riski," uzsver Latvijas Bankas ekonomists Mirošņikovs. Viņš gan piebilst, ka pēc tādām precēm kā pārtika un medikamenti pieprasījums Krievijā varētu saglabāties.

Jautājums gan ir par to, cik vērta jau visai drīz var izrādīties nauda, ko Krievijas iedzīvotāji maksās par eksporta precēm.

Krievijas ekonomikas profesors Igors Lipsics TV kanālam "Current Time" atzīst, ka finanšu jomā situācija Krievijā pašlaik ir nervoza un pat nedaudz baisa. Viņš pauda, ka Krievijas valsts budžetā ieņēmumi pašlaik ir plānoti, rēķinoties, ka naftas cena par barelu ir 70 ASV dolāri. Ja katrs Krievijas pārdotais naftas barels pēc cenu griestu ieviešanas Rietumos pašlaik ienes, mazākais, par 10 ASV dolāriem mazāk, tas nozīmē, ka Krievijas budžeta gada ieņēmumi samazinās par vismaz vienu triljonu ASV dolāru. Turklāt Krievijas valsts budžets jau tāpat paredzēja deficītu, tādēļ kopumā šogad budžetā var izveidoties 5-6 triljonu ASV dolāru "caurums".

Lipsics uzsvēra, ka visi veidi, kā šo "caurumu" lāpīt, ir toksiski, tādēļ, visdrīzāk, Krievijas Finanšu ministrija pašlaik veidos "indes kokteili" Krievijas ekonomikai. Visvienkāršākais instruments, pēc viņa vārdiem, ir Krievijas rubļa devalvācija. Lai tagadējā situācijā budžetā varētu "savilkt galus", nepieciešams, lai kurss būtu nevis ap 70 rubļiem par vienu ASV dolāru, kā pašlaik, bet 115 rubļi par vienu ASV dolāru. Tad rubļu masa būs pietiekama, lai nodokļu ieņēmumi segtu plānotos budžeta izdevumus.

Lipsics gan norādīja, ka pašlaik rubļa kurss ir nedaudz nostiprinājies, jo Krievijas Finanšu ministrija ir pamazām sākusi Ķīnas juaņu rezervju pārdošanu. Taču arī tas ir bīstams solis, jo tā pašlaik faktiski ir vienīgā reālā ārvalstu valūta, kas ir Krievijas valdības rīcībā, jo Rietumu valūtu rezerves ir iesaldētas. Tādēļ neraugoties uz pašlaik vērojamo rubļa kursa nostiprināšanos, turpmāk vienalga ir jārēķinās ar tā devalvāciju. Pastāv vēl virkne instrumentu, piemēram, naudas drukāšana, kas savukārt izraisa inflāciju, vai apjomīga valsts obligāciju pārdošana, kas pēc tam sadārdzinās valsts parāda apkalpošanu.

"Visi risinājumi, kas ir, ir slikti un graus Krievijas ekonomiku, bet citu risinājumu Finanšu ministrijas rīcībā nav," atzina Lipsics.

Vienlaikus viņš pauda, ka, pēc ekonomistu aprēķiniem, naudas kara turpināšanai Krievijai var pietikt gan 2023., gan 2024. gadā.