Kritiskās lasīšanas skola: kāpēc Latvijā ir visaugstākā inflācija eirozonas valstīs
Inflācijai ir jābūt, tomēr, lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi, tai nevajadzētu pārsniegt divus procentus, aprēķinājuši ekonomisti. Eiropas Centrālā banka sadarbībā ar Eiropas Savienības valstu nacionālajām bankām cenšas panākt, lai inflācija atgriežas iespējami tuvāk ideālam, taču tas prasīs vismaz visu 2023. gadu.
Inflācijas eksploziju izraisīja deflācija Covid-19 pandēmijas laikā, kad cenas saruka, izpostot veselas industrijas. Vēlāk, mazinoties distancēšanās ierobežojumiem, šie biznesi strauji atdzima. Izslāpuši pēc ierastās dzīves, cilvēki tērēja vairāk naudas nekā agrāk, kas uzņēmējiem ļāva paaugstināt cenas. Vēlāk liels grūdiens inflācijai bija Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas krasi mainīja pārtikas un energoresursu straptautiskā tirgus ierasto kārtību. Valstis un iedzīvotāji individuāli nadzīgi sāka veidot uzkrājumus. Palielinoties pieprasījumam, cenas atkal pieauga.
Nu jau inflācijas augstākais punkts ir aiz muguras, vēl atlikuši tikai pāris ziemas mēneši ar augstajām komunālo pakalpojumu cenām, bet ne visi Latvijas iedzīvotāji var atviegloti uzelpot. Tieši Latvijā inflāciju joprojām izjūtam visasāk no visām eirozonas valstīm.
Skaties pievienoto video un uzzini, kāpēc inflācija Latviju skārusi visnežēlīgāk, kāda būtu inflācija, ja Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā, vai tagad ir īstais laiks ieguldīt un kad gaidāma atgriešanās pie 2% inflācijas.
Kritiskās lasīšanas skola ir SIF/MAF atbalstīts projekts, kura mērķis ir veicināt sabiedrības kritisko domāšanu un likt aizdomāties par ziņu kontekstu, lasot dažādu mediju saturu.
