Ostu reforma pagaidām izgāzusies
Saeima konceptuāli atbalstījusi ostu reformas pagarināšanu līdz šā gada beigām – joprojām gan paredzēta Rīgas un Ventspils brīvostu likvidēšana un jaunu kapitālsabiedrību izveide.
“Kas Jauns Avīzes” rīcībā ir Rīgas brīvostā tapis dokuments, kas apliecina – no aizvadītā gada aprīļa, kad bija pieņemts lēmums par ostu reformu, iepriekšējā valdība šajā procesā vismaz Rīgā tā arī neko nav izdarījusi. Ja reformas termiņu nepagarinātu, vairāku svarīgu ostas funkciju darbība būtu reāli apdraudēta.
Kāds bija mērķis
Kā apgalvots pērn pieņemto likuma grozījumu apspriešanas laikā, tad reformas mērķis bija mainīt lielo ostu pārvaldības modeli, nosakot, ka šīs funkcijas turpmāk veiks valsts kapitālsabiedrība, kuras akcijas ne mazāk kā divu trešdaļu apjomā pieder valstij, bet pārējās var piederēt pašvaldībai vai citiem akcionāriem.
Pēc likumprojekta stāšanās spēkā deviņu mēnešu laikā valstij un pašvaldībai bija jāvienojas par šādas kapitālsabiedrības izveidi Rīgas brīvostā un bija paredzēti četri konkrēti reformas posmi ar noteiktiem termiņiem.
Līdz pagājušā gada 1. septembrim Ministru kabinetam un Rīgas pašvaldībai bija jāpieņem lēmums par jaunās kapitālsabiedrības izveidi. Esošā brīvostas pārvalde bija jālikvidē līdz 31. decembrim, tāpat līdz tam bija jāpārjauno visi brīvostas noslēgtie līgumi ar ostas pakalpojumu sniedzējiem.
Rīgas brīvostai jaunizveidotajai kapitālsabiedrībai bija oficiāli jānodod valdījumā visu nekustamo un kustamo īpašumu – valsts un pašvaldības zemi, ēkas, piestātnes, inženierbūves un citus objektus. Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz 31. decembrim bija jāpieņem lēmums par Rīgas brīvostas likvidāciju, jāpārņem visi tās aktīvi un tos jāiegulda jaunizveidotās kapitālsabiedrības kapitālā.
No visa šī uzskaitītā nav izdarīts pilnīgi nekas, tādēļ dokumentā, kas pagaidām izstrādāts projekta līmenī, secinājums ir skarbs: “Secināms, ka juridiski ostu reforma ir notikusi, pieņemot attiecīgos Ostu likuma grozījumus, tomēr faktiski nav realizēts neviens no tā ieviešanas būtiskajiem posmiem. Praktiski Rīgas ostas gadījumā pastāv virkne problemātisku jautājumu, kas būtu risināmi, lai ostu reforma būtu jēgpilna un dotu pozitīvu ietekmi uz ostas darbību, tādēļ Rīgas brīvostas pārvalde aicina pārskatīt ostu reformas mērķi un principus.”
Šobrīd izveidojusies situācija, kad Rīgas brīvostas pārvaldes teorētiski it kā vairs nav, bet jaunās kapitālsabiedrības arī vēl nav, taču saimnieciskā darbība notiek un algas darbinieki turpina saņemt.
Te jāatgādina, ka ostu reformas iniciatore bija Jaunā konservatīvā partija (tagad “Konservatīvie”), par šo procesu atbildīgo Satiksmes ministriju vadīja šīs partijas biedrs Tālis Linkaits.
Var būt daudz problēmu
Turpinot īstenot ostu reformu pašreiz pieņemto likuma grozījumu ietvaros, ir saredzami dažāda rakstura ievērojami riski – gan ostas sekmīgā pārvaldīšanā un peļņas gūšanā, gan tālākajā attīstībā un finansējuma piesaistīšanā. Pastāv iespēja, ka valstij būtu jāatmaksā vairāk nekā 50 miljoni eiro par dažādu līgumu laušanu un apdraudēta arī būtu Ostas policijas pastāvēšana.
Jaunās valsts kapitālsabiedrības veidošana tiek vērtēta, kā neefektīva, turpretī Rīgas brīvostas pārvaldei saglabājot atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas statusu, varētu šos problemātiskos jautājumu risināt daudz labāk.
Nemainot likumu, tiek prognozētas problēmas ar finansējumu. Šobrīd Rīgas brīvosta izmanto dažādus kredītlīdzekļus, ieķīlājot savus aktīvus – šā brīža statusā, atšķirībā no valsts kapitālsabiedrībām, tā ir aizsargāta pret maksātnespējas vai bankrota procedūrām. Šāda statusa maiņu kredītiestādes varētu traktēt kā būtiskas kredītlīgumu izmaiņas, vienpusēji lauzt pastāvošos līgumus un pieprasīt atgriezt izsniegto finansējumu 52,4 miljonu eiro apjomā.
Rīgas brīvostai šāds līdzekļu apjoms likvidācijas brīdī nebūs pieejams, tādēļ tam būtu jāparedz valsts budžeta finansējums. Līdz šim brīvosta varēja piesaistīt komersantu kapitālieguldījumus, pateicoties savam statusam un noteikumiem, kas atšķiras no klasiskas komercdarbības. Savukārt kapitālsabiedrības statuss varētu uzņēmējus atturēt no investīcijām, jo tas paredz maksimālas peļņas gūšanu akcionāriem, kas šajā gadījumā būs valsts un pašvaldība, bet ne privātais komersants.
Tāpat ostu reformā nav noteikts, kādā veidā turpmāk tiks apsaimniekoti tie īpašumi, no kuriem nav iespējams iegūt peļņu – brīvostas teritorijā esošie mazdārziņi, bākas un “Natura 2000” teritorijas.
Šobrīd osta nosaka un iekasē savu pakalpojumu maksas, kas netiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Statusam mainoties un ostas maksas apliekot ar PVN, Rīgas osta tarifu paaugstināšanas dēļ būtiski zaudētu konkurētspēju – gada mērogā izmaksas pieaugs vismaz par diviem miljoniem eiro, sadārdzināsies arī visi būvniecības un rekonstrukcijas projekti.
Tāpat pieminētas iespējamas problēmas ar NATO kravu apstrādi, jo grozījumos nav vairs saglabāta sadarbība ar Aizsardzības un Satiksmes ministrijām, dodot tām tiesības lemt par prioritāras apkalpošanas noteikšanu attiecīgajām kravām.
Kādi ir ieteikumi
Secinājums ir nepārprotams: “Pārskatot ostas reformas principus un mērķus, kā arī ievērojot iepriekšminētos argumentus, Rīgas brīvostai būtu saglabājams atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas statuss. Pārvalde rosina veikt Ostu likuma grozījumus, kuru primārais mērķis ir pilnveidot ostu pārvaldību, palielināt darbības atbilstību un atbildību, kā arī ieviest labas korporatīvās pārvaldības principus, sagatavojot un publiskojot informāciju par darbības rezultātiem.”
Būtu saglabājamas ostu tiesības uz tās teritorijā esošo zemi un īpašumiem, tomēr aizliedzot tos pārdot, mainīt vai dāvināt. Te gan jāatgādina, ka pašvaldībām nesen ar likuma grozījumiem šādas pirmpirkuma tiesības tika atņemtas.
Rīgas brīvostas vadība tiktu uzticētu ostas padomei, kuras sastāvā būtu pieci locekļi – pa vienam pārstāvim deleģētu Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, vienu Rīgas pašvaldība. Padome no sava vidus izraudzītos vadītāju un ieceltu ostas pārvaldnieku.
Piedāvāts arī Ostu likumā iekļaut normu, kas paredzētu, ka padomes locekļi būtu jāizraugās valdības rīkotā atklātā konkursā ar konkrētiem kritērijiem. Līdz šim amatus ostās pārsvarā ieņēma pie varas esošām partijām pietuvinātie, kuru profesionālā atbilstība faktiski netika vērtēta.
Dokumentā teikts: “Mainot ostu pārvaldības modeli, ir būtiski, ka tiesību normas ir skaidras un nepārprotamas, jo, skaidra regulējuma izveide ar pārredzamiem, taisnīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem ir nepieciešama, lai nodrošinātu ostas stratēģiju un valsts vispārējās politikas atbilstību konkurences noteikumiem. Tāpat ir būtiski, ka, veicot fundamentālas izmaiņas ostu pārvaldībā, tiktu radīts tāds Latvijas ostu pārvaldības modelis, kas ne tikai veiksmīgi konkurētu ar citām Baltijas un Eiropas valstu ostām, bet arī izveidotu veiksmīgu savienojumu ar citiem transporta veidiem. Tādēļ atzīstami ir tādi Ostu likuma grozījumi, kuru rezultātā osta netiek nepamatoti ierobežota attiecībā uz ostā sniedzamajiem pakalpojumiem.”
Atliek secināt, ka pašreiz izstrādātā ostu reforma šādiem kritērijiem tomēr neatbilst un šo iemeslu dēļ līdz tās ieviešanai būs jāgaida vismaz vēl viens gads.
