Trūkst konteineru - gandrīz 50% iedzīvotāju atzīst, ka iepakojumus šķirot Latvijā nav viegli
Lai samazinātu plastmasas iepakojumu lietojumu, tiek meklēti ilgtspējīgi risinājumi, kā padarīt iepakojumu “zaļāku”. Pēdējos gados iepakojumu nozarē ir notikušas lielas pārmaiņas. Ir daudzas pozitīvas tendences, tomēr iedzīvotāji norāda, ka joprojām ir problēmas ar šķirošanas konteineru pieejamību.
Uzņēmumi ir gan mainījuši materiālus, no kā tiek ražots iepakojums, gan uzlabojuši ražošanas procesus, padarot tos dabai draudzīgākus. Daudzi lieli pārtikas un dzērienu iepakošanas nozares uzņēmumi turpina ieviest uzlabojumus, lai padarītu iepakojumu videi draudzīgāku. Sabiedrībā arvien biežāk tiek izcelta nepieciešamība ikdienas pirkumos iekļaut produktus ar videi draudzīgu iepakojumu. Uz pozitīvu tendenci norāda arī tas, ka beziepakojuma produktu tirdzniecības vietas kļūst aizvien pieejamākas.
“AJ Power Recycling” aptaujas dati rāda, ka 40,4% aptaujāto iedzīvotāju izvēlas iegādāties veikalā ilgtspējīgi iepakotus produktus. 13,1% no tiem norādīja, ka vienmēr izvēlas iegādāties produktus, kuriem ir ilgtspējīgs iepakojums. Savukārt 16,1% no visiem respondentiem atzina, ka nekad neizvēlas produktus, balstoties tikai uz to, cik dabai draudzīgs ir iepakojums.
Preču iegādāšanās paradumus ietekmē vairāki faktori. 35,2% aptaujāto respondentu norādīja, ka, iepērkoties neskatās uz iepakojuma veidu, bet vienkārši pērk lētāko preci, kā arī vairākums (43,8%) norādīja, ka izvēlas pirkt konkrētā zīmola preci, jo tā patīk, nepievēršot uzmanību iepakojuma veidam. Iegūtie dati liek secināt, ka ilgtspējīgs iepakojums nav galvenais faktors, pēc kā iedzīvotāji izvēlas, kādu produktu iegādāties.
Liela uzmanība jāpievērš sabiedrības izglītošanai par ilgtspējīgu iepakojumu un jāveicina tā pieejamība. Iegūtie dati liecina, ka liela daļa aptaujāto (46,3%) neuzskata, ka publiski ir pietiekami pieejama informācija par to, kurš iepakojums ir labvēlīgāks dabai.
Ne tikai pasaules praksē, bet arī tepat Latvijā kļūst populāri veikali, kur iespējams iegādāties preces bez iepakojuma. Pircēji beziepakojuma veikalos var iegādāties dažādas pārtikas un sadzīves preces, izmantojot savu taru. Tas palīdz samazināt radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīt uz iepakojuma rēķina. Lielākā daļa respondentu (66,7%) norādīja, ka tikai reizēm dod priekšroku beziepakojuma precēm. Kā arī 17,3% aptaujāto norādīja, ka pārsvarā dod priekšroku tikai beziepakojuma precēm. Tomēr beziepakojuma koncepta veikali vēl joprojām nav pieejami visur, un tas ir viens no iemesliem, kas liedz iedzīvotājiem iegādāties produktus bez iepakojuma. Vairākums aptaujāto respondentu atzina, ka viņu vēlmi iegādāties beziepakojuma produktus palielinātu, ja beziepakojuma preces būtu pieejamas tirdzniecības vietās (32,7%) un ja produkti bez iepakojuma būtu lētāki (66,6%).
Atkritumu daudzums katru gadu pieaug, un joprojām tiek ražots daudz dažādu iepakojumu veidu, kas kalpo īsu brīdi un uzreiz pēc to izmantošanas nonāk atkritumos. Daļa no šiem atkritumiem tiek aizvesta uz poligoniem, bet ir daļa, kas tiek izmesta ceļmalās vai mežos. Atkritumu sadalīšanās periods dabā var ilgt ļoti ilgi, kā arī ir atkritumu veidi, kas dabā nesadalās. Par spīti tam, ka iepakojumu veidu kļūst aizvien vairāk, cilvēki tomēr meklē iespējas, kā atkritumus šķirot savās mājās. Aptaujas datos ir novērojama pozitīva iezīme – vairākums apjautāto (34,4%) izvēlas šķirot atkritumus savās mājās, toties tikai 11,8% to izvēlas nedarīt.
Iepakojuma mērķis ir nodrošināt, lai produkts saglabātu savu kvalitāti, līdz tas nonāk patērētāja rokās. Līdz ar to iepakojums tiek ražots no tādiem materiāliem, kas nodrošinās, ka produkts tiek droši transportēts un uzglabāts. Tomēr bieži vien rodas jautājums – vai iepakojums ietekmē produkta cenu? Vairākums aptaujāto iedzīvotāju (53%) uzskata, ka preces vērtību nosaka arī iepakojums. Visbiežāk produkti, kas ir iepakoti dabai draudzīgā iepakojumā, var būt mazliet dārgāki nekā produkti, kas ir standarta iepakojumā. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur iegādāties produktus videi draudzīgā iepakojumā. Tomēr 56% aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka būtu gatavi mainīt savus paradumus un izvēlēties preces ilgtspējīgā iepakojumā, ja par to nebūtu jāmaksā vairāk.
Pieejamas atkritumu šķirošanas iespējas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicinātu iedzīvotājus šķirot vēl aktīvāk. Vairākums (46,3%) aptaujāto respondentu atzina, ka šobrīd viņiem nav pietiekoši pieejama atkritumu šķirošana. Tieši respondenti no Rīgas (54%) norādīja uz aktuālo problēmu. Šķirošanas konteineru trūkums var būt viens no iemesliem, kādēļ gandrīz puse no respondentiem ir norādījusi, ka atkritumu šķirošana nav viegli pieejama.
Būtiskākie aptaujas secinājumi ir tādi, ka ir jāturpina sabiedrības izglītošana par ilgtspējīgu iepakojumu un jāveicina tā pieejamība. Aptaujas dati apliecina arī to, ka informatīvajā telpā joprojām ir pārāk maz informācijas. Ir jāveicina sabiedrības izpratne par to, kā atšķirt ilgtspējīgu iepakojumu no iepakojuma, kas nav pārstrādājams. Tādējādi pircēji daudz ātrāk un efektīvāk jau veikala plauktos pamanīs ilgtspējīga iepakojuma produktus. Cilvēki ir ieinteresēti šķirot atkritumus un to dara savās mājās, tomēr šobrīd Latvijā nav viegli pieejamas šķirošanas iespējas, attiecīgi – jāveicina šķirošanas konteineru pieejamība.
Visā Latvijā ir izvietoti šķiroto atkritumu savākšanas laukumi. Šajās vietās iedzīvotājiem ir iespēja nodot ikdienā šķirojamos atkritumus (kartona, stikla, plastmasas, metāla un koka iepakojumu). Sarakstu ar šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem iespējams atrast šeit: https://ajpower.lv/lv/pakalpojums/dabas-resursu-nodoklis/?atkritumu-skirosanas-laukumi
Kopumā aptaujā piedalījās 500 respondentu vecumā no 18 līdz 65 gadiem, no kuriem vairākums (39%) ir no Rīgas, savukārt nedaudz mazāk no Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales. Aptauja tika veikta 2022. gada decembrī.
