Tests ar elektromobili Rīgā: vadītāju nepamet caurejas izjūta
Lai nerastos pārpratumi, jau ar pirmajiem burtiem vēlamies darīt zināmu, ka šis nav neviena KONKRĒTA elektroautomobiļa testa apraksts. Tam nav nekādu saistību ar tehniskiem parametriem, konkrētu ražotāju izdarību vai neizdarību, kā arī ar politiski stratēģisku nostāju. Gluži parasta ikdiena…
Ko tad īsti nozīmē elektroautomobilis Latvijā? Varbūt kādam, kurš dzīvo desmit kilometru attālumā no darba vietas, darot to privātmājā un strādājot tur, kur pieejams elektrības pieslēgums arī stāvvietā, modernās autobūves vēsmas ir pieņemamas. Tiesa gan, pie šādiem nosacījumiem neko neekonomisks nebūs arī “Ford Mustang” vai “Chevrolet Cammaro” ar daudz un resniem cilindriem. Jebkurā citā izpildījumā un kāršu dalījumā elektromobilis ir kaut kas līdzīgs negaidītai caurejai.
Ražotājs, kura nosaukumam šoreiz nav nozīmes, ir paredzējis, ka viņa radītais elektriskais spēkrats spēj sasniegt 200 kilometrus tālu galamerķi ar vienu pilnu uzlādi. Patiesībā šis pats elektriskais braucamrīks tiek galā ar 140 kilometriem. Pilna uzlāde aizņem apmēram 15 stundas no parastas sadzīves rozetes vai 30 minūtes speciālās uzlādes vietās.
Internets vēsta, ka Ogre no Rīgas ir 35 kilomeru attālumā. No kuras konkrētas Rīgas vietas nav zināms, tāpēc patiesais maršruts ir apmēram 50 kilometru. Internets vēsta arī to, ka pie Ogres kultūras centra uzstādīts ātrās uzlādes stabiņš. Teorētiski varam tikt gan turp, gan atpakaļ, taču palikt pusceļā nešķiet saistoši, tāpēc nolemjam papildināt elektrības krājumus Ogrē.
Sāksim ar to, ka pie uzlādes iekārtas, kas Ogrē patiešām atrodama, nav neviena vārda, kā uzpilde veicama. Instrukcija gan norāda, ar kuru galu kontaktligzdā spraužams štepselis, taču ar to arī pamācība beidzas. Blakus esošais bankas karšu lasītājs ir beigtāks par beigtu un nereaģē ne uz kādām manipulācijām. Pēc kontaktu savienojuma, uzlādes iekārta palūdz uzspiest uz taustiņa “A”, lai sāktu uzlādi. Ierīce parāda, ka automobiļa atlikušie krājumi ir vien 62 procenti, pāris reizes nobrakšķ un paziņo, ka “uzlādes stacijas defekts”.
Uzlādei no parastas sadzīves rozetes vairs nav īpaši lielas jēgas jo 38 iztrūkstošie procenti aizņemtu apmēram sešas stundas. Tik daudz laika mums nav. Riskējam un dodamies ceļā uz Rīgu, uzzinot internetā, ka tuvākās uzlādes stacijas ir stāvvietā pie lielveikala “Mols”. Tieši pa ceļam!
Uzlādes stabiņus atrodam, taču brīvu vietu pie tiem nē. Līdzīgi invalīdu stāvvietai, arī elektromobiļu uzlādes vietas aizņēmuši augumā raženi apvidnieki. Nākas pārkāpt noteikumus un iebraukt teju vai puķu domē, lai pietuvinātu degungalu tuvākajam stabiņam. Taču arī tas dus maza bērna miegā. Un blakus esošie dara tieši to pašu. Ne podziņu spaidīšana, ne bankas kartes klātbūtne dzīvību šajās ierīcēs nespēj atgriezt. Uz stabiņa maziem burtiņiem uzrakstītais telefona numurs atrodas ārpus uztveršanas zonas…
Interneta dzīlēs atrodam nākamo pieturu – galeriju “Rīga”, kur maksas autostāvvietā esot bezmaksas uzlāde. Turp arī dodamies. Izbraukājam abus stāvvietas stāvus, aptaujājam trīs apsargus un divus stāvvietas uzraugus, līdz beidzot tiekam pavadīti līdz vietai, kur uzlādējams elektriskais automobilis – parastai pie sienas piestiprinātai sadzīves rozetei. Nu jau stundas desmit pilnai uzlādei varētu izmaksāt pārlieku vērienīgi, ja jau šī nelielā ekskursija pa stāvvietu izmaksā divus eiro.
Atlikušie kilometri elektroautomobiļa monitorā sarūk staruji kā akcijas forele lielveikalā, tāpēc alternatīvas nav – CSDD! Tikai pirms neilga laika svinīgā gaisotnē TV ekrānos stāstīja par moderno ātrās uzlādes ierīci, kur par pieciem eiro var lādēties veselas 30 minūtes. Turklāt darīt to varot ar Eiropas, Āzijas un pat Tesla štepseļiem! Lieliski, taču arī šīs ierīces monitorā mirkšķina uzraksts “uzlādes stacijas defekts”… Game over!
Pie savas personiskās rozetes nonākam ap pulksten deviņiem vakarā. Otrā rītā jau pirms septiņiem jādodas ceļā, lai laikus atdotu elektromobili tā likumīgajam īpašniekam. uzlādei atlicis nedaudz mazāk kā desmit stundu. Tas nozīmē, ka līdz izbraukšanai ekoloģiski nekaitīgais braucamrīks būs ticis pie labākā gadījumā 60 procentiem un prognozējamais attālums labākajā gadījumā būs nepilni simts kilometri.
Automobilis, kurš maksā precīzi divreiz dārgāk, kā tāds pats ar iekšdedzes dzinēju. Automobilis, ar kuru braucot saujā jābūt saņurcītai lapiņai ar evakuatora vadītāja telefona numuru. Auto, kur pilnam uzlādes ciklam nepieciešamas minimums 15 stundu. Valsts, kurā nedarbojas neviens ātrās uzlādes punkts. Pat tas, kurš izmaksājis 17 tūkstošus eiro ar tikpat lielu Eiropas Savienības līdzfinansējumu! Tas tiešām ir argumentēts motivācijas dzinulis rūpēties par Rīgas un tās apkārtnes gaisa piesārņojuma mazināšanu!
